CILVĒKJAUDA

Digitālo tehnoloģiju lietošanas ieradumi ikdienā mums ne tikai dod vērtīgas iespējas, bet arī rada riskus, kas negatīvi ietekmē mūsu attiecības, komunikācijas spējas un to, kā jūtamies. Šie riski attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem, reizēm līdz pat bezspēcības sajūtai. Latvijas Universitātes (LU) profesorei Zandai Rubenei jautāju, ko varam darīt, lai savā dzīvē saprātīgāk integrētu viedierīču lietošanu, nevis riskanti pakārtotu savu dzīvi viedierīcēm.

Zanda Rubene ir izglītības zinātņu profesore, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes prodekāne un vadošā pētniece zinātnes jautājumos. Viņa ir sarakstījusi grāmatu “Digitālā bērnība”, par digitālā laikmeta ietekmi uz bērnību un sabiedrību kopumā. Grāmatā viņa cenšas atbildēt jautājumu, kā iespējams dzīvot skaistu un jēgpilnu dzīvi arī digitālā laikmetā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

3:06 Vadīt trīsdesmit četrus doktorantus. Kas šobrīd tiek pētīts izglītības zinātnēs

6:05 Pieredze, kāda cilvēcei nav bijusi. Kas ir noticis ar mūsu atpūtu digitalizācijas laikmetā

10:50 Kas ir FOMO (Fear Of Missing Out) un jaunais “trends” JOMO (Joy Of Missing Out)

12:24 Ko nozīmē jēdziens tehnoference, kur to sadzīvē var novērot un kā tā ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības

15:34 Kādu kaiti nodara bezjēdzīga tehnoloģiju izmantošana

24:55 “Mēs nevaram regulēt informatīvo plūsmu, kas gāžas pār mūsu galvu, bet mēs varam regulēt savus paradumus”

30:13 Kā izkļūt no apburtā loka, lai tehnoloģiju izmantošanas vietā atgrieztos sarunāšanās

37:11 Ko rāda pētījumi – kā pēdējā laikā ir mainījušies cilvēku savstarpējās komunikācijas paradumi

41:23 Pēc kādiem kritērijiem cilvēki izvēlas savas profila bildes sociālajos medijos un ko pēc tām par viņiem var spriest

56:23 Kā orientēties un izšķirot, kādu informāciju patērēt digitālajā vidē

1:06:52 Šaurā robeža starp “būt informētam” un “būt pārinformētam”

1:09:52 Kuras ir tās situācijas, kad kritiskā domāšana nepalīdz

1:20:30 Piemēri, kā mediju saturs manipulē ar cilvēkiem

1:28:19 Kritiskā domāšana pret maģisko domāšanu

1:34:57 “Domāju, ka vecāki uz mani dusmosies” – Zandas Rubenes jaunā grāmata “Digitālā bērnība”

1:37:03 Eiropas politiskās vēsmas un paradumi digitālā satura ierobežošanā bērniem

1:49:03 Ieteikumi, kā ģimenē iedibināt veselīgākas attiecības ar viedierīcēm, sākot jau no mazu bērnu vecuma

1:55:00 “Vieglāk ir noteikumus izvirzīt, kamēr bērni ir mazi. Ja bērni ir pusaudži, tad noteikumi ir jāveido kopā”

Šajā sarunā es kvantu fiziķim un profesoram Vjačeslavam Kaščejevam uzdrošinājos jautāt visu ko, kas mani viņa neparastās personības un pamatīgo zināšanu sakarā fascinē un pārsteidz. Tāpēc jautāju, kā viņš spēj darīt "dziļo darbu", kas prasa milzīgu koncentrēšanos un iedziļināšanos. Jautāju par cilvēku problēmām ar fiziku, "stulbiem" jautājumiem, klimata pārmaiņām. Mani īpaši interesēja viņa prasme pietiekami vienkāršā valodā stāstīt par sarežģītām tēmām un viņa aizrautība. Atļāvos pajautāt arī par Dievu. Atbilde mani pārsteidza un aizkustināja. Profesors runāja arī par dzīvi savā burbulī un prieku par to. Jautāju par izdegšanu un to, kā aizvākt traucējošu "troksni" galvā, lai varētu darīt to, kas cilvēkam svarīgs. Profesora enerģija ir fenomenāla. Tāpat kā viņa domu gājiens.

