CILVĒKJAUDA

Dr. Artūrs Miksons ir ārsts-psihoterapeits un docētājs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā. Viņš ir pieprasīts lektors uzņēmumos un konferencēs.

Šajā sarunā dakterim jautāju, kādi ir risinājumi cilvēkiem, kuri saka, ka jau ilgstoši nejūtas labi kādā situācijā. Piemēram, attiecībās, kas viņus jau sen neapmierina. Dakteris skaidroja, kā rodas cilvēku uzvedības modeļi un kādas ir iespējas tos mainīt.

Artūrs Miksons Cilvēkjaudā ir viesojies vairākkārt un runājis par šādām tēmām:
Kas notiek ar mūsu ķermeni, kad apspiežam emocijas (epizode Nr 36)
Kā iestāties par sevi ar NĒ un nebaidīties būt neērtam (epizode Nr 40)
Par veselīgu pašapziņu un spēju iestāties par sevi (epizode Nr 44)
Par viltus optimismu un prasmi novērtēt savus sasniegumus (epizode Nr 50)
Par pašdisciplīnu un atpūtu (epizode Nr 60)
Ceļā uz sirsnīgāku komunikāciju ar savējiem (epizode Nr 102)

Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

6:45 Daktera Miksona īpašais kāzu ceremonijas stāsts un ieteikumi topošajiem jaunlaulātajiem
16:41 Kādi faktori padara runātāju interesantu publikai
19:56 Meistars robežu novilkšanā – kā attīstīt sevī spēju pateikt “NĒ”
29:47 “Šis attiecību modelis, kurā jūs šobrīd esat, jums ir ļoti ērts”, praktiski piemēri un risinājumi
48:33 No kurienes rodas cilvēku uzvedības modeļi un vai tos ir iespējams mainīt
53:27 “Bet, kur tad es citu atradīšu?” fenomens
1:00:18 Vai “ērti” un “gribu” ir viens un tas pats
1:02:02 Izveidot attiecības 40+ gados – kādas ir iespējas un risinājumi
1:11:10 Mainīt savas pārliecības – kā tas var palīdzēt attiecībās
1:13:10 Kas ir galvenie faktori, kas veicina labas un ilgstošas partnerattiecības
1:19:15 Kāpēc ir tik biedējoši veikt izmaiņas savā dzīvē
1:25:44 Ko darīt, ja tagadējā terapija nestrādā
1:31:40 Ieskats psihoterapijas virzienos; kā izvēlēties savu terapeitu
1:42:26 Kā un kāpēc attīstīt zinātniskāku domāšanu attiecībās
1:45:52 “Ja tu esi vienās attiecībās četrus gadus no vietas, tā vairs nav nekāda sakritība, tas nav liktenis, tā ir apzināta izvēle”

Pēdējo nedēļu laikā arvien biežāk dzirdu frāzes par to, cik ātri cilvēkiem krītas enerģija. Ir tikai pats rudens sākums, tāpēc saprotu cilvēku bažas: "Ja jau tagad šādi jūtamies, tad ko darīsim, kad iestāsies rudens tumšais un grūtais laiks, nemaz nerunājot par to, kas notiks ziemā..."

Mēs negribam izdegt. It īpaši, ja kādreiz jau esam tam pietuvojušies vai pat piedzīvojuši šo stāvokli. Tas ir murgs. Tāpēc uz sarunu aicināju Mariju Ābeltiņu - grāmatas "Profesionālā izdegšana" autori, zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciālisti un supervizori.

Marija uzsver, ka izdegšana veidojas pakāpeniski un to ir grūti laicīgi pamanīt. Izdegšana ir dārga gan pašam cilvēkam, gan viņa darba devējam, gan ģimenei. Tās komplektā ietilpst spēku izsīkums, cilvēka negativitātes pieaugums, piemēram, cinisma veidā, un krītas cilvēka darba spējas, kas tiešā veidā ietekmē viņa darba rezultātus.

Marija piedāvā risinājumus un idejas, kā cilvēki var sev palīdzēt, lai šajā stāvoklī nenonāktu, un ko var darīt, ja izdegšana jau ir notikusi.

Mūsu komandai Cilvēkjaudā šī ir viena no favorīt-sarunām ne tikai tās satura praktiskās vērtības dēļ, bet arī tāpēc, ka Marijai piemīt lieliska humora izjūta un sirsnīgums.

