CILVĒKJAUDA

Māra Upmane-Holšteine ir mūziķe un soliste grupā “Astro’n’out". Kopa ar vīru Jāni, arī mūziķi, audzina 3 bērnus. Par savu ceļu uz mūziku Māra saka: "Labajos koros netiku uzņemta, un mūzikas skolas man gāja secen. Es gribēju būt stilīga, gribēju nonākt televīzijā un pierādīt tiem dažiem, ka viņiem nav taisnība." Māra ar grupu "Astro'n'out" ir saņēmuši trīs “Zelta mikrofonus”.

Šī ir saruna par spēku, kas palīdzējis sasniegt augstākās virsotnes un pārvarēt dziļākās bedres. Pirms dažiem gadiem Māras četrgadīgajam dēlam noteica diagnozi - leikēmija. Tam sekoja divus gadus ilgs un grūts ārstēšanās ceļš. Tā ir pieredze, kas liekas prātam neaptverama jebkuram vecākam.

Māras autobiogrāfija "Piezīmes uz šaubu malām" un šī saruna ir jaudas, mīlestības un radošuma stāsts par darbu un dzīvi, kurā panākumiem nav receptes, bet kas iedvesmo. Mani - noteikti. Un, ja mums ar tevi kaut nedaudz sapas gaumes, tad iedvesmos arī tevi.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:

1) To ierakstījām ar atbalstu no Pasiekstes Vējdzirnavām, kurās ir iedvesmojošs stāsts par cilvēka jaudu, kas pozitīvi aplipina arī dzirnavu viesus – mani tai skaitā. Dzirnavu krogā var garšīgi paēst, bet namiņos nakšņot mājīgā atmosfērā. Dodies uz Pasiekstes vējdzirnavām, ja gribi atpūsties, svinēt un iedvesmoties!

2) Epizodi mēs ierakstījām mūzikas grupas Instrumenti studijā. Īpašs paldies Jānim Šipkēvicam, kurš ne tikai rada un spēlē unikālu mūziku, kuru vari dzirdēt koncertos, bet ik pa laikam arī sūta interesantu vēstuli par dzīvi. Arī tu vari to saņemt, ja pieteiksies Jānim viņa saitē.

3) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.

Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

0.00 Ievads

3:48 Kā ir būt sievietei mūzikas biznesā

6:14 Mākslinieks un nauda – stereotipi, kas jāizravē

9:22 Ar ko atšķiras Māra kā mūziķe un uzņēmēja pirms un pēc bērnu ienākšanas ģimenē

18:26 Atļauties mainīties un būt patiesai mūzikā

24:16 Tehnikas un paņēmieni, kas palīdzēja Mārai uzrakstīt savu autobiogrāfiju “Piezīmes uz šaubu malām” 

29:17 Izaicinošākie brīži mūziķes karjerā, kad uz skatuves jākāpj un jāsavācas pēc lielām emocionālām vētrām

33:14 Augstākās virsotnes un zemākās bedres profesionālajā dzīvē

40:27 Kā tiek plānota Astro’n’out grupas darbība un koncerti

43:24 Kādēļ grāmatas izdošanai vajadzēja vairāk drosmes, nekā grupas lielkoncertam Arēnā Rīga

45:03 Empātijas tests uz cilvēku reakcijām – kā Māra spēja koncertēt, kad bērns ārstējās slimnīcā

48:41 Nāves bailes. Kapella. Ērģeles. Paļaušanās.

53:33 Par pamanāmām un nepamanāmām izmaiņām pēc liela emocionāla satricinājuma

1:00:40 Vainas apziņa un citu nelūgtie padomi, kas nepalīdz

1:05:35 ““Es padodos” – tā ir lielākā spēka dziesma”

1:09:39 Kas palīdzēja Mārai izkāpt no upura un sevis žēlošanas pozīcijas

1:14:00 “Ja tev ir bijušas bailes pazaudēt bērnu – tad kas ir bailes izgāzties uz skatuves blakus ta

Mūsu informācijas laikmetā ir kļuvis arvien grūtāk atšķirt patiesību no meliem. Pēdējos gados esam liecinieki, kā viltus ziņas ir veicinājušas polarizāciju, ietekmējušas vēlēšanas un pat izraisījušas vardarbību. Dezinformācija mūs apņem no visām pusēm, un tās mērķis ir manipulēt ar mūsu domāšanu un uzvedību. Bet kāpēc mēs kļūstam par dezinformācijas upuriem? Sociālie mediji, algoritmi, kas pielāgo mūsu informācijas plūsmu, un vēlme piederēt pie kādas grupas – tas viss veicina dezinformācijas izplatīšanos.