Profesora pieminētos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
4:10 Divas lietas, par ko ir pārliecināts fizikas profesors Vjačeslavs Kaščejevs

7:04 “Skolotāja profesija ir transformējusies. Tā prasa krietni vairāk, nekā tā ir prasījusi agrāk” – kā iemīlēt fiziku

14:11 Pie kādiem pētījumiem un atklājumiem šobrīd strādā profesors

19:00 Anekdote par fizikas tēmu

20:02 Dalām ziloni un skatāmies, kas sanāks

22:49 “Ir pārāk viegli noticēt, ka ir pārāk grūti”

24:54 Resursi, kur par fiziku uzzināt visiem saprotamā veidā

27:33  “Noformulēt savu jautājumu jau ir puse no atbildes”

30:23 Kā Vjačeslavam Kaščejevam izdodas runāt par sarežģītām tēmām cilvēkiem saprotamā valodā

34:43 Bērnības “trauma” par matemātiku, kas rezultējas kopprojektā ar matemātikas profesoru

37:05 Vai arī fiziķus nomoka jautājums par dzīves jēgu

48:56 Divi draugi – fiziķis un teologs jeb Vjačeslavs un Indulis

53:10 Ugunskura kurināšana viesistabā jeb pārdomas par klimata pārmaiņām

1:01:23 Kā tiek izdomāti uzdevumi olimpiāžu dalībniekiem

1:05:57 “Zinātnē vislielākais izaicinājums ir atrast jautājumus, kuri ir uzdošanas vērti”

1:07:36 Kādas pūles prasa nenovirzīties un spēt darīt dziļo darbu

1:15:43 Mikro un makro līmenī staigājošais profesors

1:17:39 Attiecības ar mākslīgo intelektu

1:20:32 Vai tik aizrautīga personība kā Vjačeslavs Kaščejevs ir piedzīvojusi izdegšanu

1:24:58 Dzīvot savā laimes un savu cilvēku burbulī

1:30:36 Ieteikums pusaudžu vecākiem, kur bez maksas var papildus mācīties fizikas zinātni

1:34:40 “ne lasītājs, bet rakstnieks”

1:38:38 “Novākt troksni, lai skaistas lietas varētu augt”

Jaudīgi cilvēki man treniņos ik pa laikam saka, ka ir pārguruši, neskatoties uz savām darbaspējām un dzīvē ieviestajām sistēmām. Kad kopā paanalizējam katra situāciju tuvāk, izrādās, ka lielu daļu savas jaudas viņi tērē, darot to, kas ir jādara citiem: partneriem, kolēģiem, bērniem, draugiem, darbiniekiem u.c.
Uz jautājumu, kāpēc tu to dari, viņi atbild, ka tas otrs ar darāmo netiek galā. Un te nav runa par kontroles neatdošanu darītājam vai mikro menedžēšanu. Tās bieži ir situācijas, kurās saskaramies ar otru pusi, kuri ir iemanījušies viltīgi izspēlēt "mērķtiecīgās nevarības" kārtis:

- "Es nevaru nomainīt bērnam pamperi, man rauj augšā no tās smakas."
- "Ej runā tu ar priekšnieku, man ir bail."
- "Man bail braukt pa ārzemju šosejām. Brauc tu."
- "Es nekliedzu. Man vienkārši ir tāda balss."
- "Aizved mani. Sagaidi mani."
- "Es nevaru atteikt mammai paņemt viņas zupu uz mājām. Nu, izmet, ja jau tev traucē."
- "Es nevaru atrast, kur ir manas drēbes, atslēgas, lietas."
- "Piezvani tu uz to iestādi, man riebjas zvanīt, nevaru parunāt."

Ginta Gaumala šajā sarunā stāsta, kā cilvēki reizēm diezgan mērķtiecīgi izmanto savu "nevarību" un kā šo situāciju mainīt.

Ginta ir gan vadītāja Argentīnas tango studijā El Abrazo, gan strādā uzņēmumā TrainingLab, kurā viņa veido un vada dažādas biznesa apmācības, tostarp tādas, kas palīdz uzlabot komunikāciju un gaisotni kolektīvā, kur ļoti būtiska loma ir cieņpilnai saskarsmei.

Vairāk informācijas sarunas lapā.