Ja tev rūp sava labsajūta, kas ir cieši saistīta ar tavu kolēģu un ģimenes labsajūtu, lūdzu, dalies ar šo sarunu tālāk, lai par to uzzina pēc iespējas vairāk cilvēku!

Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.


SARUNAS PIETURPUNKTI:

5:35 Grāmatas “Profesionālā izdegšana” tapšanas iemesli

11:59 Vai izdegšanu var saukt par slimību, kādi ir pirmie simptomi

19:28 Kādas ir hroniska stresa pazīmes

24:02 Kā atšķirt izdegšanu no depresijas

34:18 Kādas paralēles var vilkt starp depresiju un dienas ritmu

36:27 Vai priecīgi notikumi arī var izjaukt cilvēka psihisko līdzsvaru

41:03 Depresija un ekrāni – vai pastāv kāda saistība

45:20 Kā saprast, kad ar kādu dzīves sfēru hroniski netiekam galā; monitorēšanas dienasgrāmata

52:59 Vai ir iespējams izdegt, strādājot savu sirdsdarbu? Un kā ar garlaicīgu darbu?

1:04:17 Cik palīdzošas stresa monitorēšanai ir viedierīces, kas mēra cilvēka bioloģiskos rādītājus

1:07:34 “Tas toksiskais vadītājs, izrādās, ir mūsu galvā”

1:21:36 Kā attīstīt spēju sadzirdēt, saprast sevi un laicīgi rīkoties 

1:29:11 Kā palīdzēt cilvēkiem, kuri paši neapzinās, ka ir tuvu izdegšanai

1:34:50 Praktiski risinājumi cilvēkiem, kuri jau ir bijuši izdeguši, lai tas nenotiktu atkārtoti 

1:43:22 Ieteikumi, kā sevī stiprināt “veselīgo pieaugušo”

1:50:08 Vai un cik daudz tikties ar toksiskiem radiniekiem un draugiem

Viņam vajag sajūtu, ka "noceļ jumtu", jo citādi - kas tā par dzīvi. Man tāpat. Tāpēc saruna par to, kas viņam noceļ jumtu un varētu to nocelt vai vismaz sakustināt vēl kādam.
Aigars Nords ir Rimi Rīgas maratona un Pasaules čempionāta skriešanā organizatoru komandas vadītājs, festivāla Riga Wine & Champagne dibinātājs, grāmatas “Vīns un Nords” autors. Komunikāciju un sponsorēšanas aģentūru “Nords Event Communications” un “Nords Porter Communications” līdzīpašnieks.

Pateicoties viņa aizrautībai un meistarībai, Rīgas maratonam uz pasaules skatuves ir zelta līmeņa statuss, kā arī - šogad Rīgā notiks Pasaules čempionāts skriešanā, kas kādreiz bija pieejams tikai elites sportistiem. Tas nozīmē, ka tajā var piedalīties ikviens un skriet jūdzi, 5 kilometrus vai pusmaratonu, ko Rīgā skries pasaules mēroga labākie skrējēji. Ātrumam nav nozīmes, noceltajam vai sakustinātajam jumtam - gan.

Mani fascinē Aigara spēja baudīt dzīvi, būt radošam, uzjautrināties un vienlaikus strādāt ar augsta līmeņa rezultātiem. Viņš mums iedeva līdz šim lielāko grāmatu sarakstu iedvesmai, priekam un profesionalitātei. To atradīsi sarunas lapā.

It kā jau vajadzētu brīdināt: "Pieturi jumtu, ka nenoceļ," bet tas būtu nevietā. Tāpēc aicinu: "Liec mierā to jumtu, lai tak ceļas!"

