CILVĒKJAUDA

Amalija Andersone ir neparasts cilvēks, kas dzīvo neparastu dzīvi. Ļoti krāsainu, drosmīgu, iedvesmojošu un mani, kā skatītāju, iepriecinošu. Viņa ir multimāksliniece, kura ir vairākas reizes drosmīgi mainījusi savu nodarbošanos. Citi gadiem domā un gadiem mēģina saņemties. Viņa - izdomā, dara un atrod veidu, kā darīt tik labi un interesanti, ka tas atmaksājas. Grafiskā dizainere, kas kļuva par ēdienu fotogrāfi, kuru aicina strādāt dažādās valstīs. Tagad gleznotāja, ilustratore, kolorītu ceļojumu un mākslas pieredzes fotogrāfe.

Amalija ceļo, neatkarīgi no tā, var viņa to atļauties vai nevar. Viņa tik un tā var, pat ja kāds cits viņas vietā teiktu, ka tas nu gan nav iespējams. Es ticu, ka Amalijas dzīves pieredze var būt ne tikai interesanti un izklaidējoši stāsti, kuros aizmirsties, bet arī iedvesma un iespēja kaut ko sev derīgu pārņemt no viņas dzīves pieejas. Starp citu, aizej uz Amalijas mājas lapu un apskati viņas neparastos darbus. Domāju, ka nenožēlosi.

Nesen uzzināju, ka Amalijas krāsaino darbu fani var viņas mākslu un vieglumu baudīt arī gada plānotāja formātā. Kā viņa pati par to saka: 366 RADOŠAS IEDVESMAS DIENAS. PLĀNOTĀJS SIRDĪ RADOŠĀM BŪTNĒM.


Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

5:55 “Ēdiens neprotestē. Kūka stāv, smuki izskatās un viņa nesaka, ka viņai ir dubultzods” - kā Amalija nonāca līdz ēdiena fotogrāfēšanai

17:26 “Ir jāspēlējas. Tev ir jāķer kaifs no tā, ko tu dari”

18:41 Kolorīts stāsts par ēdiena fotosesiju Beirūtā, Libānā

33:54 Iespējas, kā atrast klientus ārzemēs

37:14 “Latvieši daudz skaistāk un labāk māk izdarīt radošu darbu”

40:46 Nebūt labai visiem un iet savu ceļu

43:45 “Ceļojumi veido manu stilu”

44:57 Vienā rītā pamosties un saprast, ka vajag braukt uz Dahabu, pat nezinot, kur tāda atrodas

51:50 “Vīrs saprot, ka man ir vējš galvā un ka man vajag skriet”

53:57 Pieredze mēbeļu apgleznošanas projektā Dahabas viesnīcai

56:01 Praktiski ieteikumi, kā komunicēt ar uzbāzīgiem arābu valstu tirgotājiem

1:03:41 Kā atrast veidu, kā pelnīt ar savu mākslu

1:10:24 Kad Dievs atsūta pareizos cilvēkus - divatā ar nepazīstamu meiteni auto braucienā uz Spāniju

1:14:19 Kas radošiem cilvēkiem izraisa kritienus emocionālās bedrēs

1:23:05 Atklāsmes spontānajā ceļojumā uz Uzbekistānu

1:26:19 Kur mākslinieci var satikt, aplūkot un iegādāties viņas darbus

1:28:17 Amalijas laimes formula

1:42:58 “Dzīve notiek tad, kad tu neesi Instagramā. Tad, kad tu klusē”

1:35:30 Kā darbojas radošu cilvēku atbalsta platforma

1:39:54 Mantra par kūku tumšā vietā

1:41:54 Izplatīta sērga, ar ko “slimo” reklāmas aģentūras

Svētki ne vienmēr ir tikai priecīgi notikumi. It īpaši Ziemassvētki un gadu mija. Problēmas var sagādāt dažādās gaumes, kā svinēt, vilšanās par notiekošo, pienākuma sajūta, kuras dēļ darām to, ko paši nemaz nevēlamies darīt, dāvanu tēriņi un klapatas to sagādē vai "kur tās likt". Kādam svētkos ir drīzāk skumīgi, nekā priecīgi. Citam svētkos apskrienas dūša no ģimenes kārtējās kasīšanās vai pat drāmas. Kad Cilvēkjaudas auditorijai jautāju, kas uztrauc vai sāp gaidāmo svētku sakarā, saņēmu daudz atbilžu.