Šajā epizodē iedziļināsimies dezinformācijas pasaulē – tās veidošanā, izplatīšanā un ietekmē uz mūsu sabiedrību. Kāpēc mēs tik viegli ticam nepārbaudītai informācijai? Psihologi norāda, ka tam ir vairāki iemesli, piemēram, apstiprinājuma aizspriedumi jeb confirmation bias (mums patīk informācija, kas apstiprina mūsu jau esošos uzskatus), kognitīvā disonanse (mēs cenšamies izvairīties no informācijas, kas apdraud mūsu pašvērtējumu) un vienkārši slinkums kritiski domāt. Pētnieciskās žurnāliste Inga Spriņģe, palīdzēs mums saprast, kā šie procesi notiek un kā mēs varam pasargāt sevi no manipulācijām.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:

1) To ierakstījām ar atbalstu no Pasiekstes Vējdzirnavām, kurās ir iedvesmojošs stāsts par cilvēka jaudu, kas pozitīvi aplipina arī dzirnavu viesus – mani tai skaitā. Dzirnavu krogā var garšīgi paēst, bet namiņos nakšņot mājīgā atmosfērā. Dodies uz Pasiekstes vējdzirnavām, ja gribi atpūsties, svinēt un iedvesmoties!

2) Epizodi mēs ierakstījām mūzikas grupas Instrumenti studijā. Īpašs paldies Jānim Šipkēvicam, kurš ne tikai rada un spēlē unikālu mūziku, kuru vari dzirdēt koncertos, bet ik pa laikam arī sūta interesantu vēstuli par dzīvi. Arī tu vari to saņemt, ja pieteiksies Jānim viņa saitē.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

0:00 Ievads

3:28 Bīstamā iešana līdzi svešiniekiem internetā, kuri dala “konfektītes”

5:04 Kādi jautājumi, kas ietekmē mūsu sabiedrību, satrauc žurnālisti

8:44 Kāpēc cilvēki uzķeras uz sazvērestības teorijām

17:23 Kā noteikt informācijas avota ticamību

24:08 Kā strādā kolektīvo baiļu izmantošana

30:04 Kā būt informētam un vienlaicīgi saglabāt veselo saprātu

38:53 Sociālo mediju darbības viltības

42:20 Informācijas fast food un kā to ierobežot savā patēriņā

48:36 Ar ko atšķiras mediji no sociālajiem medijiem

53:23 Kam pievērst uzmanību, meklējot savas jomas speciālistus sociālajos medijos

1:02:28 Kādēļ cilvēki uzticas sabiedrībā slaveniem un populāriem cilvēkiem jautājumos, kuros viņiem nav nekādu zināšanu

1:05:04 Kā Inga Spriņģe tiek galā ar masveida negācijām

1:10:11 “Vārds “brīvība” nenozīmē visatļautību”

1:22:39 Vīrs un sieva žurnālisti – ko tas nozīmē kopdzīvē

1:24:45 Ingas Spriņģes ieteikto profesionālo mediju saraksts 

1:30:11 Ar ko nodarbojas Re:Baltica

1:37:08 Pie kādiem projektiem šobrīd strādā žurnāliste Inga Spriņģe

Šajā sarunā neiroimunoloģe Dr. med. Viktorija Ķēniņa stāsta par stresa ietekmi uz imunitāti, mūsu nervu veselību un veidiem, kā varam ikdienā rūpēties par savas iekšējās pasaules higiēnu. Tā ir saruna par pārmaiņām savā dzīvē, par kurām zinām, ka tās mums ir vajadzīgas, bet uz ko pagaidām nevaram saņemties. Daktere piebilda, ka pie neirologiem mēdz nonākt arī pacienti, kuriem citi ārsti nav atraduši veselības sarežģījumu cēloni un veidu, kā viņiem palīdzēt.

Daktere Viktorija Ķēniņa ir neirologs, imunologs un virsārste Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centrā. 2023. gadā daktere saņēma Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) īpašo speciālbalvu “Gada iedvesma”. Viņa ir asociētā profesore RSU.

Dakteres specializācija ir neiroimunoloģija. Tā ir medicīnas joma, kas vērsta uz nervu sistēmas un imūnsistēmas savstarpējo mijiedarbību veselības uzturēšanā un slimību izcelsmē. Par šo tēmu viņa kopā ar kolēģiem ir izveidojusi grāmatu “Neiroimunoloģija klīniskajā praksē”. Daktere ir līdzautore grāmatai "Autoimūno slimību ārstēšanas ceļvedis. Ievads integratīvajā un holistiskajā medicīnā".

