CILVĒKJAUDA

Uzzināju, ka dažos darba kolektīvos viens vai otrs dzimums tiešā vai slēptā veidā strīdas dēļ viena dzimuma "pārākumu" pār otru dzimumu. Tāpēc uz sarunu aicināju neiroloģi un kognitīvo neirozinātņu maģistri Dr. Sandru Vestermani. Gribēju iegūt zinoša speciālista, uz faktiem pamatotu informāciju par to, vai ir (un, ja ir, - tad kādas) atšķirības starp dzimumiem smadzeņu darbības līmenī. Daktere pastāstīja, kas dzimumu kognitīvo spēju sakarā ir mīti, kas ir jaunākie pētījumi, kur ir stereotipi un aizspriedumi un kā stāties tiem pretī.
Viena no atziņām, ko paturēju sev, bija, ka esi, kāds esi, galvenais, lai esi mierā ar sevi, jo tad tevi mazāk traucēs citu viedoklis, kāds tu savam dzimumam vai spējām esi riktīgs vai neriktīgs.

Šī ir jau ceturtā Cilvēkjaudas saruna ar Dr.Vestermani. Saites uz pārējām sarunām atradīsi šīs sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda42/

SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:

• 2:50 Kādas ir dzimumu atšķirības hormonu līmenī
• 7:30 Smadzeņu pusložu asimetrijas ietekme uz abu dzimumu kognitīvajām spējām
• 11:07 Cik ļoti vide un audzināšana ietekmē topošos vīriešus un sievietes
• 15:00 Smadzeņu attīstības traucējumi – kā tie dzīves laikā tiek koriģēti un un kompensēti
• 20:55 Stereotipi par vīrišķību/sievišķību – normas, anomālijas un iedomas
• 27:30 Sieviete – programmētāja, kam un kādēļ tā ir problēma
• 31:53 Kādu uzvedību virza testosterons un ko nosaka estrogēns; kāpēc sievietēm biežāk konstatē depresiju
• 36:36 Pieskāriena spēks – kā tas spēj gan celt, gan graut
• 40:40 Ko darīt vadītājam, ja kolektīvā ir dzimumu nesaskaņas
• 46:00 Kā cilvēkam spēt par sevi pastāvēt mūsu aizspriedumainajā sabiedrībā
• 55:39 Cik svarīga ir prasme novilkt individuālās un profesionālās robežas
• 59:00 Dr.Sandras Vestermanes pieejamās lekcijas un konsultācijas

Ko darīt, lai dusmās neizdarītu un nesarunātu to, ko vēlāk nožēlosi.
"Kā lai savaldu savas dusmas un kā lai tāpēc nepalieku bez risinājuma problēmai, kas mani uztrauc," bija viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem, ko no cilvēkiem saņēmu pēdējo 3 mēnešu laikā. Kā es saprotu šo situāciju! Arī pati esmu dusmu pūce. Nu, labi, pareizāk - dusmu pūķis. Un tajā stadijā es sev riebjos. Tāpēc lūdzu KBT speciālistei Agnesei Orupei iedot mums visiem skaidrojumus un risinājumus, kā rīkoties tad, kad dusmas trako un kā līdz tam nenonākt.

Iepriekšējā CILVĒKJAUDAS saruna ar Agnesi Orupi par pamata pārliecībām un domāšanas kļūdām ir šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda32/

Vairāk informācijas sarunas lapā: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda41

SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:

• 2:10 Nenorauties krīzes situācijās – kas ir dusmu galvenie moderatori
• 8:15 Veidi, kā atjaunojas intraverti un ekstraverti cilvēki
• 11:40 Kas ir psihohigiēna un kā tā palīdz regulēt iekšējo līdzsvaru
• 15:20 Skābekļa maska vispirms sev – eksperiments
• 19:30 Par ko signalizē mūsu dusmas un “cena par nedarīšanu”
• 22:00 Kā izpaužas uzbrukums un bēgšana stresa situācijās
• 25:00 Trīs emocionālie līmeņi – kā pamanīt to signālus un attiecīgi rīkoties
• 32:30 “Acting out” tehnikas
• 34:10 Destruktīvu dusmu izpausmju veidi un gala bilance
• 41:30 Sevis filtrācijas jeb skenēšanas mehānisms
• 44:00 Domāšanas kļūdas, kas raksturīgas visām dusmu fāzēm
• 53:09 Dusmu izventilēšanas jeb izreaģēšanas idejas
• 56:56 Vai dusmoties ir slikti?
• 1:02:20 Tīrās un stratēģiskās dusmas
• 1:04:55 Destruktīvais riņķa dancis un kā no tā izkļūt 