Ko darīt nevieglajās situācijās, lai svētki "neiznes smadzenes", bet ir patīkamāki, nekā līdz šim, es jautāju psiholoģijas zinātņu doktorei un kognitīvi biheiviorālajai terapeitei, supervizorei Diānai Zandei. Viņas skaidrojumi varētu ne tikai iedot idejas, kā risināt sarežģījumus, kas saistīti ar svētkiem, bet pat noslēgt mieru ar tiem. Tagad man ir vēl lielāks pamats visiem klausītājiem vēlēt: "Gaišus svētkus!"

Šī ir jau trešā saruna ar Diānu Zandi. Pirmā bija par drošu piesaisti un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi, bet otrā - kā veidot veselīgākas attiecības ar saviem vecākiem.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

2:58 “Svētki ir daļa no dzīves, uz tiem attiecas tieši tie paši principi”

9:01 “Ģimene strādā pēc sistēmas principa” – kāpēc kopā sanākšana svētkos bieži vien beidzas ar konfliktiem

21:47 Metodes, kā saglabāt mieru situācijās, kas draud beigties ar emocionālu sprādzienu

37:43 “Neuzstādīt nevienam notikumam dzīvē obligātības pieskaņu”

39:47 Sezonalitāte un grūtsirdība, kā to pastiprina uzsvērtais priecāšanās uzstādījums

41:45 “Jūtas ir īstas, bet jūtas nav fakti” – risinājumi, ja svētku laikā jūties bēdīgi

49:30 Kā nejusties vainīgam, ja vēlies priecāties

53:11 “Bērni nav vecāki saviem vecākiem” – kā atrisināt vientuļo vecāku jautājumu svētkos

58:54 Ieteikumi, kā neiekrist sevis žēlošanā, ja svētkos esi viens

1:08:58 Mana māte, tava māte, vīra māte, sievas māte – saspringtu situāciju izrullēšanas varianti

1:16:54 Jautājums, ko sev ir vērtīgi uzdot, par katriem svētkiem

1:21:52 “... tie gudrie nāca un dāvināja. Vai mēs atceramies, kāpēc mēs vispār dāvinām dāvanas?”

1:26:50  Idejas un risinājumi, lai dāvanu jautājums šajos Ziemassvētkos būtu vairāk priecīgs un mazāk mokošs

1:31:12 Ieteikumi, kā praktiski un emocionāli atrisināt situācijas, kad tev uzdāvina lietas, kas galīgi neiet pie sirds

1:40:42 Dāvanas kā mīlestības valoda – vai tā piemīt katram cilvēkam

1:47:46 Svētki un alkohols. Kā risināt situācijas ar pārmēru iereibušiem tuviem un tālākiem radiniekiem

1:55:41 Neiekrist ilūziju valgos par ideālajiem svētkiem

Mūsu attiecību sākumā, kad mans topošais vīrs Mišels meklēja darbu, mentore viņam piesardzīgi un saudzīgi ieteica uz sejas likvidēt divus izteiktus veidojumus ar ne visai estētisku izskatu, ja vien viņam tas būtu pieņemami. Viņa toreiz sacīja, ka, lai arī tas nebūtu izšķirošais faktors, pēc kura potenciālais darba devējs vadītos lēmuma pieņemšanā (un pasarg' Dies', ja kāds būtu tik neprofesionāls), tam tomēr varētu būt kāda ietekme uz to, vai darba intervijā tikko satikti cilvēki pievērstos Mišela teiktā saturam, kas ir vērtīgs, vai arī viņu uzmanību no tā uz brīdi novērstu viņa izskats. Mišels toreiz atbildēja, ka viņu pašu tie veidojumi neuztrauc, bet, ja tie sarunbiedriem biznesa vidē varētu novirzīt kādu daļu uzmanības prom no sarunas satura, tad viņš izvēlas tos likvidēt.