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

0:00 Ievads

3:52 Vēlme strādāt ar neparastu saslimšanu gadījumiem Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centrā

9:37 Kas ir pamatā neiroloģiskām saslimšanām

13:05 Savas dzīves pārskatīšana kā papildu atbalsts veiksmīgai ārstēšanai

15:02 Pēdējo 20 gadu tendence autoimūno slimību jomā

16:46 “Mūsu uztverei, mūsu emocionālajam fonam ir ļoti liela nozīme”

18:09 Kā palīdzēt jauniešiem, kuru liela daļa dzīvo nopietnā trauksmes stāvoklī

20:28 Ir svarīgi trenēties “neķert kreņķi”

23:43 “Jebkura autoimūna slimība asociējas ar iekaisumu” – iekaisumu negatīvās puses

31:49 Ar ko atšķiras akūta slimība no hroniskas

35:12 “Mūsu valstī nav tādas kultūras tikt galā ar emocionālām problēmām tāpat, kā es tieku galā ar rokas lūzumu’

41:44 Kā nepieļaut izdegšanu, ja strādā darbu ar augstu stresa līmeni

46:31 Dakteres pieredze ar nepatīkamu starpgadījumu darba dzīvē, un kā to varētu vieglāk atrisināt

52:17 Higiēna katra cilvēka iekšējai pasaulei. Kā to iemācīt bērniem

56:25 Kā cilvēkam pašam saprast, ir viņš trauksmains vai nav

1:00:06 Kādu postu cilvēkam nodara hronisks stress, pat ja tas ir neliels

1:01:02 Ar ko atšķiras psihiatrs un neirologs, kādos gadījumos izvēlēties vienu vai otru speciālistu

1:07:03 “Ar katru gadu arvien vairāk ir slimību, kuras var ārstēt ar terapiju”

1:08:57 Nekad nepadoties, jo ir slimības, kuras iepriekš bija neārstējamas, bet šobrīd tās jau tiek ārstētas

1:13:26 Kas ir imunoloģija un kādas ir tās iespējas ārstniecībā un profilaksē

1:21:00 Ko pēta neiroimunoloģija un kādu slimību ārstēšanā tā var palīdzēt

1:27:20 “Ja tu labi zini, kā tev attīstas slimība, tu vieglāk vari pieņemt terapiju”

1:28:56 Kad savu lietu mīli tik ļoti, ka vēlies to parādīt visai pasaulei – grāmatas, pie kurām strādājusi daktere Viktorija Ķēniņa

Aicināju ārstu, psihoterapeitu Artūru Miksonu uz sarunu par vīriešu slēpto depresiju. Šis stāvoklis ir grūts gan pašam cilvēkam, gan viņa apkārtējiem. Vīriešu depresijas tēma ilgstoši ir bijusi tāds kā tabu. Šī iemesla dēļ cilvēkiem ir bijis grūtāk saprast, kas patiesībā notiek un situāciju risināt pēc iespējas drīzāk. Vīrieši piedzīvo depresiju, bet nereti tās klātesamību savā dzīvē var ilgstoši neapzināties. Tas pagarina laiku, kurā cilvēks nesaņem sev vajadzīgo atbalstu, un depresijas izraisītās sekas negatīvi ietekmē gan viņu, gan tuvākos cilvēkus. Kāpēc tā notiek, kādas ir pazīmes un kā ar to cīnīties – par to izjautāju dakteri Miksonu.

Citas intervijas Cilvēkjaudas podkāstā ar dakteri Miksonu atradīsi sarunas lapā.

KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:
1) Epizodi mēs ierakstījām biznesa konsultāciju un treniņu uzņēmuma Training Lab telpās. Ja vēlies uzzināt, kas ir tavas komandas neizmantotais potenciāls, tad iesaku izmantot Training Lab apmācības par katra cilvēka darba ģenialitāti, lai ieraudzītu, kur slēpjas tavas komandas laiks un nauda.

2) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.
Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.


SARUNAS PIETURPUNKTI:

0:00 Ievads

3:18 Kas cilvēkiem būtu jāzina par traumām. Jauna pieeja, ar kuru traumu aspektā strādā psihoterapeits Artūrs Miksons

11:19 “Labākais veids, kā nedabūt pa bieti, lai mani neatstāj un lai nesoda, ir vienkārši turēt muti ciet!”

12:56 Ko nozīmē – inhibēt vēlmi

16:54 Kad domā, kas viss ir kārtībā, bet tava uzvedība norāda uz pretējo

24:00 Traumas un pieredzes, kas veicina pārmērīgu tieksmi uz panākumiem

31:01 “Piedot nenozīmē noliegt tās izjūtas, kuras man bija un ir.”