SARUNAS PIETURPUNKTI:

3:02 Ko nozīmē jēdziens “Weaponized Incompetence”

5:12 Piemēri, kā izpaužas “mērķtiecīgā nevarība” ikdienas situācijās darbā un ģimenē

13:53 “Notiek tikai tas, ko mēs pieļaujam” – kā tikt galā ar pusaudžiem, kuri nevēlas palīdzēt ikdienas darbos

16:45 Ko zaudē uzņēmums, ja viens vai vairāki tā darbinieki sāk piekopt “mērķtiecīgās nevarēšanas” stratēģiju

22:34 Kādēļ joprojām valda uzskats, ka par attiecību kvalitāti ir jārūpējas galvenokārt sievietēm

24:20 Iespējamie iemesli, kādēļ cilvēki nodarbojas ar “mērķtiecīgo nevarību”

29:18 Ko darīt, lai izvairītos no manipulatīvas uzvedības

36:35 Ko Ginta Gaumala atklāja savā pētījumā par pāru attiecībām

40:24 “Kritika un pārmetumi ir pēdējais, ko izmantot attiecībās”

44:38 Ko darīt, kā komunicēt ar otru cilvēku, kurš pret tevi izmanto “mērķtiecīgās nevarības” paņēmienus. Trīs punkti

58:08 Pirmie mazie signāli, kurus nevajadzētu palaist garām, pirms tie pāraug milzīgā neapmierinātībā

1:02:02 “Dusmas ir mūsu pirmā reakcija, aiz kurām var slēpties daudz citu nianšu”

1:10:24 Kas strādā labāk par pavēlēm un komandēšanu

Profesore, endokrinoloģe, daktere Ilze Konrāde šajā sarunā pastāstīja, ko saskaņā ar šī brīža medicīnas iespējām mēs varam vai nevaram ietekmēt ar savu dzīvesveidu, ja gribam kvalitatīvu, veselīgu un ilgu dzīvi. Mēs sarunu balstījām uz ārsta Peter Attia grāmatu "Outlive", kas ir par ilgdzīvošanas zinātni un mākslu.
Šī grāmata ar tās jaudīgo saturu ir uzlabojusi manas un mana vīra ikdienas izvēles. Tās saturs paceļ motivāciju gan vairāk sportot, gan pievērst uzmanību citiem faktoriem, kas ietekmē spēku, jaudu un prieku par dzīvi. Mēs abi to iesakām saviem draugiem un kolēģiem, kurus arī interesē pilnvērtīga dzīve pēc iespējas veselīgākā ķermenī.

Dakterei Konrādei jautāju, kas no grāmatas satura varētu noderēt citiem. Runājām arī par biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā, par to, ko meklēt un saprast savās analīzēs, un kā pašiem mazināt veselības riskus, kas pasliktinātu dzīves kvalitāti.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
4:26 Kā laika gaitā ir mainījies medicīnas redzējums uz iespējām pagarināt kvalitatīvu un veselīgu dzīvi 

6:42 Vai metformīna preparāta lietošana pagarina dzīvi vai uzlabo tās kvalitāti

10:54 Kas ir metaboliskā disfunkcija un kas to ierosina

15:11 Ar ko bīstami ir uzkrājušies tauki ap iekšējiem orgāniem; kāds mehānisms ierosina insulīna “inflāciju” jeb insulīna rezistenci

17:45 Kādas funkcijas veic insulīns

22:05 Kā izpaužas insulīna rezistence, kādas slimības tā ierosina sievietēm un kādas vīriešiem

28:41 Insulīns un onkoloģija – kādi mehānismi to var ierosināt

32:17 Kādi ir galvenie nāves iemesli Latvijā pēdējos gados

35:46 “Sēru vītola fenomens” un dažādi holesterīna veidi un to darbības specifika

39:58 Ko mēs varam un ko nevaram ietekmēt ar savu dzīvesveidu

46:52 Kā iespējami ātrāk un veiksmīgāk noķert “signālu par aisbergu”; ieteicamo asins analīžu uzskaitījums un skaidrojums

59:36 Mācāmies lasīt asins analīzes. Vai “normāls” vienmēr nozīmē “optimāls”

1:05:45 Intervālu gavēšana un omega3 taukskābes – kas jauns pētījumos

1:10:03 Proteīns un “iņ un jaņ” princips

1:15:34 “Ir svarīgi, kur tu gribi nokļūt” – uzturs un fiziskās aktivitātes; īstermiņa un ilgtermiņa mērķi un ieguvumi

1:22:33 Kur rast motivāciju fiziskajām aktivitātēm

1:24:55 “Trešais valis”, un kāda ir saistība miega badam ar lieko svaru

1:31:19 Psihosociālā stresa mazināšanas veidi

1:33:11 Vienkāršās un mazās lietas, kuras atcerēties, piedomāt un izdarīt ikdienā, kas dod lielu ieguldījumu veselīgākā nākotnē