Kad intervijā jautāju par to ārstei dermatoloģei Annai Bērziņai, viņa atbildēja, ka, viņasprāt, ja cilvēkam savas ādas sakarā kaut kas traucē, tad, lai nebojātu sev nervus, te prātīgi izvēlēties vienu no divām pieejām: 1) samierināties un pieņemt to vai 2) risināt.

Ar cilvēka ādu ir saistīti dažādi aizspriedumi, viedokļi un mīti, reizēm pat bīstami. Mani šīs intervijas sakarā interesēja viens - kā dakteres zināšanas un pieredze klasiskajā un estētiskajā dermatoloģijā var noderēt cilvēkiem, kuram savas ādas sakarā nākas izjust diskomfortu, kuru sev ir iespējams aiztaupīt.

Es Annu pazīstu vairāku mūsu kopīgo interešu dēļ, tai skaitā tādu, kā klinšu kāpšana, kad viņas vai mana veselība un dzīvība, iesieta virvē, atrodas otras rokās. Viņa manā ģimenē ir palīdzējusi risināt dažādas ādas problēmas, sākot ar skolas paziņojumu, ka bērna klasē kādam ir atrastas utis, turpinot ar alerģisku izsitumu ārstēšanu, izskatu bojājošu "pleķu un piepju" aizvākšanu mums ar vīru, un beidzot ar regulārām aizdomīgo dzimumzīmju pārbaudēm, lai nodrošinātos, ka tajās neuzdzīvo ļaundabīgs audzējs. Un, lai arī tas pagaidām nav manos plānos, pie reizes izjautāju dakteri arī par estētiskās "špricēšanās riskiem un ieguvumiem". Man patīk, ka mana āda ir mans sabiedrotais, nevis cietējs manas nezināšanas dēļ.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

2:53 Fakti, ko cilvēkiem būtu vērtīgi zināt par savu ādu

7:31 Ar ko atšķiras klasiskā dermatoloģija no estētiskās dermatoloģijas

10:52 “Esam mēs ar stigmām un aizspriedumiem pilni”

12:58 Kādu vienošanos ir noderīgi noslēgt ar saviem bērniem un pusaudžiem

15:27 Kāpēc cilvēki samierinās ar traucējošiem veidojumiem uz ādas

18:16 Ar kādām māņticībām un mītiem ādas ārste regulāri sastopas

21:59 Kādu kaitējumu savai ādai var nodarīt, mēģinot pašārstēties ar tautas metodēm

25:36 Saistība starp cilvēka ādu un kopējo organisma veselību

27:22 Kuras ādas slimības izraisa pārlieku liels stresa līmenis

28:57 “Tas nav par nemazgāšanos. Kašķi mēs varam dabūt arī veikalā, trolejbusā, skolā – jebkurā sabiedriskā vietā”

32:31 Kas ādas medicīnā ir mainījies pēdējos gados, kas paver iespējas uz patīkamāku problēmu risinājumu

37:20 “Ādas vēža pacients kļūst jaunāks.” Onkoloģija un ādas veselība

46:20 Kādas ir iespējas diagnostikai bez maksas, un kam jāpievērš uzmanība

48:46 Ādas ārstes rekomendācijas attiecībā uz ādas veselību

52:11 Mīti un patiesība par apdegšanu saulē un ādas kopšanas līdzekļiem ar SPF filtru

59:14 Ādas hiperpigmentācija – dažādas metodes, kas to palīdz likvidēt

1:04:39 “Zoom face”, “FOGO” un mūžīgās jaunības strūklaka – ko var un ko nevar paveikt estētiskā dermatoloģija

1:09:40 “Špricēties vai nešpricēties” – ārstes skaidrojums par botulīna injekcijām

1:12:47 Vai klasiskās un estētiskās dermatoloģijas metodes ir sāpīgas

1:17:08 Kas ir lāzerepilācija, izņēmuma gadījumi, kad reultāts pēc procedūras var būt neapmierinošs 

Jānis Grants ir sporta un klīniskais psihologs, psiholoģijas zinātnes doktors, profesors, lektors, KBT speciālists, studentu mīlēts pasniedzējs, speciālists ar ilggadēju pieredzi cilvēku domāšanas un labsajūtas jautājumos.
Sarunas sākumā viņam jautāju, kas dzīves gaitā notiek ar cilvēka prieku sportot un stresa ietekmi uz sportistiem. Jautāju, ko darīt, lai cilvēkiem izdotos mazināt savu trauksmi un stresu, kas saistīti ar vēlmi sasniegt augstus rezultātus un bailēm no tā, ka varētu neizdoties. Pēc tam mēs runājām par cilvēka attieksmi pret sevi, par perfekcionsimu un ko darīt ar ārēju un iekšēju kritiku.