Šī ir jau 2.saruna ar dakteri Miksonu, kurš ir ārsts-psihoterapeits Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā. Šoreiz ārsts stāsta par veidiem, kā cieņpilni iestāties par sevi tad, kad ir grūti pateikt "NĒ". Viņš arī brīdina, ko problēmas ar "NĒ" teikšanu maksā tavai veselībai un labsajūtai no psihosomatikas viedokļa. Ārsts stāsta arī par to, kā līdzsvarot uzticēšanos un kontroli, lai iztiec bez sevis šaustīšanas un nevajadzīgām ciešanām.
Sarunas ar dakteri Miksonu vēl turpināsim, jo ir daudz tēmu, kur viņa ieteikumi var palīdzēt dzīvot labāk. Iepriekšējo sarunu ar ārstu par veselīgu attieksmi pret pašiem savām vēlmēm vari noskatīties šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda36/
Šīs intervijas piezīmes meklē šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda40/

SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:

• 0:40 Pasīvās agresijas piemēri no Dr.Miksona personīgās dzīves
• 10:10 Ko darīt, ja jūties apdraudēts. Kā cieņpilni par sevi iestāties
• 16:30 Kur rast spēku, lai iemācītos pateikt nē. Metodes un piemēri
• 21:00 Dr.Miksona izaicinājums, lai trenētu savu spēju atteikties no tā, ko tu negribi
• 25:06 Nevaru patiekt “nē” – ko tas tev maksā no psihosomatikas viedokļa; sevis vainošanas un šaustīšanas ietekme 
• 38:00 Vajadzīgās un nevajadzīgas ciešanas, kuras paši sev uzliekam
• 46:55 Kā rīkoties ar dusmām un robežu novilkšanu un kā trenēties pastāvēt un parūpēties par sevi
• 52:00 Par uzticēšanos un kontroli
• 54:55 Bulciņa
• 57:00 Kā tikt pāri vilšanās sajūtai

Ceļā uz sasniegumiem un pat vienkāršā ikdienas dzīvē cilvēki pret sevi reizēm izturas necilvēcīgi. Ja mēs šādi izturētos pret saviem kolēģiem (ar tādiem pārmetumiem, uzbraucieniem, un turpat pastāvīgu neapmierinātību pret otru), tad mūs drīz vien atlaistu. Arī ģimenē, ar tādu negativitāti izturoties pret saviem mājiniekiem, mums drīz vairs nebūtu ģimenes.

Mediatore un apzinātas komunikācijas trenere Ilze Dzenovska skaidroja, ko varam darīt, lai izmainītu savu vardarbīgo attieksmi pret sevi un kļūtu pat labāku atbalstu paši sev.

Ja iepriekšējā mūsu sarunā Ilze stāstīja par prasmi konfliktēt ar citiem konstruktīvi: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda12/ , tad šoreiz viņa parāda, kā cilvēcīgāk un atbalstošāk izturēties pret sevi, lai mums vieglāk ir sasniegt iecerēto.

Ilzes Dzenovskas kontaktus atradīsi intervijas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda39/

SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:

• 2:00 Kāpēc šobrīd rodas situācijas, kad saplānotās lietas nekustas uz priekšu
• 5:20 Kādēļ ir izveidojusies situācija, ka mēs paši nesaprotam, ko jūtam
• 7:50 Kad iepriekšējās attiecību stratēģijas vairs nedarbojas un jaunajā ir grūti ielekt
• 14:30 Kā mēs stāstus un sev piekarinātās birkas jaucam ar savām sajūtām un realitāti
• 20:00 Ko un kā māca mums nepatīkamās dzīves situācijas
• 27:00 Akcijveida dzīvošana, kas nestrādā
• 29:30 Metode, kā ļaut sev just
• 36:20 Beznosacījumu mīlestība – kā līdz tai nonākt
• 41:00 Kā pārstāt kultivēt nemīlestības un vardarbības  praksi pret sevi
• 57:30 Trīs soļi, kā sev radīt drošu vidi
• 1:04:00 Otrā grāvja bīstamība
• 1:06:40 Sirsnīgas un labestīgas attieksmes vērtība