1:37:20 Vai insulīna rezistence var būt arī tieviem cilvēkiem

Ilzes Lipskas sirdslieta ir dārzeņi, un to nav iespējams nepamanīt. Kopā ar vīru Juri un četriem bērniem viņi saimnieko bioloģiski sertificētā saimniecībā "Absolūts Ēd". Ilze pēc izglītības ir filozofs, Juris - ekonomists, bet praksē viņi apstrādā savu zemi, audzējot dārzeņus un zaļumus, kuriem jābūt ikviena cilvēka ēdienkartes pamatā. Paši audzē un paši arī piegādā - svaigu no dārza vai pārstrādātu pulveros un citādākos produktos līdz pasūtītāju durvīm.

Abi ar Juri izgudro dažādus veidus, kā ierobežotos apstākļos savu produkciju uzglabāt un pārstrādāt, mijiedarbojoties ar dabas neparedzamajiem pārsteigumiem, lai ar veselīgu ēdienu dažādotu cilvēku ēdienkarti. Viņi nodrošina to slaveno dārzeņu varavīksni šķīvī, ko iesaka visdažādākie veselības speciālisti.
Ilze ir ļoti aktīva sociālajos medijos.

Mēs runājām par plānu A, kas neiet pēc plāna un ir iemesls plāniem B, C un arī D. Runājām par darba mīlestību un spēju izmantot to, kas ir, lai virzītos uz priekšu. Tā ir saruna par praktisku radošumu un resurspratību.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
3:04 Kad uzņemtais risks un nodedzinātie tilti attaisnojas

7:06 Kā “zaļi, jauni gurķi” sāka iekopt savu saimniecību laukos

10:16 Par ekspektācijām un īstenību. Ne pārāk veiksmīgā tirgus pieredze

14:47 “Man visu mūžu būs siltas jūtas pret Twitteri”

16:28 Kādēļ zemniekam ir grūti konkurēt ar lielveikalu

18:23 Kā notiek pavasara sēšanas darbu plānošana, lai nodrošinātu pilnas produktu kastes klientiem

24:28 “Katrs mans klients man ir tik ļoti mīļš”

25:51 Kāds risinājums tika izdomāts, lai samazinātu dārzeņu aiziešanu zudumā

32:37 Kādi dārzeņu un garšaugu pulveri ir pieejami “Abolūts Ēd” saimniecībā, un kā un kur tos pielietot 

35:58 Kā Laura iemīlējās poblano piparu pulverī

45:15 Kā “Absolūts Ēd” saimniecība ir izaugusi 16 gadu laikā

47:39 “Tīri mierīgākai dzīvei tu ej uz priekšu tādā tempā, kā tu vari. Ja tu nevari atļauties, tad, iespējams, tev to nevajag”

49:26 Kā to visu par paspēt; vai Ilze zina, kas ir atvaļinājums

53:13 Kā Ilzei Lipskai izdodas tik jēgpilni un garšīgi nokomunicēt savas saimniecības stāstu sociālajos medijos

55:57 Cik un kāda tehnika ir saimniecības rīcībā un kāda metode tiek pielietota, lai apkoptu visus dārzeņu laukus

58:37 Mīlestība uz ziemu; stāsts par neredzīgajiem vecvecākiem

1:04:45 Iemācīties sadzīvot ar dabu, pat ja tā noposta visus darba augļus

1:12:10 Kur aug kājas viedoklim, ka bioloģiski audzēti dārzeņi ir dārgi

1:15:20 “Ir tikai jādara un izdosies”

1:20:33 Veids, kā Ilze veido klientu uzticību saviem produktiem 

1:25:25 “Nedēļa, kurā tu esi izdarījis pusi no tā, ko vajadzētu izdarīt, tā ir lieliska nedēļa"

Dace Rence ir trenere programmā KETBA (kompetenta emocionāli traumētu bērnu aprūpe) un atbalsta centra TILTS pārstāve un sociālā darbiniece. Daces sirds deg par partnerattiecībām un komunikāciju pāra starpā. Strādājot kā "KETBA" kursa trenere, viņa ir pārliecinājusies, kā tās pašas zināšanas, kuras māca vecākiem, tikpat efektīvi strādā laulībā, attiecībās ar vecākiem, kolēģiem un draugiem. Mācībās viņa vecākiem stāsta, ka, pirms uzņemt savā ģimenē emocionāli traumētu bērnu, ir nepieciešams apzināties savu pagātni, savu audzināšanu, traumas un piesaistes veidu. Visas šīs zināšanas ir ļoti noderīgas katram no mums, jo pamatos jau mēs visi vēlamies vienu - justies droši savās attiecībās, būt uzklausīti un piedzīvot to, ka mūs redz un dzird. Redz un dzird, ne tikai ar acīm un ausīm, bet arī ar sirdi. Par to ir šī saruna.