Tā ir saruna, pie kuras savās domās un izvēlēs atgriežos bieži. Saruna noderēs ne tikai sportotājiem, bet jebkuram cilvēkam, kuram interesē justies labāk un dzīvot pilnvērtīgāk. Ja vēlies apgūt vairāk par sporta psiholoģijas tēmu, tad iesaku noklausīties kādu no Jāņa Granta lekcijām Sporta izglītības aģentūrā.

Vairāk informācijas atradīsi sarunas lapā.


SARUNAS PIETURPUNKTI:

3:18 Kā atšķiras psiholoģijas izglītība Latvijā un Amerikā

12:31 Kāpēc pirms pusaudžu vecuma ir lietderīgi pamēģināt dažādus sporta veidus

16:40 Kādi ir iemesli, kādēļ pusaudži zaudē interesi par sportu

20:15 Kā psiholoģijā darbojas pozitīvais pastiprinātājs

23:33 Kas ietekmē ticību sev un galvenās pamatpārliecības

31:25 Latvieši un perfekcionisms. Kā mēs ar to sev šaujam kājā

39:37 Ko darīt, ja tev tic visi apkārtējie, izņemot tevi pašu

43:06 Veids, kā apstādināt negatīvās domas, kas maļas pa galvu

45:36 “Tad, kad tu pavadi laiku kritizējot sevi, tu pastiprini negatīvo uzvedību”

55:49 Nav lietas, ko nevar iemācīties – arī mainīt domas par sevi

58:37 Kā izķert savas domāšanas kļūdas

1:06:04 “Mums ir vajadzīgi optimisma vēstnieki”

1:08:46 Kādēļ latviešiem ir bail sapriecāties

1:18:58 “Atbalstošie tuvie cilvēki mums visiem ir ļoti nozīmīgi”

1:21:35 Kā mūsu domas ir saistītas ar mūsu pamata pārliecībām

1:37:48 Iemācīties izplānot brīvo laiku, iekļaujot prieku, kopā būšanu un fiziskās aktivitātes

1:44:03 “Ja man kaut kas neizdodas, tad man tā ir iespēja mācīties no tās situācijas un kaut ko pieslīpēt vai mainīt”

Žurnāliste Inita Sila daudziem ir pazīstama kā ilggadīga žurnāla "Ieva" galvenā redaktore, nesen - žurnāla "Kā būt laimīgai" galvenā redaktore. Inita ir ne tikai žurnāliste, bet arī autore grāmatām "100 vēstules sievietei" un "Tango ar diviem misteriem V". Nesenākā no tām ir Initas stāsts par pieredzi, pašai saskaroties ar vēža diagnozi. Tagad viņa ir arī "Hospiss LV" pārstāve .

Šogad sarunu festivālā "Lampa" Inita vadīja "Nāves kafejnīcas" sarunu "Turies draudziņ". Tā ir gaiša saruna, jo visi tās dalībnieki apliecina, ka tieši vēža diagnoze, savas mirstības apzināšanās, viņiem likusi vēl vairāk novērtēt savu dzīvi. Sarunas ieraksts var iedvesmot tās klausītāju dzīvot pilnasinīgi arī bez diagnozes.