34:10 Kāpēc tā saucamajiem stiprajiem cilvēkiem ir bail atzīt savas emocijas un sāpes

40:13 Kāda saistība kauna sajūtai ar depresiju

44:22 Iekšējais “ko nu es” soģis

47:48 “Kad tev šķiet, ka tu neesi gana. Jautājums – kopš kura brīža tu tā jūties?” Falšā realitāte

49:06 Piemēri, kā bērnos tiek ierosināta vainas izjūta, kas dara viņam pāri

54:06 Kad jūti, ka vienādojumā kaut kas pietrūkst

56:54 “Falšums ir tajā, ka tu sevi pārliecini, ka tas falšums ir pareizs”

1:01:39 Kādas sekas ir no iepriekšējām paaudzēm mantotajam piegājienam “tikt galā, nevienam neko nesakot”

1:04:13 Iluzorā pārliecība, ka atpūsties nav ļauts

1:12:03 Brīdis, kad “kāršu namiņš” sākt brukt, un noturēt to vairs nav iespējams

1:16:43 Slēptās depresijas pazīmes, ko tās maksā, un ko ar tām darīt

1:21:00 Cēloņu – seku sakarības, kas izpaužas ķermenī

1:22:44 Pajautā sev. Jautājumu uzdošanas māksla un vērtība

1:28:28 Ko darīt cilvēkam, kas saprot, ka pagātnes notikumi negatīvi ietekmē viņa dzīvi šodien

1:38:45 Bāzes jautājumi, kurus ir vērtīgi pašam sev ik pa laikam uzdot

1:45:27 Pie kāda secinājuma ir nonākuši pasaulē slaveni psihoterapeiti

Kad uzzināju, ka Linda Apse ir uzrakstījusi grāmatu par šaha lielmeistari Danu Reiznieci - Ozolu, nevarēju vien sagaidīt, kad tikšu pie grāmatas, lai to izlasītu, un kad varēšu runāt ar Danu. Mani fascinē cilvēki ar jaudīgu stratēģisko domāšanu, apbrīnojamu izturību un augstu meistarību jomā, kas viņus interesē.

Grāmatā par Danu mani aizrāva stāsts, kā viņa, paralēli savam ikdienas darbam, šahā uzvarēja tā laika pasaules čempioni šahā. Sarunā ar Danu gribēju no viņas dzirdēt iespējami daudz - kā viņa domā, kā trenējās, ko no šaha ir pārnesusi uz savu darba dzīvi un politiķes karjeru, kas no viņas pieredzes un zināšanām var noderēt citiem, pat ja šahs nebūtu mūsu ikdiena.

Danas meistarību un darba spējas atzinīgi novērtē arī šaha spēles augstākajās aprindās. Noķert viņu uz sarunu nav vienkārši - Dana bieži ir ceļā, jo sacensības, kurās viņa ir iesaistīta, notiek visā pasaulē. Arī uz šo sarunu viņa ieradās pa tiešo no lidostas. Dana ir Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektore un tur pilda arī valdes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

KĀ TAPA ŠĪ EPIZODE:

1) To ierakstījām ar atbalstu no Pasiekstes Vējdzirnavām, kurās ir iedvesmojošs stāsts par cilvēka jaudu, kas pozitīvi aplipina arī dzirnavu viesus – mani tai skaitā. Dzirnavu krogā var garšīgi paēst, bet namiņos nakšņot mājīgā atmosfērā. Dodies uz Pasiekstes vējdzirnavām, ja gribi atpūsties, svinēt un iedvesmoties!

2) Epizodi mēs ierakstījām mūzikas grupas Instrumenti studijā. Īpašs paldies Jānim Šipkēvicam, kurš ne tikai rada un spēlē unikālu mūziku, kuru vari dzirdēt koncertos, bet ik pa laikam arī sūta interesantu vēstuli par dzīvi. Arī tu vari to saņemt, ja pieteiksies Jānim viņa saitē.

3) Epizodi samontējām ar atbalstu no dalībniekiem mūsu jaunākajā programmā „Jaudīga Partnerība“. Šo programmu Laura un Mišels izveidoja, lai Cilvēkjaudas faniem būtu vēl foršākas attiecības ar mīļoto cilvēku un lai partneri ir spēcīgāka komanda, kurā katrs gan sasniedz savus mērķus, gan arī ikdienā gūst vairāk prieka.

Ja šīs tēmas ir aktuālas arī tev, tad šomēness piedalies programmā Jaudīga partnerība. Tā tu izdarīsi divas labas lietas vienlaicīgi – tu gan parūpēsies par savu attiecību kvalitāti, gan arī palīdzēsi mums turpināt Cilvēkjaudas podkāstu.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

0:00 Ievads

2:44 Kam radās ideja rakstīt autobiogrāfisku grāmatu par Danu Reiznieci-Ozolu

4:11 Kā pieredze politikā palīdz pildīt Starptautiskās Šaha Federācijas (FIDE) valdes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus

8:03 Kādēļ šaha spēlēšanu Dana šobrīd ir nolikusi otrajā plānā

9:28 Kurš ir labākais vecums, lai sāktu trenēties spēlēt šahu

11:58 Pats grūtākais lēmums Danas dzīvē

14:40 Iemesli, kādēļ sievietes šahu spēlē vājāk kā vīrieši

20:57 Kādas grāmatas Dana ieteiktu izlasīt katram

28:39 “Man ir ļoti paveicies, ka esmu piedzimusi Latvijā”