Dace par sevi saka, ka abiem ar vīru ir 20 gadu laulība un arī reproduktīvās traumas jeb neauglības pieredze, kas ir bijusi gan lielākais pārbaudījums un sāpe, gan vienlaikus spēcīgākā līme un svētība attiecībām. Dace padsmit gadus audzināja aizbildnībā pieņemtu bērnu, šobrīd strādā ar uzņemošajām ģimenēm (adoptētāji, audžuģimenes). Viņas Instagram konta nosaukums ir "Darling, use your words". Viņa saka, ka ne tikai emocionāli traumēti bērni no ārpusģimenes aprūpes ir "zaudējuši savu balsi", arī mēs paši bieži vien neprotam "lietot vārdus". Un tas bieži vien līdzi nes neskaitāmus pārpratumus, aizvainojumus, sāpes un zaudētas attiecības. Kad mēs izvēlamies un lietojam vārdus, lai paustu savas vajadzības, nevis lietojam uzvedību (manipulējam, šantažējam, draudam, ieslēdzam "kluso teroru"), cilvēki var mums palīdzēt un mēs varam uzsākt sarunu un saprasties.

Iesaku izpētīt resursus, ka pieejami Atbalsta centra "Tilts" mājas lapā par KETBA mācībām, par emocionāli kompetentas skolas kursu. Atver un apskaties arī šo lapu, ko Dace un komanda ir izveidojuši, jo svešu bērnu nav.

Dace veido arī podkāstu "Sirds sarunas", kas ir sarunu cikls ar uzņemošajām ģimenēm un ārpusģimenes nozares speciālistiem. Sarunas par aicinājumu un motivāciju, gandarījumu un izaicinājumiem, par to, ko nozīmē uzņemt ģimenē un savā dzīvē bez vecāku gādības palikušu bērnu un kā vislabāk atbalstīt bērnu un pašiem sevi.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

6.31 Kā cilvēks iegūst emocionāli traumēta bērna pieredzi
8.31 Kā sākās Daces kā bērna adoptētājas stāsts
16:11 Kas ir reproduktīvā trauma
18:08 Kā noslēgt mieru ar sevi, ja nav izdevies tikt pie bioloģiskā bērna
21:24 “Trīs pilnīgi unikālas pasaules, kas sanāk kopā vienā mājsaimniecībā, un mēģina par kaut ko vienoties un dzīvot kopā”
24:07 Spēt atzīt un piedot savas kļūdas
26:36 “Bailes un trauma apslāpē sirdsapziņu”
28:49 Labās lietas, kas nav piedzīvotas – kādu ietekmi tas atstāj uz bērna psiholoģisko stāvokli
32:57 “Normāls vecāks ir tas, kurš kaut vai 40% gadījumu atsaucas uz bērnu vajadzībām”
35:16 Cik svarīga ir pašregulācijas praktizēšana
40:27 Praktiski piemēri, kā sevi savākt gadījumos, kad emocijas iet pāri malām un ir risks nodarīt otram pāri
50:06 Paņēmieni, kā nomierināt bērnu, kurš atrodas kritiskā emocionālā stāvoklī
55:57 “Aiz katras uzvedības slēpjas kāda vajadzība”
57:49 Kāpēc bērniem, kuriem nav bijis primārā aprūpētāja, ir grūti sevi sadzirdēt
1:06:50 Kas ir dzīves vērtību scenāriji un kā tie var uzlabot savstarpējo saskarsmi ģimenē
1:16:39 “Lieto vārdus. Nav nekā ģeni

Aktiera Kaspara Dumbura nesenākā kino loma ir filmā "Elpot zem ūdens". Pirms tās iznākšanas Kaspars man jautāja, vai varam Cilvēkjaudā aprunāties par atkarības slimību un viņa atveseļošanās pieredzi, kas varētu noderēt citiem (viņš piecus gadus vairs nelieto alkoholu). Kad satikāmies uz sarunas ierakstu, Kasparam pastāstīju, kādu ziņu pirms dažiem mēnešiem man atsūtīja Cilvēkjaudas fans, kurš ar mani padalījās, cik grūta ir viņa cīņa ar atkarībām. Ar Kasparu vienojāmies, ka šo sarunu veltām šim vīrietim, viņa mazajam bērnam un mīļotajai sievietei. Un, cerams, vēl daudziem, kuru dzīvi pasliktina atkarību slimība, kas cilvēkus nešķiro.