Iluzionisti spēlējas ar mūsu prātu un tā ierobežojumiem. Tieši tāpēc šī saruna ar iluzionistiem un burvju māksliniekiem - Daci un Enriko Pecolli. Viņiem ir ko teikt par to, kā krāpnieki, kabatzagļi un šarlatāni izmanto cilvēku vājās vietas. 

Tā ir saruna, kur varam ieraudzīt mūsu uzmanības vājās vietas, lai esam modrāki tad, kad nokļūstam apstākļos un situācijās, kur uzdarbojas visdažādākie krāpnieki. 

Pecolli pāris padalījās arī ar dažiem trikiem, ar ko katrs var izklaidēt savu kompāniju. Bērniem šie triki palīdz ne tikai smieties un aizrauties, bet arī laicīgi saprast, cik ierobežotas var būt mūsu maņas. 

Pecolli ģimene iedvesmo ar savu nerimstošo izdomu. Viņu projekts ar Brīnumu muzeju un Iluzionisma teātri Rīgā, ir mūsu katra iespēja iedot savu artavu, lai Rīgā ir par vienu vērtīgu izklaides un izglītības vietu vairāk. 

Tas nav lūgums palīdzēt, tā ir iespēja pretī saņemt ko vērtīgu. 

Atver viņu pūļa-finansējuma (crowdfunding) lapu: https://dartagnans.fr/en/projects/museum-and-theater-of-magic-mystero/campaign?fbclid=IwAR30tiGd8zeqanwh4Dk_qaFgee5gkpjAejpGSZKqIjtmNgFkCjBxV61dWaM
Teksts latviešu valodā ir redzams patinot uz leju, un izvēlies, kurš no atbalsta veidiem ir tāds, kas tev sagādās prieku dodot un saņemot.
Intervijas piezīmes atradīsi šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda38/

SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:

• 3:52 Kas ietilpst burvju mākslinieka Enriko Pecolli vēsturiskajās kolekcijās
• 8:18 Iluzionisma vēsture un seno laiku “mistiskie” triki
• 17:00 Piemēri, kādā veidā krāpnieki novērš mūsu uzmanību un situācijas, kad paši iluzionisti it krituši par krāpnieku upuriem
• 30:54 Ielu triku meistaru viltības un “cilvēku iezīmēšana”
• 39:48 Trika demonstrējums ar naudas banknotēm un ieteikums, kā sevi pasargāt no apkrāpšanas
• 43:20 “Šarlatānu” un “mediju” darba metodes un iluzionistu nesenā personīgā pieredze Bali
• 58:30 “Cold reading” metode demonstrējumā uz Lauru Dennler
• 1:04:08 Optiskās ilūzijas piemēra demonstrējums ar “desiņu gaisā”
• 1:05:53 Kādi triki uz skatuves tiek izmantoti, ja strādā ar hipnozi
• 1:15:18 Iluzionista H.Hudini “pēcnāves kods”
• 1:17:52 Kas pamudināja Enriko sākt nodarboties ar iluzionismu jau 8 gadu vecumā, un kā Dace nonāca uz sava nākamā vīra ceļa
• 1:23:25 Kā Covid19 ietekmē sagruva iluzionistu Pecolli plāni par viesizrāžu tūrēm ārvalstīs un Iluzionisma teātra un muzeja atvēršanu Latvijā
• 1:28:00 Kad ar līdzcilvēku palīdzību un pašu smagu darbu sapnis tomēr top par īstenību
• 1:37:06 Kā izskatās itāļa un karstasinīgas latvietes savstarpējais konflikts, un kas palīdz atgriezties uz pozitīvas nots
• 1:41:20 Daces mīlestības rituāls un itāļu māņticības triki pirms katras uzstāšanās
• 1:46:25 Pateicīgi neveiksmei – kad krīze nāk par labu
• 1:49:00 Kas ir tās mistiskās lietas, kam tic Dace un Enriko Pecolli
• 1:52:27 Triku “caurums rokā” un “tualetes papīra pielietojuma” demonstrēšana