Aigara iedotais interesanto un vērtīgo grāmatu saraksts ir sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

03:05 No tirliņa, kas atbrīvots no fizkultūras stundām, par ikdienas skrējēju
10:23 Kā skriešanu savienot ar vīna baudīšanu. “Vīna maratons” Bordeaux, Francijā
14:16 Kuri ir Aigara Norda mīļākie vīna reģioni
16:53 Nākotnes prognozes saistībā ar vīnu un citiem alkoholiskiem dzērieniem
22:16 “Noceltā jumta sajūta” – kāpēc tā ir nepieciešama un kā to nomedīt
26:23 Kā izdzīvot krīzes laikus un izlaipot, lai neiekristu bedrēs
33:01 Teicieni un māņticības piemēri, kas latviešiem nepalīdz baudīt dzīvi un sasniegt mērķus
36:46 Ar ko specifiska ir skriešanas maratonu organizēšana
41:00 Kā un kur Aigars “saslima” ar garo gabalu skriešanu
43:54 “Tev būs zagt” – jeb kur smelties svaigas idejas
47:04 Amizantie stāstiņi no pilsētas skrējēja ikdienas
51:33 “Latvieši ir aizrautīgi” – kā Latvijā ienāca skriešanas kultūra
53:53 Kā būtu pareizi sākt vai atsākt skriet pēc ilgākas pauzes
58:16 Tips&tricks, lai skriešana sagādā vēl lielāku baudu
1:03:05 Skriešanas maratonu organizēšanas aizkulises; kā Latvija ieguva Zelta līmeņa statusu
1:09:54 Kādas distances varēs noskriet Pasaules čempionātā skriešanā, kas šogad tiks rīkots Rīgā
1:14:20 “Uzlikt Rīgu uz pasaules skriešanas kartes” – kā Aigaram Nordam un komandai izdevās iegūt tiesības uz Pasaules čempionāta skriešanā rīkošanu Latvijā
1:25:28 Kā tapa grāmata “Vīns un Nords”
1:28:34 Kāpēc par vīnu vai ēdienu nedrīkst teikt “garšīgs”
1:33:31 Kā cilvēki, balstoties uz saviem aizspriedumiem, paši sev nozog jaunas pieredzes
1:37:17 Kur stāstnieks smeļas iedvesmu un idejas saviem stāstiem; literatūras saraksts
1:54:33 Jautrs atgadījums no “ideju zagšanas tūres” Berlīnē
2:00:03 Kā pieteikties dalībai Pasaules čempionātā skriešanā

Mani fascinē gaisa baloni. Tie ir skaisti, un manam prātam tie kalpo kā jaudīga metafora par dzīvi. Gaisa balonu pilote, instruktore un eksaminētāja (starp citu, pagaidām vienīgā eksaminētāja - sieviete Austrumeiropā) Inga Van Haver ir pieredzējusi daudz. Šis tas ieskatam: gan skaistus mākoņus, gan šokējošu sāncensību, gan pasakainus skatus, gan avārijas, gan savu lidojošu bērnu - pilotu, gan apvainojumus, gan dzīvi un darbu Āzijā, audzinot mazu bērnu un vizinot cilvēkus gaisa balonā, gan sporta sacensības un dalību neparastās ekspedīcijās, gan pasakaini radošu projektu realizēšanu, bet pāri visam - neatlaidīgu darbu jomā, kas viņu aizrauj un paceļ virs zemes.

Ingas Sky Amazons komanda ir skaista un jaudīga. Darbs ar gaisa baloniem ir gan fiziska slodze, gan māksla, gan milzu atbildība. Saruna par dosmi un degsmi. Jo abas ir vajadzīgas, lai paceltos gaisā pašai un vēl paceltu citus.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 3:51 Kā jūtas sieviete, gaisa balonu pilote, jomā, kurā dominē vīrieši
• 6:08 Iemācīties lietuviešu valodu, lai sekotu savam sapnim
• 8:02 Dzīve pirms gaisa baloniem. Kas pamudināja atteikties no ienesīga biznesa
• 20:10 Ar ko sākt un ar ko rēķināties, ja esi sieviete un tevi vilina iespēja būt par gaisa balona piloti
• 22:50 Latviešu un lietuviešu nacionālās īpatnības gaisa balonu sporta pasaulē
• 31:24 Cik maksā apmācības, lai iegūtu gaisa balonu pilota licenci
• 32:15 “Gaisa balonu talants ir sajūtā.”
• 36:38 Kāpēc gaisa balonu sportu sauc par sportu; netīrie paņēmieni
• 49:34 Lietas, ko nevar paredzēt. Bīstama avārija ar gaisa balonu
• 1:03:14 Cik maksā piezemēties cietumā
• 1:11:14 Ar mazu bērnu uz Taizemi strādāt gaisa balonu izklaides industrijā
• 1:23:24 Sieviete ar lielu autobusu. Pati nopirka un pati stūrē
• 1:32:53 Ar kādām fiziskām īpašībām jārēķinās, ja vēlies vadīt gaisa balonu
• 1:34:12 Cilvēki, kuri darbojas Skyamazons.lv komandā, un kā viņi tiek atlasīti
• 1:46:23 Par sievieti ar tērauda kodolu