Kad Initai tagad jautā, ko viņa dara, viņa atbild: "Dzīvoju." Es ļoti novērtēju viņas atklātību, daloties ne tikai ar savas dzīves pieredzi, bet arī ar idejām, ko Inita ir apguvusi pilnvērtīgākai dzīvošanai.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

5:00 Kā atšķiras divas Initas Silas dzīves – viena līdz četrdesmit gadu krīzei, otra pēc tās

9:29 “Meklējot savu sapņu profesiju, tev ir jāatceras bērnība, pirmais, ko tu gribēji”

11:12 Ar kādu mērķi Inita šobrīd strādā labdarības organizācijā “Hospiss LV”

12:39 Kas ir nāves dūla un kādēļ šāds pakalpojums ir nepieciešams

22:03 “Dzirde ir pēdējā no maņām, ko cilvēks zaudē pirms nomiršanas”

25:21 Kas ir veltīgā ārstēšana un kādas likumu izmaiņas ir plānotas Latvijā

31:02 Kā beigt baidīties un sākt baudīt dzīvi

36:21 Vai menopauze spēj laupīt dzīvesprieku

41:53 “Atļaujies būt nepareiza”

43:24 Iemācīties baudīt dzīvi bez alkohola

57:49 Triki, kā ierobežot saldumu ēšanu

1:00:18 Vērtīgs pieredzes stāsts par anoreksiju ģimenē

1:09:05 Jautājums, kuru sev ik pa laikam ir izdevīgi uzdot

1:11:15 Prakses, ko Inita Sila piekopj ik dienas

1:20:48 “Nerunājot nekas nemainās. Nerunājot tu nevienam nepalīdzi”

1:24:09 Padoms – ko neteikt cilvēkam, kuram ir vēža diagnoze

1:26:42 Nebūt perfekcionistei un stiprajai sievietei

1:31:17 Bēres, cilvēkam dzīvam esot – kas tas ir, kur un kādos gadījumos to praktizē

1:37:17 Mirstošo cilvēku advokāti - kādi ir “Hospiss LV” mērķi un kā nokļūt draugu klubā

Jānis Viškers ir ultra garu un grūtu distanču sportists. Viņš tās vai nu skrien, vai brauc ar velosipēdu. Šovasar, kopā ar savu komandas biedru Juri Dzeni, viņš sekmīgi noskrēja vienas no grūtākajām ultra izturības sacensībām pasaulē - PTL (La Petite Trotte A Leon), kas risinās Monblāna masīvā Francijas, Itālijas un Šveices teritorijās. Sacensību distances garums ir 300 km un kopā 25 000 augstuma metru D+ grūtības pakāpē pa kalnu takām, kas nav marķētas. Skrējējiem ir jāspēj orientēties skrienot gan pa takām, gan bez tām. Šīs ir komandu sacensības, ko skrien divatā vai trijatā. Skrējiens notiek izaicinošā kalnu vidē. Lai to noskrietu, sportistiem ir jābūt ar spēcīgu tehnisku, fizisku un mentālu sagatavotību. Sacensību sarežģītības dēļ dalībnieki iziet atlasi, kurā viņiem ir jāuzrāda sava līdzšinējā kalnu pieredze.

Jānis ir divu bērnu tētis, kurš aktīvi iesaistās bērnu audzināšanā. Viņš ir zemessargs un, manā uztverē, interesants cilvēks ar neparastu pieredzi, par kuru es vēlējos uzzināt vairāk.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
3:28 Sportista Jāņa Viškera bagātā un daudzveidīgā sacensību pieredze

12:39 Kāda ir motivācija piedalīties vienā ultra maratonā pēc otra

18:23 Kādu ražotāju apaviem dod priekšroku ultra maratonu skrējējs

19:47 Cik sarežģīta ir pareizo nūju izvēle

23:35 Būšana augstu kalnos negaisa laikā. Kas ir jāņem vērā

26:19 Kā izskatās 6 diennakšu skrējiena maratons sniegputenī augstkalnos

32:54 Sarežģītākie posmi Monblāna 300 kilometru skrējiena laikā

41:03 Kā sevi savākt psiholoģiski, lai turpinātu sacensības īpaši grūtās situācijās

44:24 Ar cik smagu mugursomu plecos startē sportisti, un kam tajā ir jābūt

49:52 “Ja tev ir fiziska pārpūle, tev bieži vien pat negribas ēst, bet vajag piespiest sevi” – sportistu uzturs sacensību laikā

57:10 Stratēģijas, kā sevi piespiest turpināt sacensības, ja nogurums jau ir sakrājies ļoti liels

1:03:22 Kāda izskatās sportista treniņu ikdiena starp un pirms sacensībām

1:08:10 “Mēs nelietojam mājās televizoru un telefonus. Es nevaru noskatīties uz bērniem, kuriem tiek iedots telefons ratos vai ēdot pie galda”