30:47 Grūtās un vieglās lietas, dienot Zemessardzē

34:31 Kā laba fiziskā forma ietekmē šaha spēles meistarību

42:38 Netīrie paņēmieni šaha pasaulē, un kā noteikt, ka cilvēks krāpjas

51:39 Par ko cīnās sportisti “lielajā šahā”

55:37 Kādi pienākumi ir šaha tiesnesim

59:28 Kuras spējas, kas tika izkoptas spēlējot šahu, palīdzēja Danai politiķes karjerā

1:08:50 Kādēļ ir tik svarīgi mācīties zaudēt

1:10:13 Kādas dzīvei noderīgas īpašības ieslodzītajiem palīdz

Sporta ārstei Sandrai Rozenštokai jautāju par fiziskās izturības saistību ar enerģijas līmeni ķermenī. Viņa atbildēja par mitohondriju pozitīvo devumu fiziski aktīva cilvēka veselībā. Daktere izskaidroja, kādā veidā ķermenis darbojas pēc pieprasījuma, kad no ārpuses saņemto tas tērē pirmo, bet sevī jau esošos resursus pataupa, ja nu tos vajadzētu vēlāk. Runājām par emocionālā stresa noturības saistību ar fiziski trenētu sirdi, ko attīstām treniņu laikā. Daktere skaidroja, kā vielmaiņa ir saistīta ar pašsajūtu un kopējo veselību. Šajā sarunā detalizēti par iemesliem, kādēļ ir svarīgi paaugstināt savu maksimālo skābekļa patēriņu slodzes laikā jeb VO2 max un kādos veidos to vislabāk uztrenēt, lai ieguvums attiecas arī uz mentālo un emocionālo slodzi.

Dakterei Sandras Rozenštokas ir Sporta laboratorijas vadītāja, Eiropas Sporta medicīnas federācijā sertificēts sporta ārsts, Zinātniskās komisijas biedrs un Latvijas Sporta medicīnas federācijas prezidente.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads
7:40 “Lai kvalitatīvi dzīvotu, tev ir jāiegulda sevī, savā ķermenī. Tev ir jāsaprot, ko darīt”
10:40  Kāda ir situācija Latvijā ar cilvēkiem un sportošanu. Pētījuma dati
16:11 Kas notiek ķermenī, ja pēc aktīvām sporta gaitām sportošana tiek strauji pārtraukta
19:58 Kādas fiziskās spējas zaudē cilvēks vecumā starp 30 un 50 gadiem, ja netrenējas; skābekļa saistītspēja
26:07 Fiziskās izturības saistība ar mitohondriju skaitu ķermenī
32:50 Kāds ir mitohondriju pozitīvais pienesums vispārējā veselībā
36:49 Fiziskās pārslodzes pazīmes
40:00 “Kermenis darbojas tā – ja viņam dod no ārpuses, tas to tērē pirmo un savējo pataupa, jo varbūt, ka vēlāk vairāk vajadzēs”
43:18 Vai fiziski trenēta sirds vieglāk panes emocionālo stresu
45:43 Cik biežiem un intensīviem ir jābūt treniņiem, lai būtiski samazinātu insulta un infarkta riskus
51:03 Kā pareizi pielāgot fiziskās slodzes treniņus dažādos vecuma posmos
58:18 Kas ir metabolisms jeb vielmaiņa, kā tā ir saistīta ar pašsajūtu un kopējo veselību
1:06:46 Kāda ir aktīva vielmaiņa un kāpēc tā mums ir izdevīga
1:13:10 Ķermeņa adaptēšanās slodzei – kā un kāpēc ir nepieciešams izaicināt un pārsteigt savu ķermeni katrā treniņā
1:18:41 Iemesli, kādēļ ir tik svarīgi paaugstināt savu maksimālo skābekļa patēriņu jeb VO2 max  
1:24:05 Kādos veidos vislabāk uztrenēt savu VO2 max rādītāju
1:29:34 Kādēļ un cik bieži ir nepieciešams veikt laboratorisku slodzes testu
1:34:10 Lietas, ko būtu ieteicams izrunāt ar savu sporta ārstu
1:37:34 “Fiziskā aktivitāte – tas ir laiks sev pašam”

Daktere Daiga Mūrmane ir medicīnas zinātņu doktore un ārste - ģenētiķe. Viņas klīniskā prakse ir vairāk nekā 20 gadi BKUS un šobrīd RAKUS. Daktere ir bijusi RSU docētāja un ilgstoši Rezidentūras fakultātes studiju programmas "Medicīnas ģenētika" vadītāja. Viņai ir divas specialitātes  - ārste-ģenētiķe un bērnu psihiatre. 2014.gadā viņa aizstāvēja disertāciju par autiskā spektra traucējumu ģenētiskajiem aspektiem un ieguva medicīnas zinātņu doktores grādu. Ikdienā daktere konsultē pacientus ar aizdomām par pārmantotu vēzi.