Es cienu Kasparu par viņa atklātību, īstumu un tiešumu, lai viņa stāsts palīdzētu atgūt brīvību arī citiem. Paldies lieliskajam vīrietim, kurš man uzrakstīja, paldies lieliskajam vīrietim, kurš ar mani šajā intervijā sarunājās, paldies katram, kurš palīdzēs šai sarunai nonākt līdz cilvēkiem, kuriem tā var noderēt! Jūs katrs darāt šo pasauli labāku.

Kaspars Dumburs ir teātra un kino aktieris. Viņš ir galvenās lomas atveidotājs Andreja Ēķa seriālā "Nebaidies ne no kā". Kasparu aizrauj arī mūzikas ierakstīšana. Te dažas lomas, kurās Kasparu šosezon var redzēt Dailes teātra izrādēs: Lāčplēsis - "Spīdolas nakts", Nātans - "Leopoldštate", Loma - "Kaukāziešu krīta aplis", Prokurors Jusefs Elfajumi izrādē "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu" un citās.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

Sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:
6:31 Atkarības kā aisberga redzamā daļa

9:54 “Meklēt kopīgo, kas mūs vieno”

11:40 Talants, kuru Kaspars Dumburs neizvēlējās – kā sākās aktiera karjera

18:30 “Iemācīties tekstu nozīmē padarīt to par savu”

24:13 Drosme ar lomu palīdzību iet tādās teritorijās, kur parasti cilvēks neietu

26:59 Dzīve bez uzrakstīta scenārija, kas noveda no ceļa

30:40 Vai talantu var nodzert

33:54 Kāpēc vieglāk būt atklātam, nekā iztaisīties par labāku

37:04 Cik viegli ir spēt noturēties pretī atkarībai, kas “vienmēr ir gatava un pumpējas 24/7”

42:05 Atkarīgā cilvēka domāšanas īpatnības, kas noved pie kārtējās lietošanas

44:36 Kas palīdzēja aktierim apturēt apbreibinošo vielu lietošanu

51:42 Kā atveseļošanās ir ietekmējusi Kaspara attiecības ar brāli

54:15 Savākt šmuci un palūgt piedošanu – kā vārdā to darīt un cik viegli tas ir

57:17 “Tad, kad atkarīgais beidz lietot, šī pasaule kļūst par šo vienu iedaļu labāka”

1:00:36 Attiecības ar pazemību, lūgšanu un ticību

1:15:20 Spēja iemīlēt sevi kā ar efektiem, tā arī ar defektiem

1:21:12 “Jo vairāk drāmas manā dzīvē, jo tuvāk es esmu lietošanai”

1:26:06 Kā neļaut domām valdīt pār dzīvi

1:33:32 Kāda sajūta ir spēlēt narkomānu, kad pats esi no tās bedres izrāpies

1:36:17 Nomest svaru, uzaudzēt muskuļus – kādas sava ķermeņa pārvērtības lomu dēļ ir veicis Kaspars

1:42:20 Kāds ir filmas “Elpot zem ūdens” galvenais vēstījums

1:47:04 “Ir būtiski apzināties savu zemāko punktu”

Kristīnei Bricei stresa tēma ir teju vai sirdslieta. Viņa no tās nevis bēg, bet izzina, cik pamatīgi vien iespējams. Viņa stresam pieiet pavisam praktiski - kādas ir metodes tā kaitīgo seku mazināšanai, kādas ir metodes tā savlaicīgai pamanīšanai, lai situāciju neielaistu. Par to šī saruna. Praktiska.

Kristīne ir TRE metodes pasniedzēja un online relaksācijas studijas vadītāja. Es un mans vīrs Mišels esam lieli viņas darba fani. Esam gan apguvuši TRE metodi, gan to praktizējam. Kristīne zināšanas par stresu pasniedz tik saprotami un vienkārši pielietojami, ka es regulāri vēršos pie viņas pēc ieteikumiem cilvēkiem, ar ko strādāju dažādās programmās.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā. 