1:13:25 “Ledus kāpšana izskatās romantiski bildēs, bet realitātē ir slapjšs, auksts, tu visu laiku esi nosalis. Un ir bailīgi”

1:17:25 Ieteikumi cilvēkiem, kas vēlas pamēģināt kādu no kalnu sporta veidiem

1:20:14 Kā notiek ēdināšanas nodrošināšana sacensībās, kas ilgst vairākas diennaktis

1:22:19 Sportista Jāņa Viškera sportiskie nākotnes plāni

1:26:03 Bīstamākie brīži līdzšinējos piedzīvojumos

1:30:07 Ar kādu motivāciju Jānis iesaistījās Zemessardzē

1:34:39 “Ja tev ir mērķis dzīvē, tu vienkārši ej uz to mērķi un sasniedz to” 

Elīna Geida ir pasākumu vadītāja un improvizācijas teātra "Divas" dalībniece. Viņa ir brīvprātīgā un aktīvi darbojas apvienības "Mozaīka" valdē. Kad Elīnas kolēģe Anete Bendika ieteica izveidot sarunu ar Elīnu, es noskatījos dokumentālo filmu par to, kā Elīna teju trīsdesmit gadu vecumā beidzot uzzināja, kas ir viņas tēvs, un tad sameklēja viņu pasaules otrā pusē. Tas ir neparasts stāsts.

Arī Elīna ir neparasta. Tāpēc viņai jautāju gan par viņas ceļu improvizācijas teātrī, gan par viņas pieredzi strādājot kopā ar labāko draudzeni, kurā abas nekad nevar būt drošas, kas notiks viņām esot uz skatuves. Man ļoti patika filma par Elīnas tēti, tāpēc lūdzu, lai Elīna pastāsta, kas notika gan filmēšanas aizkulisēs, jo dokumentālās filmas līdzautors ir viņas vīrs, gan to, kā notikumi attīstījās pēc filmas.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
1:57 Kādēļ Elīna Geida strādā brīvprātīgo darbu apvienības Mozaīka valdē
10:42 “Es bērnībā skatījos uz ģimenēm, kur ir tēti, un man tas šķita ļoti jocīgi”
12:48 Tēta meklējumi vairāku gadu garumā
15:33 Filmas “Meklējot savu tēvu Kubā” tapšanas aizkulises
18:38 Latvija no brita skatu punkta. “Latvieši neuzdod jautājumus”
27:58 Konflikts ar mammu, kas izslēdza savstarpēju komunikāciju pusotra gada garumā
29:45 “Man bija ļoti liela vēlme uzzināt, kas manī ir no viņa” – tēva un meitas pirmā tikšanās Kubā
35:57 Atrast tēti un atšķirīgu uzskatu dēļ atkal pazaudēt
41:52 Tēta ģimene, kas par Elīnas eksistenci neko iepriekš nebija zinājusi
46:17 “Es ieguvu to, pēc kā tik ļoti ilgojos”
47:09 Kā veidojās improvizācijas duets “Divas”
51:51 Izaicinājumi, strādājot kopā ar labāko draudzeni
56:26 “Tu domā – taisīt pašnāvību, vai iet uz psiheni, bet nevar – jāvada kāzas”
59:54 “Ja cilvēkam nav bailes no publiskās runas, tad tur kaut kas nav kārtībā ar galvu”
1:03:33 Kad izrādes dēļ jāmācās Ņūtona likumus
1:06:59 Kādi viesi šajā sezonā gaidāmi improvizācijas teātrī “Divas”
1:12:20 Improvizācijas teātra ietekme uz Elīnas dzīvi un personību
1:15:30 Principi, kurus ievērot, lai izrāde izdotos
1:18:10 Ko apgūst improvizatoru apmācībās
1:25:54 “Fake it until you make it”

Šajā, nu jau otrajā, sarunā ar dakteri Vitu Skuju pievērsāmies pieciem riska faktoriem, kas ietekmē cilvēku veselīgumu, saslimstību un mirstību. Var teikt, ka tā ir saruna par ilgtermiņa dzīves kvalitāti. Dakterei jautāju par preventīvo medicīnu un iespējām, kā, savlaicīgi rūpējoties par savu veselību, vienlaikus neiztērēt veselu bagātību.