Tā ir tūkstošiem gadu senā vēsturē un mūsdienīgā pielietojumā sakņota pieeja, kas cilvēkam dod:

• lielāku brīvību; 
• sirsnīgāku attieksmi pret sevi un citiem; 
• iespējas prasmīgāk komunicēt gan ar sevi, gan apkārtējiem; 

Sapratne par sevi, savu spēku, sev neizdevīgu rīcību un sirsnīgākas attiecības savā starpā man un vīram krietni pieauga, kad abi iepazinām, kas mēs katrs esam Eneagrammas skatījumā. 

Ceļš uz to brīdi nebija vienkāršs, jo es izvairos no jebkā, kur cilvēki tiek "sakārtoti kastītēs" pa tipiem, tāpēc es ilgi atteicos izmantot Eneagrammu savā dzīvē. 

Izrādījās, ka mani aizspriedumi bija balstīti informācijas un izpratnes trūkumā. 

Tieši tāpēc uz sarunu aicināju Elīnu Spēlmani, kas ir Eneagrammas meistare un transformācijas koučs. 

Šī nav sistēma, kā otru vai sevi ierobežot. 

 Man ļoti patīk kāda meistara teiktais, ka Eneagramma ir ceļš atpakaļ uz mājām - pie sevis. Pie īstās sevis. Kad iepazīsti sevi bez maskām un iemācies noņemt tās bruņas, kas jau sen tevi nomoka, jo traucē elpot vai just pašai savu sirdi. 

Es ļoti ceru, ka ar šo sarunu padalīsies arī ar sev svarīgajiem cilvēkiem, jo tā var palīdzēt uzlabot savstarpējo attiecību kvalitāti. 

Meistares kontaktus un ieteikto grāmatu sarakstu atradīsi intervijas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda37/

SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES: 

• 2:47 Kas ir Eneagramma, kādi ir ieguvumi to pielietotojot darba, ģimenes dzīvēs un personīgajā izaugsmē
• 10:46 Eneagrammas tipi, metode, kā pareizi noteikt savējo un vai ir iespējams to izdarīt citam cilvēkam
• 15:52 1.eneatips – perfekcionists, šī tipa vizuālās un personības iezīmes un iekšējie dialogi, izdegšanas draudi, paredzamā rīcība stresa situācijās
• 34:34 2.eneatips – altruists/palīgs, šī tipa īpašā prasme, “burvju brilles” un robežu novilkšana, rīcība personīgās krīzes situācijās, kā veidot sadarbību ar šāda tipa cilvēku
• 50:29 3.eneatips – sasniedzējs/veiksminieks, kas ir svarīgi šī tipa cilvēkiem, sarunā visbiežāk izmantotie vārdi, un kas notiek, kad šis tips nonāk ilgstoša stresa vai emocionālas spriedzes apstākļos
• 1:03:22 4.eneatips – individuālists/romantiķis, ārējais tēls un jūtu pasaule, uz kuru tipu mēdz pārslēgties sresa situācijās vai tieši pretēji – komforta stāvoklī; ar kādiem uzdevumiem vislabāk tiek galā
• 1:11:01 5.eneatips – domātājs/galva, pēc kādām izpausmēm šāda tipa cilvēkus var atpazīt, lielākie izaicinājumi, kādas īpašības pārņem stresa ietekmē
• 1:20:33 6.eneatips – reālists/lojālists, šī tipa īpašās spējas, sajūta, līdz kādai tam ir ļoti vērtīgi nonākt, rīcība un paredzamais rezultāts stresa apstākļos
• 1:30:55 7.eneatips – entuziasts, kā viegli pamanīt šāda tipa cilvēkus sabiedrībā, galvenās īpašības un kā tās izmantot uzņēmumā, lielākie izaicinājumi, uz kuru tipu mēdz pāriet stresa situācijās
• 1:41:12 8.eneatips – līderis/boss, kā šī tipa cilvēki sevi pauž pasaulei, kas jāņem vērā, ja šī tipa cilvēks ir klients vai sadarbības partneris; uzticības testi un kvalitātes kontrole, kā šie cilvēki mēdz uzvesties, kad jūtas slikti
• 1:53:58 9.eneatips – miernesis/mediators, kā mēs jūtamies šāda tipa cilvēka klātbūtnē, komforta zona un uzskati, kā mēdz uzvesties, ja ir sadusmoti; galvenie izaicinājumi
• 2:03:55 Ieteicamie literatūras avoti

Dr. Artūrs Miksons ir ārsts-psihoterapeits Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā. 