Cilvēkjaudas komandā dodamies vasaras pauzē un piedzīvojumos, lai paceļam savu jaudu. Tāpēc šoreiz epizode par piedzīvojumiem, jo tie "atjauno skābekļa padevi". Piedzīvojumi palīdz ienest svaigumu dzīvē, projektos un attiecībās. Piedzīvojumos uztankojam ikdienā notērēto jaudu vai iegūstam jaunu, kad jaudas līdzšinējais līmenis vairs neder tālākiem plāniem. Piedzīvojumu spektrs, iespējas un slodze ir ļoti dažādi. Katrs var atrast sev piemēroto

Šī saruna ir ar Valdi Vanagu, kurš ir cilvēks piedzīvojums. Viņš gan pats dodas piedzīvojumos, gan piedzīvojumu terapijas ietvaros ved tajos citus.

Šī ir mūsu trešā, bet ne pēdējā saruna, jo piedzīvojumu stāstu un pieredzes Valdim ir daudz. Gatavojoties uz šo interviju, aprunājos ar Valda sievu Edīti un viņa kolēģi Juri, kuri ir informēti par tādiem Valda piedzīvojumiem, par kuriem viņam pašam varētu neienākt prātā pastāstīt. Te dzirdēsi par braucieniem ar kajaku, Altaja upēm, kanjoningu, nepāliešu glābējiem Norvēģijā un vēl visu ko.

Valdi vari atrast Sense of Team un vari arī viņam pievienoties arī kādā no drīzajiem piedzīvojumu pārgājieniem Nepālā.

Pirmā saruna ar Valdi bija par komandu jaudu. Otrā - par pārgājieniem Nepālas Himalajos.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 6:22 Būt izglītotam par upi, par straumi. Katamarānu, kajaku un kanoe laivu atšķirības.
• 12:09 Dzīvības un nāves robeža. Altajs.
• 22:33 Krāčainu upju izbraukšanas nianses un noslēpumi.
• 38:11 Piedzīvojumu patiesā un dziļākā jēga.
• 43:31 Ar ko ir jāsāk cilvēkam, kurš vēlas iemācīties kajakot.
• 49:31 “Kurkulis pa upi” – kas ir riverboard jeb riverspeed.
• 52:25 Pārsteigumi Norvēģijas piedzīvojumā.
• 56:19 “Katram savs Everests.”
• 1:01:51 Kā izvēlēties uzticamu piedzīvojumu organizatoru.
• 1:08:55 Piedzīvojumu terapeitiskais aspekts. Kā nenodarīt sev pāri.
• 1:23:52 “Tagad vai nekad” slazds.
• 1:26:08 Cibiņa sindroms.

Šajā sarunā psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāsta par pieaugušo un bērnu grūtībām ar uzmanības noturību un trauksmi, ar ko saskaramies dzīvojot mūsdienīgu dzīvi. Dakteris skaidro, kā nodrošināt, lai mūsu smadzenes varētu pilnvērtīgi darboties un kādu ietekmi uz mūsu pašregulācijas spējām atstāj piesaiste, traumas un vide, kurā atrodamies.

Starp citu, par sev piemītošu uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS) pieaugušie nereti uzzina nejauši, piemēram, kad ved uz konsultācijām savu bērnu un speciālistu skaidrojumā ierauga sevi. Cilvēki tad var izjust arī atvieglojuma sajūtu, ko paši raksturo, kā "tātad, es neesmu "saplīsis" cilvēks, man tikai jārēķinās ar to, kā funkcionē manas smadzenes".

Dakteris sarunas laikā dod arī ieteikumus, kā uzlabot pašregulāciju, esot jau pieaugušā vecumā, un piedāvā veidus, kā mazināt trauksmi ikdienā.