Šo sarunu ar dakteri veidojām, lai mazinātu zaudējumus, ko cilvēkiem nodara nepareizi priekšstati un nezināšana par to, ko gēni nosaka un ko ne. Daktere stāstīja, ka ģenētiskās slimības ir retas un ar ģenētiku mēs mēdzam aizvietot savu nezināšanu, neizdarību, slinkumu - "man tādi gēni". Viņa uzskata, ka tas ir nepareizi, un saka: "Gēns ir tikai gēns. Tā ir iespēja, nevis liktenis. Nevis gēns ietekmē manu dzīvi, bet mana izvēle ietekmē gēna darbību. Tas nozīmē, ka mūsu dzīvesstils, ikdienas izvēles pārtikā un kustībās, stresa menedžments, nevērība pret sevi, savu vajadzību atlikšana var izprovocēt slimības attīstību. Ir ļoti svarīgi runāt par prevenciju, kas ilgtermiņā spēj cilvēkam palīdzēt saglabāt veselību un skaidru prātu. Populācija noveco, bet dzīves kvalitātei, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un iespējām, ir jābūt tādā līmenī, lai es nevis domātu par slimību, bet, būdama vesela, spētu ilgtermiņā baudīt dzīves sniegtās iespējas. Te daudz kas ir atkarīgs no paša izvēles, kā es izturos vai rūpējos par sevi, savu veselību un kas ir mana prioritāte."

SARUNAS PIETURPUNKTI:

0:00 Ievads
3:44 Ko nosaka un ko nenosaka mūsu gēni
6:33 Ar ko atšķiras ģenētika no epiģenētikas
7:36 Par kurām slimībām var droši teikt, ka tās gēnu dēļ izpaudīsies 100% gadījumu
8:31 Lietas, kuras pieņemts uzskatīt par iedzimtām, bet kas nav īsti taisnība
12:03 “Tā ir mana atbildība, kā es izvēlos dzīvot”
20:47 Dakteres personīgā pieredze ar izdegšanu autiskā spektra ģenētikā un profesionālu “atdzimšanu” no jauna onkoģenētikas nozarē
28:06 “Brīdī, kad tu sāc mirt kopā ar pacientu, kaut kas ir jādara”
33:50 Cik svarīgi ir katram uzzināt savus “ciltsrakstus” jeb ģimenes slimības vēsturi
35:37 “Vēzis nav iesnas vai klepus. Tas nenotiek divu nedēļu laikā” - kādi ir pamata veselības skrīningi vīriešiem un sievietēm
37:25 Ko cilvēkam var pateikt viņa onkoloģiskā saslimšana
42:13 “Klusie vēži” jeb onkoloģiskās saslimšanas, kuras par sevi dod ziņu tikai vēlīnā stadijā
45:43 Kas ir galvenie onkoloģisko saslimšanu ierosinātāji
48:49 Kā pēc onkoloģiskās diagnozes savu dzīvi un ikdienu ir mainījusi pati daktere
51:39 Kas garšo vēzim
57:53 Triki, kā turēties pie veselīgas ēdienkartes arī tad, kad nav vairs tiešu draudu veselībai
59:46 “Mums ir jākustas. Stāvošs ūdens glumē. Un mēs esam ūdens”
1:02:25 “Mēs šobrīd ēdam par daudz un kustamies par maz. Mums vajadzētu otrādi”
1:06:50 Kā daktere trenē savu disciplīnu
1:12:17 Psihoterapijas loma cilvēkam, kas saskaras ar nopietniem veselības izaicinājumiem
1:13:59 Kāda ir vēderam saistība ar to, kas notiek smadzenēs
1:16:41 “Liekais svars ir hronisks iekaisums” – liekā svara ietekme uz laimi un veselību
1:20:00 Ārstes – ģenētiķes rekomendācijas par ģenētiskajām analīzēm, kādas un kādos gadījumos ir vērts veikt
1:27:22 Paradokss starp bailēm no nāves un bailēm no ārstiem
1:28:24 Dakteres personīgā pieredze ar klīnisko nāvi pēc traģiska negadījuma jaunībā
1:37:47 Ieteikums nedarīt neko tādu, no kā gēni varētu ciest 

Ik pa laikam es intervēju kādu maratonistu. Mani interesē paņēmieni un stratēģijas, ko viņi izmanto, lai spētu izturēt lielo fizisko slodzi, kā nepadodas un ko dara, lai attīstītu jaunu līmeni savās mentālajās un fiziskajās spējās. Es viņus izjautāju, jo viņu paņēmieni var būt noderīgi gan treniņos, gan arī citās jomās, kas ir manā vai tavā ikdienā.

Šoreiz sarunājos ar Jāni Višķeru, kura ātrākais maratona (42.195km) laiks ir 2 stundas, 16 minūtes, 59 sekundes, savukārt pusmaratonam: 1:04:56. Tas ir ātri.