Šajā sarunā Dr.Miksons stāsta par to: 

• kas notiek ar mūsu ķermeni, kad apspiežam emocijas; 
• kāpēc ir jāmāk novilkt robežas; 
• kad dusmas mums noder un kad ar tām ir jāapietas uzmanīgi; 
• kāpēc reizēm ir grūti atlaist no darba destruktīvu darbinieku; 
• kā cilvēkam ģimenes dzīvē nedarīt sev pāri; 
• kāpēc ir cilvēki, kuriem ir grūti saprast, ko viņi grib; 
• kāpēc ir svarīgi sev atļaut gribēt, just un domāt, kā pašam patīk. 

Dr.Miksons ir arī RSU docētājs, kurš ne tikai māca studentus, bet ir pieprasīts lektors uzņēmumos un konferencēs. 

Sarunas noslēgumā ārsts ieteica noderīgas grāmatas, kuru sarakstu atradīsi intervijas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda36/

SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:

• 0:02:32 Ārsta-psihoterapeita Dr.Artūra Miksona mini vizītkarte
• 0:05:32 Lielākie klupšanas akmeņi uzņēmumos, ko visbiežāk viņi paši nevēlas atzīt, paralēles ar psihoterapiju
• 0:09:08 Kļūdas, ko pieļaujam komunikācijā, kad balstāmies uz saviem pieņēmumiem par otru cilvēku
• 0:14:02 No kurienes aug kājas dusmām, kā tās korelē ar bailēm un kā izpaužas ķermenī
• 0:29:12 “Dusmu pūces” – veselīgu, destruktīvu un pasīvi agresīvu dusmu spektrs
• 0:38:37 Svarīgais kolēģis, kas uzvedas kā “skabarga pakaļā” – kā drosmīgi rīkojoties vērst situāciju par labu visā uzņēmumā
• 0:50:06 Apgūtā bezpalīdzība – kā pašam sevi pie tās pieķert un palīdzēt sev tikt no tās ārā
• 0:57:12 Kā ģimenē tiek likti šķēršļi, lai bērns pieaugot nemācētu saprast, ko viņš patiešām grib
• 1:03:16 Kādā veidā tikt pie tā, ko tu gribi, nejūtoties par to vainīgam
• 1:11:08 Piemēri, kā savu sajūtu apspiešana rezultējas fiziskos simptomos un slimībās
• 1:20:25 Ieteicamā literatūra par emocijām un robežu meklēšanu, kur meklēt palīdzību
• 1:33:30 Brīdis sev – veids, kā sev to saorganizēt, nejūtot vainas sajūtu

Kad noskatījos Ineses Lukaševskas producētā pasākuma video klipu, man radās aizdomas, ka esmu sastapusi cilvēku ar ļoti neparastu prātu. Angliski saka “extraordinary“. Man nebija ne jausmas, cik ļoti extraordinary viņa ir. Joprojām nesaprotu, kā vienā cilvēkā var būt sakoncentrētas tādas darba spējas, kreativitāte, bezkompromisa pieeja kvalitātei, redzējums un spēja atrast risinājumus tur, kur citi jau sen būtu padevušies. 

Inese Lukaševska – Luka reputācijas vadības aģentūras dibinātāja savu profesionālo dzīvi no nulles sāka daudzkārtīgi, burtiski pieceļoties no pelniem kā fēnikss. Viņa viena radīja uzņēmumu, kurš šobrīd ir saņēmis jau 7 godalgas pasaules prestižākajos pasākumu konkursos. Viņa ir saņēmusi savas jomas “Oskaru”, ar kuru viņas pasākumi ir atzīti par labākajiem pasaulē. 

Viņa ir daudzkārtēja Latvijas čempione snūkerā un arī Eiropas medaļniece. 