SARUNAS PIETURPUNKTI:

2:59 Kādēļ Kristīne Brice par savu misiju ir izvēlējusies palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar stresu
5:13 “Stress ir fizioloģiska reakcija”
10:23 Ko darīt, ja neizdodas nomierināties ar relaksācijas un atslābināšanās metodēm
17:23 Kas ir galvenā atslēga stresa menedžēšanā
21:50 Kā pēc savām darbībām atpazīt, ka stresa līmenis ir sasniedzis bīstamu robežu – “personīgie lakmusa papīrīši"
28:12 Trauksme, stress, spriedze – vai starp šiem jēdzieniem var likt vienādības zīmi
30:34 Kādas kļūdas cilvēki pieļauj trauksmes situācijās, kas notiekošo tikai pasliktina
35:48 Praktiski piemēri, kā rīkoties un ko sev atgādināt brīdī, kad uzmācas trauksme
41:53 Metodes, kas palīdz izlādēt stresu, pirms tas ir izlauzies agresīvā veidā
51:14 Kādas nodarbības un prakses ir pieejamas Kristīnes Brices vadībā
53:33 “Time out” nervu sistēmai – metodes paraugs
55:39 Stresa izlāde ar neirogēnās trīces metodi TRE
1:01:41 “Stresa situācijā tu atcerēsies tikai to, ko tu praktizē ikdienā”
1:03:22 Kristīnes minimālā recepte stresa mazināšanai ikdienā
1:10:01 “Cilvēki bieži vien vienkārši aizmirst par sevi parūpēties”

Es apbrīnoju to, kā strādā aktieris un komiķis Jānis Skutelis. Esmu noskatījusies daudzus viņa "Pusnakts šovs septiņos" video. Spriežot pēc to skatījuma skaita, tādu, kā es, ir daudz. Man viņa humors ir veids, kā uzlabot sev garastāvokli. Rudenī beidzot noskatījos Jaunā Rīgas teātra izrādi "Linda Vista" (visiem iesaku) un kļuvu par vēl lielāku Skuteļa darba fanu. Uzjautrinājos arī par viņa uzstāšanos "Labāk nestrādāt" konferencē "Cilvēkfaktors".  Aicināju viņu uz sarunu, jo gibēju uzzināt vairāk par to, kā viņš strādā, kā rada, kā veido savu komandu. Kopš ierakstījām šo sarunu, es, kad man grūti pieķerties radošā darba mokošajai daļai, atgādinu sev Jāņa teikto. It īpaši - par drazu, lai sāktu.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
4:23 Izrādes LINDA VISTA veiksmes fenomens ar nospēlētām vairāk nekā 150 izrādēm

10:26 Skatītāji zālē kā ceturtā siena

16:19 Kā sākās Jāņa Skuteļa improvizatora ceļš

20:58 Kādi ir rakstītie un nerakstītie likumi, kad spēlē improvizācijas izrādi ar skatuves partneri

25:12 Kaķēns ūdenī jeb stand up aktiera karjeras sākums

29:09 Iekšējais stulbums kā pamats drosmei

32:10 Ļauties situācijai – vai un kā to var iemācīties. Situācija ar šahu, dzīvu zirgu un papīra kostīmu

39:14 Kāds ir Jāņa Skuteļa personīgais priekšnoteikums, lai performance izdotos

40:41 Kā sačakarēt izrādi pirms tā ir sākusies

44:43 Pieskatīt pašsajūtu pārāk nepieskatot

46:51 Noņemt pārmērīgo nozīmīguma smagumu

51:18 “Ja mums ceļi nesakrīt, tad labāk ir to maksimāli ātri uzzināt”

56:03 Ceļavārdi cilvēkam, kam nepieciešama deva drosmes

1:01:32 Vai ir vēlme spēlēt neliešus

1:02:56 Cik viegli ir pārslēgties starp dažādiem skatuves mākslas žanriem

1:05:24 Caur drazu uz augļiem jeb cik mēslu jāizšķūrē, lai tiktu pie zelta

Viens no sevis uzmešanas veidiem, kas gadu no gada pašam apnicis līdz nelabumam, ir, ja noķer sevi, ka atkal jau atliki vai kavējies darīt to, kas ļautu dzīvot labāk. Tā ir savu iespēju un brīvības prokrastinēšana. Tai skaitā - profesionālās brīvības. Mēs prokrastinējam, jo ir grūti saprast, kā lai sevi piedabū darīt to, ko saproti, ka vajag darīt, bet uz ko tik un tā nevari saņemties.