Viņu vārda un uzvārda dēļ var netīšām sajaukt ar nesen intervēto Jāni Viškeru, skrējēju kalnu ultramaratonu distancēs, kuram arī patīk velo braucieni. Atšķirība abu uzvārdos ir tikai burtā "k" vai "ķ".

Mans šīs reizes sarunbiedrs Jānis Višķers ir fiziskās sagatavotības un skriešanas treneris, kurš uzskata, ka viņa paša labākais skriešanas laiks vēl priekšā un ka citiem ir daudz iespēju vairāk iemīlēt skriešanu vai vismaz beigt to nīst, kā arī - daudz iespēju virzīties uz jaudīgākiem rezultātiem.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

0:00 Ievads

6:00 Kā sevi motivēt, lai no siltas gultas izlīstu un ietu paskriet

9:12 Jāņa Višķera labākais maratona laiks un nākotnes mērķi

11:22 Ar ko atšķiras veselīga sportiskā forma no sacensību formas

16:43 Ieviešam skaidrību – vai skriešana ir veselīga

19:58 Kā atšķiras skriešanas tehnikas

22:48 Kas jāzina, lai sāktu skriet

28:32 Pēc kādiem kritērijiem izvēlēties uzticamu skriešanas treneri

33:29 Par intervālu treniņiem – veids, kā tos iemīlēt vai vismaz pārstāt nīst

42:32 “Izdari grūtāko darbu pirmo” – papildu motivācija skrējējiem

49:36 Kas notiek maratona skrējēja galvā distances laikā, kad ir divas iespējas – izstāties vai cīnīties

54:53 Uztura loma pirms sacensību periodā

1:02:57 Kāpēc ir tik svarīgi neizstāties un maratonu noskriet līdz galam (ja vien nepastāv būtiski draudi veselībai)

1:06:58 Par tarakāniem un rūķīšiem galvā

1:13:10 Cik kilometrus nedēļā skrien?

1:16:14: Kā sportists atgūst formu pēc smagas traumas

1:19:38 No kurienes parādījās mīlestība uz velo braukšanu

1:23:56 Ko ēst un no kā izvairīties pāris dienas pirms sacensībām un sacensību dienā

1:29:21 Kā tikt galā ar psiholoģisko spriedzi īsi pirms sacensībām

1:33:25 “Jo vairāk tu gaidīsi no tā skrējiena, jo mazāk tu saņemsi”

1:37:03 Sportista ēšanas paradumi, kas palīdz uzturēt optimālu svaru

1:43:09 “Pirms ej skriet, paskaties pasē” – kā skrienot sev nenodarīt pāri

Sergejs Jakimovs (Sergey Jakimov) ir riska kapitāla fonda LongeVC līdzdibinātājs un vadošais partneris. Šis riska kapitāla fonds atbalsta biotehnoloģiju un ilgmūžības industrijas agrīnās stadijas uzņēmējus. Sergeja darbs ir bijis investīciju piesaistīšanā, intelektuālā īpašuma aizsardzībā, klīnisko pētījumu izmēģinājuma stratēģijās, galvenokārt fokusējoties uz kardiovaskulārām, onkoloģiskām un neirodeģeneratīvām sfērām.

Sergeju izjautāju par ilgdzīvošanas industriju, tās jaunākajām tehnoloģijām un stratēģijām, par kurām viņš zina no savas investora darba ikdienas un kas varētu noderēt tiem, kam ir svarīgi būt veseliem un dzīvot kvalitatīvu dzīvi ilgāk, nekā esam pieraduši domāt kā iespējamu. Sarunas gaitā Sergejs padalījās arī ar savu pieredzi, saskaroties ar dzīvību apdraudošu slimību un kādas pārmaiņas veselīgākā dzīvesveidā viņam pašam ir izdevies ieviest.

Sergejs vairākās universitātēs ir vieslektors par riska kapitāla un intelektuālā īpašuma tēmām. Viņa izglītība ir Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās un divi maģistra grādi - politikas zinātnē Centrāleiropas universitātē, kā arī tiesībās un finansēs Rīgas Juridiskajā augstskolā.

Man šķiet, ka šī saruna var iedot papildu motivāciju izdarīt veselīgākas izvēles kvalitatīvākai dzīvei ar lielāku pievienoto vērtību.