Ņikita Bezborodovs ir bērnu psihiatrs un Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs. Viņš ir izveidojis un turpina attīstīt Pusaudžu resursu centru, kur ir daudz vērtīgas informācijas, kā arī jaudīga komanda ar 100 speciālistiem: klīniskie psihologi, ārsti- bērnu psihiatri, ārsti-pusaudžu narkologi, uztura speciālisti, mentori, sociālie darbinieki, psihoterapeiti, KBT terapeiti, sporta treneri, fizioterapeiti, apzinātības un mākslas grupu vadītājas.

Mūsu pirmā saruna ar Ņikitu bija par to, kā saprast pusaudzi un to, kas ar cilvēku notiek pusaudža vecumā, kad pieaugušie no pusaudža sagaida pieauguša cilvēka uzvedību un atbildību, bet viņa tiesības ierobežo bērna līmenī.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 3:21 Par skaidrību terminos – psihologs, psihoterapeits, psihiatrs – kas par ko atbild
• 12:03 “Pašregulācija ir lielākā daļa no tā, ko mēs ikdienā darām”
• 28:27 Kādēļ bērniem ASV pašregulācijas spēju attīstības traucējumi ir divas reizes vairāk izplatīti
• 36:19 Diagnoze UDHS – ko tas nozīmē un ko ar to iesākt
• 52:41 Kā nodrošināt, lai mūsu smadzenes varētu pilnvērtīgi darboties. Jaunākie atklājumi cilvēka anatomijā
• 1:02:47 Kādu ietekmi uz mūsu pašregulācijas spējām atstāj piesaiste, traumas un vide, kurā atrodamies
• 1:19:28 “Kritiskais periods mūsu vadības funkciju attīstībai ir pirmie divi, trīs gadi”
• 1:27:09 Ieteikumi, kā uzlabot pašregulāciju, esot jau pieaugušā vecumā
• 1:35:54 Veidi, kā mazināt trauksmi ikdienā

Man viņa ir cīnītāja, no kuras mācīties izturību un neatlaidību, turklāt - ar smaidu. Diāna Krūmiņa (agrāk - Dadzīte) ir sportiste, paraolimpisko spēļu daudzkārtēja čempione, pasaules līmeņa rekordiste. Kad pirmo reizi uzzināju Diānas dzīvesstāstu, manam prātam bija neaptverami, ka dzīve vienam cilvēkam gadiem ilgi var uzkraut tik daudz smagu pārbaudījumu. Sarunas gaitā kļuva skaidrs, ka viņas jauda tāpēc nav mazinājusies, drīzāk - tikai pieņēmusies spēkā. Piemēram, kad jautāju par ratiņkrēsla dzīves ierobežojumiem, viņa atbildēja, ka, ja neskaita grūtības virtuves augsto plauktu aizsniegšanā, tad ar visu pārējo viņa ļoti labi tiek galā.

Saruna, kura paliks prātā arī tās pēcgaršas dēļ. Zemāk uzskaitījums ar dažiem Diānas sasniegumiem, kas pieminēti Wikipedia.

Diāna ir piedalījusies 2016. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, kur šķēpa mešanas F55/F56 medicīnas grupā, izcīnīja uzvaru ar jaunu pasaules rekordu F55 grupā — 23,26 m. Ieguva arī bronzas medaļu diska mešanā. 2017. gada pasaules čempionātā vieglatlētikā Londonā viņa izcīnīja zelta medaļu lodes grūšanā un šķēpa mešanā. Šķēpa mešanā savā medicīnas grupā F55 Dadzīte šķēpu aizmeta 27,07 metrus tālu, uzstādot jaunu personisko un pasaules rekordu. 2019. gada Pasaules čempionātā paravieglatlētikā Dubaijā Diāna izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanā. 2020. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs startējot F55 ieskaites grupā diska mešanā viņa izcīnīja sudrabu, bet šķēpa mešanā - bronzu. Par saviem sasniegumiem Diāna ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 5. šķiru.