Pēdējā gada laikā esmu aktīvi strādājusi, lai saprastu, kā cilvēkiem palīdzēt saņemties uz darīšanu, lai viņi darbā gūtu vairāk gandarījuma un prieka. Kādam tas nozīmēs novilkt robežas. Citam -nomainīt darbu. Vai saprast, uz ko tad to nomainīt, nezaudējot ienākumus.

Man patīk, ka cilvēki savu jaudu izmanto savā labā nevis pret sevi. Tāpēc lūdzu Andim Arnicānam, lai pievienojas man uz sarunu par to, kā neļaut prokrastinēšanai apzagt sevi un izbojāt gan iespējas, gan brīvību. Lai vēl tagad, gada noslēgumā, izdodas aktivizēt savu drosmi un foršā veidā saorganizēt savus iekšējos spēkus patīkamākai dzīvei.

Ja tev ir aktuāla tēma par darbu, kas sagādā gandarījumu, un kā tādu sev saorganizēt, tad šobrīd vari paspēt pieteikties uz Lauras rīkotu bezmaksas lekciju, kas notiks decembrī.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

6:39 Kas ir prokrastinēšana un kādēļ tā notiek pat ar cilvēkiem, kas mīl savu darbu

9:53 “Pārsvarā mēs liekam pasaulē to, kas mums sanāk” – maldīgie priekšstati par cilvēku superspējām

13:07 Faktori, kas ietekmē to, cik bieži un cik ilgi cilvēks prokrastinē darāmās lietas

15:00 Vai rezultāta izmērāmība var ietekmēt to, ka darīšana tiks prokrastinēta biežāk

17:31 “Lai piedabūtu sevi darīt tās lietas, kuras ir grūti darīt, tam ir vajadzīgi resursi” – kas ir  lielais resursu rijējs

23:50 Cīņa starp advancēto prātu un emocijām

26:53 Cik lietderīga ir diagnoze “viss ir galvā”

28:08 Prokrastinēšanas riņķa dancis, kurā uz deju pievienojas arī perfekcionisms

29:37 Ko prokrastinēšana dara ar attiecību kvalitāti

34:40 Samazināt laiku no iedvesmas noķeršanas līdz darbībai

35:55 Ar kādas metodes palīdzību Andis no fotogrāfa profesijas nonāca līdz darbam, kas sniedz gandarījumu un piepildījumu

42:42 Ko Laura ir novērojusi apmācībās par profesionālās darbības maiņu

49:04 Kopējās tendences un iemesli cilvēkiem, kuriem nesanāk lietas novest līdz galam

52:21 Iemesli, kādēļ cilvēki ieslīgst nedarīšanā pat tad, ja skaidri zina, kas būtu darāms un kā sasniegt mērķi

1:00:31 “Neviens nevar mani piemuļķot tik labi, cik labi es pats varu sevi piemuļķot”

1:03:04 Vai fakti patiešām ir fakti

1:05:35 Kāda attieksme pret sevi mazina prokrastinēšanas iespēju – pētījums ar studentiem, kuriem bija jābūt produktīviem

1:09:16 Latviešu mantojums – cik viegli ir piedot sev neizdarību

1:14:33 Vākt sev palīdzošus pierādījumus par to, kur tev nav taisnība

1:16:13 Apkārtējo cilvēku ietekme – kā izvēlēties tādu cilvēku loku, kas ceļ, nevis gremdē

1:20:53 No kā sastāv prokrastinēšanas vienādojums

1:24:15 Kā attīstīt spēju neļauties impulsivitātei, kas noved no darīšanas ceļa

1:31:08 “Jo tālāk atrodas rezultāts, kuru es gribu, jo lielāka iespēja čammāties”

1:35:12 “Tu vari izanalizēt pašu velnu, bet praksē tā lieta var izrādīties pilnīgi citādāka” – situācijas piemērs no apmācību absolventes

1:40:51 Cik ārkārtīgi grūti un tajā pat laikā ārkārtīgi svarīgi ir SĀKT darīt; kāpēc mūsu prāts mūs sabotē

1:43:47 Kāda loma darīšanā ir kopienas sajūtai

1:48:15 “Ļoti daudz lietu, ko cilvēki zina par sevi, nav taisnība”

1:50:42 Svaru kausos – ieguvumi ilgtermiņā pret zaudējumiem šeit un tagad; kur rast motivāciju

1:53:32 Nākamā gada plānošana – kādus būtiskus jautājumus iekļaut

1:57:24 Vai profesiju un nodarbošanos ir iespējams nomainīt viegli