Daktere Vita Skuja ir iekšķīgo slimību ārste ar specializāciju gastroenteroloģijā, jeb, kā viņa pati par sevi saka, "vēdera dakteris". Dakterei ir doktora grāds, un divus gadus pēc kārtas savā specialitātē viņa ir bijusi labākā jaunā zinātniece no Latvijas. Daktere ar vīru audzina divus bērnus un labi zina, ko nozīmē pamatīga ikdienas slodze, kad jāspēj būt produktīviem savā profesionālajā dzīvē un jāatlicina laiks un enerģija arī ģimeni. Viņa dalījās ne tikai ar savām zināšanām, bet arī ar to, ko pati dara savā labā.

Pirmā saruna ar dakteri Vitu Skuju bija par jaudu, kas iet caur vēderu.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
4:06 Cilvēka veselības fakti, kurus bieži vien aizmirstam ņemt vērā
6:22 Anti-Aging institūts un tā darbības specifika
12:01 Kvalitatīvi nodzīvotie dzīves gadi – statistika Latvijā, salīdzinot ar Eiropu
13:44 Pieci galvenie riska faktori, kas ietekmē saslimstības un mirstības rādītājus
15:02 Kas ir tās lietas, ko cilvēki nezina par savu asinsspiedienu
18:56 Rādītāji, kas jāskatās, ja vēlies saprast holesterīna līmeni asinīs, un kādi ēšanas paradumi paaugstina holesterīna līmeni
21:40 Kā augsts asinsspiediens ietekmē nieru veselību, redzi, kognitīvās spējas un citas organisma sistēmas
28:41 Korelācija starp lieko svaru, augstu asinsspiedienu un paaugstinātu cukura līmeni
30:04 Cik liela nozīme sarunā ar savu ārstu ir paša cilvēka un viņa tuvāko radinieku slimības vēsturei
31:45 Vai ģenētiskās pārbaudes ir naudas izmešana vai iespējama dzīvības glābšana
39:40 Preventīvā medicīna – kā saprast, vai tā ir šī brīža prioritāte, un kādas ir iespējas to veikt, neiztērējot veselu bagātību
47:13 “Dari kaut ko vienu, bet cieš viss organisms” – slimības, ko izraisa smēķēšana, un mehānismi, kas neļauj to atmest
54:08 Stresa menedžēšana kā grūtākais dzīves izaicinājums – kuras dzīves jomas būtu izdevīgi pārskatīt
57:43 Mazasinība – kas tas ir, kā to nosaka, un kādi faktori to izraisa
1:00:22 Kā rūpēties par savu psihoemocionālo veselību
1:04:27 Mācīties no ārstiem – dakteres Vitas Skujas dienas ritms
1:12:02 Veselīga ēšana kā maratons, nevis sprints
1:17:19 Liekais svars kā sniega bumba no kalna – draudi veselībai, par kuriem pat nenojaušam
1:25:33 “Tauku šūnas, kuras mums ir par daudz, ir metaboliski aktīvas”

Kaspars Prūsis ir ģimeņu atbalsta centra “Tilts” vadītājs, adoptētājs un tēvs 3 bērniem. Lai arī Kaspara vadītie kursi ir paredzēti ārpusģimenes jomas speciālistiem un uzņemošajām ģimenēm (adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem), tomēr tēmas, kas tajos ietvertas, ir aktuālas ikvienam – trauma, stress, piesaiste un to veidi, drošas vides nozīme un loma attiecībās, vajadzību apzināšanās un spēja par tām runāt ar partneri un bērnu. Kursu “Kompetenta emocionāli traumētu bērnu aprūpe” un “Emocionāli kompetenta skola (EKS)” būtību var ietvert dažās “atslēgas frāzēs”, kuras centra darbinieki atkārto kursa laikā:

• “Attiecības ir uzturs mūsu smadzenēm”  
• “Aiz katras uzvedības slēpjas vajadzība”
• “Saiknes veidošana PIRMS uzvedības korekcijas”

Visas šīs atziņas attiecas uz katru no mums, ne tikai bērniem.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit. 