Šobrīd Diāna aktīvi gatavojas nākamajām sacensībām.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 7:47 Uztura ierobežojumi, gatavojoties Pasaules čempionātam vieglatlētikā
• 14:58 “Es jutos kā bedrē.” Izdegšanas iemesls pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm
• 18:44 Vienā dienā sakravāt koferus un atgriezties Latvijā pēc Vācijā nodzīvotiem daudziem gadiem
• 23:35 Kā sadzīvot ar bailēm
• 26:37 Notikums pirms vienpadsmit gadiem, kas sagrieza Diānas dzīvi ar kājām gaisā
• 32:11 “Ratiņnieku” melnais humors
• 36:02 “Kad tev kaut kas tiek atņemts, tev kaut kas tiek iedots” – kā sākās Diānas ceļš profesionālā sporta pasaulē
• 47:24 Klusībā noliktais mērķis – lauzt 20 gadus senu Pasaules rekordu šķēpmešanā
• 51:41 Vai būt par profesionālu sportistu ir “īsts” darbs
• 57:26 Kā spēt gūt mācības no dzīves grūtībām, kad tās tevi dauza kā boksa maisu
• 1:15:23 Sporta loma Diānas dzīvē
• 1:29:58 Kā piedabūt sevi darboties par tad, kad ir grūti
• 1:37:58 Kāda būtu korekta uzvedība satiekot cilvēku ar invaliditāti; ko būtu svarīgi iemācīt bērniem

Edmunds Apsalons ir starppersonu komunikācijas eksperts ar doktora grādu filozofijā un disertāciju loģikā. Viņš uzņēmumiem, organizācijām un to vadītājiem māca, kā komunicēt tā, lai sasniegtu cilvēkiem vajadzīgos rezultātus.

Šajā sarunā Edmunds stāsta, kas mums ir jāņem vērā, lai saruna izdotos. Viņš ir sarakstījis jaunu grāmatu par prasmi veidot konstruktīvu dialogu.

Šī ir mūsu otrā saruna. Pirmā bija par konstruktīvu domāšanu iedarbīgākai komunikācijai. Pēc tās es pierakstīju 8 lapas ar piezīmēm sev, ko ik pa laikam pārlasu. Tagad, par laimi, ir arī Edmunda jaunākā grāmata, kur ir tik daudz vērtīgas informācijas cilvēkam, kurš saprot, ka komunikācija ir atslēga uz vērtīgām attiecībām darbā un mājās.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 02:38 “Es mācu cilvēkiem mācīties sarunāties”
• 8:40 Jaunā grāmata “Konstruktīva komunikācija”, kas tapusi vērojot, kā veidojas dialogs starp cilvēkiem
• 14:19 Trīs pamatnosacījumi tam, lai mēs sāktu lietot konstruktīvu dialogu ikdienišķajā saziņā
• 24:11 Kādiem mērķiem cilvēki lieto domāšanu
• 29:05 “Mēs ikdienā nedomājam, jo mēs darām. Mēs vienkārši darām”
• 33:47 Kļūdainie pieņēmumi par runāšanu
• 37:15 “Attiecības ir komunikācijas rezultāts”. Kādēļ ar stratēģiskās komunikācijas palīdzību nevar sasniegt visus mērķus
• 51:28 Ieteikumi, kā pārvaldīt emocijas partneriem sarunājotes, lai saruna varētu būt konstruktīva
• 1:00:47 Kādi ir visbiežāk lietotie citu ietekmēšanas līdzekļi komunikācijā
• 1:10:42 Pie kādiem nosacījumiem vispār ir iespējama konstruktīva saruna
• 1:21:42 Kā atrast līdzsvaru ar sarunu biedru, lai būtu iespējama konstruktīva komunikācija
• 1:39:15 Izplatītākās kļūdas, kas mums traucē tikt pie komunikācijas un labākiem sarunas rezultātiem
• 1:45:26 “Attiecības agri vei vēlu atmaksājas. Bet mēs neveidojam attiecības, lai tās atmaksātos”

Attiecību kvalitāte ar dzīves partneri ietekmē mūsu dzīvi gan mājās, gan darbā. Tai ir ietekme uz mūsu veselību, garastāvokli, iespējām, arī pašapziņu. Viena lieta ir izvēlēties partneri kopdzīvei, cita - veidot kopdzīvi tādu, ka abiem partneriem tā dod vairāk nekā ņem, tai skaitā - ilgtermiņā. Šajā sarunā Nansija Lībiete stāsta par to, kas pāra attiecībās notiek to dažādās fāzēs un kā mēs varam bagātināt un uzturēt savas attiecības.