Un tas ne tuvu nav viss. 
Lai arī viņa brīdina, ka citu attieksme pret viņu nav mērena, jo cilvēki viņu vai nu mīl vai neieredz, es viņai ticu, kad mūsu sarunā viņa nosaka: “Ceru, ka es vienkārši esmu labs cilvēks”. 

Inese stāsta, kas viņai palīdz savu darbu darīt ar tādu atdevi un rezultātiem, ka tas konkursos pārspēj gigantu pasākumus, kuru budžets ir simtiem reižu lielāks un starp kuru organizatoriem ir tādi pasaules vārdi kā Google, Lamborghini u.c. 

Mēs runājām arī par reputācijas vadību un tīklošanu jeb networking un snūkera sportaveida stratēģijām un piedzīvojumiem.
Intervijas piezīmes meklē šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda35/ 

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 00:02:00 “Klīnisks gadījums un labs cilvēks” – uzņēmuma Luka dibinātājas Ineses Lukaševskas sasniegumu liste
• 00:04:37 Ar ko var tikt pie pasaules prestižāko pasākumu “Oskara” un kādi izaicinājumi tāpēc jāpārvar
• 00:18:50 Pasākumu rīkošanas neparedzamās situācijas, “pēdējās nakts sindroms” un “rekets”
• 00:27:34 Būt godīgai pret sevi – arī tad, ja pēdējā naktī jāatceļ visā Latvijā izsludināts pasākums
• 00:31:35 Kā nesabrukt, savākties un strādāt situācijā, kad esi pilnībā nodots gan morāli, gan finansiāli
• 00:43:58 Principi un vērtības, pēc kurām Inese vadās visās dzīves jomās, jeb “Ineses standarts”
• 00:49:16 No amizanta gadījuma biljarda zālē līdz snūkera čempionei
• 01:04:40 Par piedzīvojumiem sportā
• 01:11:00 Ineses iedvesmas avoti un amizantās ceļojumu piezīmes
• 01:18:42 Tiekšanās uz perfekcionismu kā mūžīgais dzinējspēks
• 01:24:14 Kas palīdz nosargāt partnerību un sirsnību privātajā dzīvē
• 01:29:43 Reputation management – ko tas nozīmē, un instrumenti, kā to sev noorganizēt
• 01:41:31 BNI Berenss biznesa tīklošanas organizācija, tās ideja un principi
• 01:54:55 Behind the Spotlight projekta aizkulises

Kaspars stāstīja, kā šajā laikā, kad apkārt daudz pārspīlēta perfekcionisma, tomēr spēt uzticēties savai iekšējai balsij. Viņš parādīja, kā iekšējā balss palīdz gan uzturēt sevi labā fiziskā un emocionālā formā, gan ļauj pamanīt un savlaicīgi izmantot iespējas arī tad, kad spēles noteikumi mainās un zibenīgā ātrumā ir jāatrod jauns veids, kā noturēties virs ūdens.
Kaspars Ozoliņš ir TV raidījuma "Gudrs, vēl gudrāks" vadītājs septiņu gadu garumā, fitnesa kluba DCH Studija līdzīpašnieks un treneris. Studija tikko nosvinēja astoto dzimšanas dienu un turpina veiksmīgi darboties arī pandēmijas laikā, kad sporta zāles durvis ir slēgtas.

Tie, kuri zina, kā Kaspars strādā un dzīvo, augstu vērtē viņa empātijas spējas un darbu Tukuma dzīvnieku patversmes atbalstīšanā.

Kaspara ieteiktos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda34/

SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:

• 0:2:44 Māksla pārslēgties – cik svarīga tā ir un kā to trenēt
• 0:9:48 Cik svarīga ir ķermeņa poza un stāvoklis strādājot, ieteikumi, kā to uzlabot
• 0:12:04 Pirmbalss vīrietim un intuīcija sievietei – kā to atrast un sadzirdēt
• 0:18:57 Kaspara ceļš uz ieradumu maiņu un lietas, kas laika gaitā tikušas atmestas
• 0:23:58 Fitnesa trenera uzturs un ar to saistītie strereotipi
• 0:28:05 Apsēstība ar perfekcionismu fitnesā
• 0:35:22 Aukstumpeldes un citas metodes, kā nomierināt savu satraukto prātu
• 0:42:06 On-line treniņu izaicinājums – no lēmuma pieņemšanas līdz reāliem risinājumiem pēc jaunajiem spēles noteikumiem
• 0:52:59 Kādā veidā Kaspars rūpējas par savu “skaidro galvu” un rīcībspēju šajos mainīgajos apstākļos
• 0:54:13 Daba kā uzlādes avots
• 0:57:45 Komposta kaudzes fenomens un fiziskie darbi ar jēgu pretstatā svaru bumbu cilāšanai
• 1:00:22 Kāpēc un kādā veidā Kaspars atbalsta dzīvnieku patversmes
• 1:02:39 Kā Kaspars kļuva par TV raidījuma vadītāju un atbalstu jauniešiem
• 1:09:58 Mobings jauniešu vidū un Kaspara paša pieredze no skolas laika
• 1:15:38 Būt blakus smagas slimības laikā un beigās zaudēt draugu un kolēģi – kādas mācības Kaspars guva no šīs pieredzes

Katru reizi, kad ar dakteri Vestermani sarunājos, man gribas pierakstīt un iemācīties no galvas vismaz 80% viņas stāstītā par to, kā darbojas cilvēka smadzenes un kā savas smadzenes darbināt prasmīgāk. Viņa ir ne tikai neiroloģe, bet vēl ar grādu kognitīvajā neirozinātnē. Īsāk sakot - ja nu kāds daudz vērtīga zina par smadzenēm un to izmantošanu, tad tā ir viņa.
Šī ir jau trešā mūsu saruna. Iepriekšējā sarunā pievērsāmies tam, kāpēc esam atkarīgi no sasniegumiem un kā neciest no perfekcionisma, bet pirmajā mūsu sarunā pamatīgi apskatījām to, kāpēc sevis pazīšana ir dzīvības un nāves jautājums, kā arī veģetatīvo distoniju un nospiestības sajūtu. Šajā reizē lūdzu dakterei pastāstīt:

• kur ņemt un kā sevī uzturēt motivāciju, īpaši tad, kad tās trūkst; 
• kā mazināt savu trauksmi arī tad, ja maldīgi šķiet, ka tās nav; 
• kāpēc smadzenēm ir grūti pārmaiņu laikā; 
• kā sev palīdzēt tad, kad dzīve pamatīgi sašūpojusies. 

SARUNAS PIEZĪMES sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda33/ 

SARUNAS PIETURPUNKTI: 

• 0:01:12 Kā lai atrod motivāciju laikā, kad ir tik liela neziņa un iepriekšējās darbības liekas bezjēdzīgas.
• 0:06:06 Kādas izmaiņas cilvēku uzvedībā no smadzeņu darbības viedokļa gaidāmas pēc karantīnas perioda beigām.
• 0:13:12 Kā ļaušanās trauksmei maina smadzeņu darbību, sevis un pasaules uztveri, padomi tās mazināšanai
• 0:19:57 Ekonomisko iemeslu trauksme, “es nezinu, ko es gribu” un iespējas, kā sev palīdzēt no šī stāvokļa izkļūt.
• 0:27:00 Depresijas definīcija.
• 0:28:17 Cik svarīgi sociālie kontakti ir mūsu smadzenēm.
• 0:32:50 Laika strukturēšanas nozīme krīzes un pēckrīzes periodā.
• 0:37:00 Slimošana kā iespēja pielāgoties jaunai situācijai; psihes higiēna.
• 0:41:55 Alkohols kā bezrecepšu nomierinošais līdzeklis – readaptācijas iespējas pēc krīzes perioda.
• 0:44:25 Atkarību neirobioloģija.
• 0:48:25 Kā spēt gūt baudu, gandarījumu un labu sajūtu ierobežotos apstākļos.
• 0:50:00 Dr.Sandras Vestermanes on-line lekciju iespējas.
• 0:52:39 Kādā veidā pieaugušajiem izpaužas uzmanības deficīta sindroms.
• 0:56:40 Vai perfekcionisms traucē attīstībai un kas notiek perfekcionista smadzenēs.
• 1:01:14 Bailes un stress kā imunitātes grāvējs.