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 8:04 Kas ir jāzina par sevi, lai varētu parūpēties par bērniem
• 19.42 Ar ko atšķiras droša piesaiste no nedrošas piesaistes
• 21:07 Kā bērns iemācās mijiedarboties ar sev tuvu cilvēku
• 23:48 Ko nozīmē aprūpēt bērna vajadzības
• 26:24 Vai dzīves laikā var izmainīt savu nedrošo piesaisti
• 30:50 Kā partnerattiecībās izskatās pāris, kur vienam ir izvairīgā, otram trauksmainā piesaiste
• 34:10 Profesijas, kurās izvairīgā piesaiste ir kā pluss
• 38:53 Ko cilvēks zaudē savstarpējās attiecībās, ja turpina dzīvot ar izvairīgo piesaisti
• 44:49 Kāda uzvedība ir raksturīga cilvēkiem ar trauksmaino piesaisti
• 56:30 Ieteikums risinājumam, ja cilvēks vēlas mainīt savu nedrošo piesaisti uz drošu
• 1:01:27 “Ja ir stress un uztraukums, cilvēkam samazinās vai atslēdzas pieeja loģiskai domāšanai”
• 1:07:39 Kā palīdzēt justies droši cilvēkam, kuram ir sakāpinātas emocijas
• 1:14:59 “Tev ir jābūt labā formā, lai spētu parūpēties par otru” – kas ir pašaprūpes plāns
• 1:22:11 Kādas piecas jomas iekļauj pašaprūpes plāns
• 1:27:54 Ar ko Kaspars nerēķinājās, kad nolēma par labu bērna adopcijai
• 1:34:53 Kādas ir iespējas palīdzēt bērniem, kuriem nav vecāku
• 1:36:47 Apmācības, ko piedāvā atbalsta centrs “Tilts”

Es nesaprotu, kā viņa visu paspēj. Rūtai Dvinskai ir divi mazi bērni. TV3 ziņās viņa stāsta laika ziņas. Brīvdienu rītos viņa un vīrs ir DJ radio STAR FM. Viņa vada TV raidījumu par dārzkopību. Nesen Rūta piedalījās TV šovā “Dejo ar zvaigzni”, kur tika līdz finālam. Šova treniņu intensitāte ir manam prātam neaptverama. Rūta radīja podkāstu “Funktieris”. Dziesmu svētku laikā Rūta pa dienu vadīja tiešraidi, bet pārējo laiku pavadīja slimnīcā ar meitiņu. Viņai ir spridzinoša humora izjūta. Man bija daudz jautājumu par viņas drosmi un paranormālajām darba spējām.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit. 

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 4:17 “Beibe no teļļuka”, kas tagad ir arī no “rādžiņa”
• 15:38 Kas šobrīd notiek ar podkāstu “Funktieris”
• 19:26 “Tas vispār nebija normāli” – Rūta par piedalīšanos šovā “Dejo ar zvaigzni”
• 28:49 Vai piedalīšanās šovā bija visu iegūto traumu vērta
• 31.21 “Tas ir manas dzīves lielākais psihoemocionālais treniņš”
• 34:44 Izaicinājumi, kas bija jāpārvar, veidojot attiecības ar skatuves partneri
• 46:47 “Man bija jātiek līdz galam”
• 49:45 Rūtas stiprākais balsts, kas palīdz dzīvei griezties
• 50:59 Kā šova “Dejo ar zvaigzni” dalībniekiem izdevās saglabāt draudzīgas attiecības pat sīvas konkurences laikā
• 55:05 Ļoti personīgs stāsts par noticēšanu “mātes sajūtai”, neatlaidību un arī paļaušanos
• 1:17:15 “Tikai, pateicoties slimnīcas personālam, es nesajuku prātā”
• 1:21:31 Ceļš līdz īstajai diagnozei
• 1:28:48 Māksla neļaut kritikai un pārmetumiem ietekmēt dzīvi un novirzīt no mērķiem
• 1:34:44 Rūtas trīs stratēģijas, kā atbrīvoties no “ko par mani runās” bailēm
• 1:37:01 Vai darbaspējas ir talants