Nansija Lībiete ir sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste, kurai ir 7 gadu praktiskā darba pieredze indivīdu, ģimeņu un pāru konsultēšanā, t.sk. šķiršanās situācijās, individuālā sistēmiskā psihoterapijā, un 11 gadu praktiskā darba pieredze, vadot semināru ciklu atbalstam pēc šķiršanās. Viņa pasniedz kursu “Atbalsts pēc šķiršanās”.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
0:00 Ievads
5:14 Kas raksturīgs partnerattiecību pirmajai fāzei
13:02 Piemēri, kā attiecību otrajā fāzē neatrisinātie jautājumi noved pie krīzēm
24:09 Tehnikas un ieteikumi, kas palīdz sakārtot sasāpējušos jautājumus savstarpējās attiecībās
58:05 Realitātes apzināšanās attiecību otrajā fāzē – kā laicīgi pamanīt signālus, kad prātīgāk ir “tīt makšķeri”
1:17:11 Kādi riski parādās trešajā – attiecību stabilitātes fāzē
1:28:36 “Mums jādomā, kādā veidā mēs bagātināsim un uzturēsim savas attiecības”
1:34:27 Kā iedarbināt “iekāres aparātu” sava partnera virzienā
1:44:52 Ieteikums, kā labāk sajust sevi un saprast, ko es patiesībā vēlos
1:50:55 Kad attiecības jādala ar trešo, ar kuru grūti konkurēt – viedierīci

Intervēt treneri un vieglatlētu Edgaru Kļaviņu man ieteica viena no viņa kādreizējām trenerēm. Viņš ir gan Londonas paralimpisko spēļu dalībnieks, gan sporta pedagogs, gan aktīvi darbojas sabiedrības labā. Ar Edgaru sarunājoties pārņem sajūta, ka nekādi ierobežojumi neeksistē. Ir tikai apstākļi, kas jāņem vērā, lai izdotos īstenot mērķus. Edgara attieksme pret dzīvi, pieredze un pragmatiskais optimisms iedvesmo. Viņš sarunā pievēršas arī tēmai, kāpēc ir svarīgi dzīvot saskaņā ar sevi.

Edgara dibinātais sporta centrs "Noķer mani" organizē pirmsskolas vecuma bērniem vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības, kuru ietvaros bērni attīsta koordināciju, lokanību, veiklību, ātrumu, prasmi sadarboties grupā.

28.maijā Ogres novada sporta centra stadionā notiks "Noķer Mani" Sporta festivāls bērniem,  Biļetes ir pieejamas  šeit.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 5:44 Ko ir būtiski iemācīt bērniem un jauniešiem, kas vēlas nodarboties ar profesionālo sportu
• 9:50 Ar ko atšķiras Olimpiskās spēles no Paraolimpiskajām spēlēm
• 20:05 Kādu lomu Edgara dzīvē ir spēlējis fakts, ka viņam ir fiziski ierobežojumi
• 26:37 Dzīve internātā no 7 gadu vecuma – kādēļ šai pieredzei Edgars ir pateicīgs
• 29:11 Kā sākās ceļš sporta pasaulē
• 33:52 Latviešu valodas skolotāja, kas mācīja DZĪVI
• 39:33 Iedarbīga pieeja, kā uzsākt jaunus projektus savā dzīvē
• 41:02 “Noķer mani” sporta festivāla bērniem galvenā ideja un mērķis
• 43:38 Pamācība, kā piesaistīt sponsorus savas idejas realizācijai
• 47:56 Kā iemācīties lietas neuztvert personīgi
• 57:37 Faktori, ko treneris Edgars Kļaviņš ņem vērā, kad strādā ar bērniem
• 1:03:54 Trenera vēstījums bērnu vecākiem
• 1:07:46 Kādas metodes un stratēģijas palīdzēja trenēties, pārvarēt grūtības un uzturēt motivāciju
• 1:11:00 “Nevajag koncentrēties uz medaļām. Talantīgie izsitīsies tāpat.”
• 1:20:53 Kādi ir risinājumi, lai cilvēki ar veselības traucējumiem būtu aktīvāki
• 1:24:16 Ieteikumi, ko vajadzētu mainīt pašreizējā izglītības sistēmā