Sergeja pieminētie informācijas avoti ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

5:07 Četri pīlāri, uz  kuriem balstās longevity (ilgmūžības) industrija

7:35 Kas ir epiģenētika, epiģenētiskā pārprogrammēšana, un kāpēc mums par to būtu jāzina vairāk

14:51 Kādas ir jaunākās vēsmas un zinātnes atklājumi onkoloģisko saslimšanu atklāšanā un ārstēšanā, kas zināmas investoram

19:52 “Katra onkoloģija ir unikāla, par ko mēs ļoti bieži aizmirstam”

27:05 Cik liela nozīme ir agrīnajam vēža skrīningam

30:07 Ļoti nepatīkamas ziņas par cukura ietekmi uz šūnu iespēju reģenerēties

36:55 “Jūsu mikrobioms ir tas, kas kontrolē jūsu galvu, nevis otrādi” – kā ieviest dažādību savā mikrobiomā

43:34 Ar kādu pieeju strādā ārsti ilgmūžības medicīnas sektorā

45:23 “Mūsu veselības sistēma nav “health care” (veselības aprūpes) sistēma. Īstenībā tā ir “sick care” (slimo aprūpe)”

46:38 Riska kapitāla fondi un ieguldīšana agrīnajā stadijā

51:08 Ceļš no lauku skolas Ludzā līdz universitātei Budapeštā un zinātniskiem startupiem 

57:28 “Manā visumā cilvēku definē pievienotā vērtība, ko viņš dod.”

1:01:50 Kā tika dibināti un ar ko nodarbojas digitālās veselības uzņēmumi

1:08:02 Uz kuru pusi attīstās medicīna un zinātne ilgmūžības jomā, un ko mēs varam sagaidīt piecu un desmit gadu tuvā nākotnē

1:12:09 Kāda veida un cik daudz fiziskās aktivitātes ikdienā būtiski paildzina kvalitatīvi nodzīvotus gadus

1:16:02 Kā Sergejs palīdzēja savam ķermenim atgūties pēc smagas neiroloģiskas saslimšanas

1:21:03 Analīzes, kādas ir iespējams veikt, lai noteiktu katra cilvēka imūnsistēmas reakciju uz kādu produktu grupu

1:30:35 “Viens no galvenajiem zinātnes mērķiem ir slimību demistificēšana”

1:32:11 Autoritātes un izziņas avotu saraksts cilvēkiem, kuriem interesē longevity jeb ilgdzīvošanas tēma

1:36:47 Kas ir pati svarīgākā lieta savas veselības un dzīvības jomā, ko katram likt aiz auss

1:43:49 Kāda ir veselīgi dzīvotas dzīves pievienotā vērtība

Māsīca man teica, lai aprunājos ar dziedātāju un balss terapeiti Anniju Kokari no Vocal Masters, kura piedabū dziedāt pat tādus, kuri netic, ka viņiem tas varētu sanākt. Un tad viņiem sanāk. Līdz ar savas balss attīstīšanu aug arī pašapziņa un dzīvesprieks. Annijai ir forši pieredzes stāsti par cilvēkiem, kuri bērnībā vai jaunībā pazaudējuši savu balsi, to tomēr atgūst, ja grib. Ar lielāku jaudu. Ne tikai balsī, bet arī sevī.

Manuprāt, saulaina un viegla saruna par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas ir teju mūsu katra rīcībā. Annija sarunā teica, ka sadraudzēties ar savu balsi, patiesībā ir sadraudzēties ar sevi un sākt sevi mīlēt, jo "Es sevi mīlu, bet savu balsi? Nē, fui! Tas īsti neiet kopā."

Dienu pirms šīs epizodes publicēšanas saņēmu ziņu no Annijas, ka viņa sagādājusi 10% atlaidi tiem Cilvēkjaudas faniem, kuri vēlēsies iziet jebkuru no Vocal Masters programmām. Lai šo atlaidi izmantotu, reģistrējies šajā saitē un ievadi atlaides kodu: JAUDA10

SARUNAS PIETURPUNKTI:

0:00 Ievads

02:39 Ieprecēties Kokaros – kādu tiešu un netiešu nospiedumu tas ir atstājis

4:27 “Balss ir visiem, un balss ir jāizmanto un jāattīsta visiem”

6:20 Augstākās izglītības iegūšana un solo albuma izdošana Londonā

8:24 “Balss atvēršana, iepazīšana un attīstīšana – tā ir sevis iepazīšana”

13:42 Online dziedāšanas skola kā terapija

16:30 “Nav tā, ka mūzika pieder tikai profesionālajiem mūziķiem. Mūzika pieder tautai un dziedāt drīkst visi”

18:25 Kas veido mūsu unikālo balsi un tās spējas

23:42 Kā populāri dziedātāji izveido savu individuālo stilu un skanējumu

30:46 Balss reģistri, kā tos atpazīt, attīstīt un iemācīties pārslēgties

38:01 Cilvēka emocionālais stāvoklis un balss pārvaldība – pirmie soļi, kā sadraudzēties ar savu balsi

44:24 Tehnikas, kas palīdz mazināt stresu pie jebkuras uztāšanās

48:41 Kā sadraudzēties ar sevi

53:03 “Balss ir tikai koncepts. Patiesībā jau dzied mūsu sirds”