CILVĒKJAUDA

Kad vadu treniņus par cilvēka jaudu, tad saņemu daudz jautājumu par to, kā, esot jau pieaugušam cilvēkam, risināt dažāda veida sarežģījumus attiecībās ar saviem vecākiem. Šādas problēmas bojā garastāvokli, traucē fokusēties un strādāt, pasliktina attiecības ģimenē un rada apgrūtinošu distanci starp cilvēkiem. Tās sagādā sāpes abās pusēs. Un sāpes tērē cilvēka enerģiju, bet to gribētos novirzīt dzīves kvalitātei.

Vienu dienu es mūsu Instagram profilā lūdzu jaudīgos uzrakstīt par grūtībām, kas ir viņu attiecībās ar vecākiem un kas paņem no viņiem vairāk enerģijas, nekā gribētos vai būtu veselīgi. Saņemtos aprakstus es sagrupēju pa tēmām un lūdzu psiholoģijas zinātņu doktorei, kognitīvi biheiviorālajai terapeitei Diānai Zandei ieteikumus, vai un kā būtu iespējams risināt biežāk sastopamās problēmas ar pieaugušo vecākiem. Tās vari noklausīties šajā sarunā. Manuprāt, Diānas stāstītais noderēs arī tajās attiecībās ar vecākiem, kur viss ir pat diezgan labi. Vairāk sirsnības cilvēku starpā nozīmē vairāk enerģijas un prieka.

Šī ir jau otrā saruna a Diānu Zandi. Pirmā, jeb #117 epizode, bija par to, kā pieauguša cilvēka dzīvi ietekmē bērnībā iegūtais piesaistes veids.

Vairāk informācijas ir sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
8:01 Kāpēc pieaugušo bērnu un viņu vecāku attiecībās konflikti ir neizbēgami.
14:20 Idejas, kā izturēties pret vecākiem, kuri žēlojas par veselību, bet par sevi nerūpējas.
35:16 Kad mijiedarbība ar vecākiem ir nepatīkama un pat toksiska.
53:36 “Es nevaru noteikt savu dzīvi, jo, kad pieņemu lēmumu, kas otram nav patīkams, viņš sabrūk. Un šis “viņš” nav divgadīgs bērns, bet mans vecāks” – ko iesākt ar manipulējošiem vecākiem.
1:03:03 Kā iemācīties novilkt robežu ar cilvēkiem (draugiem, dzīvesbiedriem, vecākiem), kas kā sodu izmanto nerunāšanas jeb klusēšanas stratēģiju.
1:15:00 Kontrolējoši vecāki līdz kapa malai – kāds ir risinājums.
1:24:26 Kā nebūt par neizsmeļamu savu vecāku naudas maku un vergu lauku saimniecībā.
1:34:54 Spēt izturēt spriedzi laikā, kad tiek ieviestas izmaiņas.
1:43:11 Būt par mammu savai mammai – cik veselīgi tas ir.
1:52:14 “Eidžisms”(Ageism) jeb vecuma diskriminācija ne tikai vecāku, bet arī jaunu cilvēku vidū.

Dzimtē balstīti stereotipi var ierobežot cilvēka iespējas īstenot savu potenciālu gan profesionālajā vidē, gan privātās dzīves sfērā. Uz sarunu aicināju Dr. sc. comm. Maritu Zitmani - asociēto profesori un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāju. Marita ir dzimtes, dzimtes atveidojuma medijos, reklāmas un patēriņa kultūras pētniece. Viņa stāstīja, ka kolektīvos, kuros tiek ievērota dzimumu līdztiesība, var novērot inovāciju un radošas domāšanas pieaugumu, kas ir svarīga sastāvdaļa panākumu gūšanā. Dažādas cilvēku pieredzes rada iespēju radošākiem risinājumiem. Dažādi darbinieki var radīt atšķirīgus produktus, kas noder plašākam cilvēku lokam. Elastība un līdztiesība kolektīva vidē, kur cilvēki var būt atvērti, palielina darbinieku apmierinātību un iesaisti. Arī darbinieku stresa līmenis samazinās, ja darba kolektīvā īsteno iniciatīvas, kas veicina iespējas savienot darba un ģimenes dzīvi.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
6:33 Kādos nolūkos cilvēki izmanto strereotipus. Un kā identificēt, ka esam iekrituši dzimtes stereotipu slazdā
20:05 Latvijas situācija pārējo valstu vidū dzimumu līdztiesības jomā
26:51 Kad dzimtes aizspriedumu dēļ cieš vīrieši
34:16 Izredzes atbrīvoties no aizspriedumiem, ja tie cilvēkā ielikti jau kopš zīdaiņa vecuma
40:53 “Vīrietis bagāts, sieviete skaista”
47:40 Kā mēs katrs varam praktiski ietekmēt dzimuma vienlīdzības situāciju pozitīvā virzienā
55:42 “Ko tu raudi kā skuķis” – pirmā frāze, kas puišiem iemāca seksismu
1:08:05 Ko atklāj klimata pētījuma rezulāti saistībā ar sieviešu profesijām
1:14:09 Grāvis, uz kuru stūrē valsts pārvalde, ja neizmainīs savu politiku dzimumu līdztiesības jautājumā
1:20:44 Idejas, kas var palīdzēt cilvēkam atteikties no ierobežojošā rāmja, kurā citi cenšas viņu ielikt 

Ar lielu interesi lasīju Jura Rubeņa grāmatu "Starp divām bezgalībām. Vairāk nekā simts iedarbīgas prakses apziņas paplašināšanai". Mani interesēja gan dažādo prakšu apraksts, gan sajūsmināja viņa stāsti par personīgo pieredzi. Esmu pateicīga, ka šajā Cilvēkjaudas epizodē Juris Rubenis palīdzēja labāk izprast, ar ko jārēķinās, kad esam nostājušies uz izaugsmes ceļa. Viņš stāstīja par bailēm, par uzticēšanos dzīvei, par izvēli dzīvot saskaņā ar savu iekšējo būtību un kā to gan sajust, gan spēt uz to paļauties.

Juris Rubenis, Dr.theol., šobrīd ir Integrālās izglītības institūta direktors, Lassalle Kontemplationsshule via integralis (LKS) autorizēts trešās (augstākās) pakāpes kontemplācijas skolotājs, LKS vadītājs Latvijā. Viņš 35 gadus kalpoja par mācītāju Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā. Viņš ir autors daudzām grāmatām, kas izdotas vairākās valodās, regulāri vada meditācijas retrītus un personības izaugsmes seminārus gan Integrālās izglītības institūtā, gan garīgo prakšu centrā Stacija.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 4:58 Kas, rakstot grāmatu “Starp divām bezgalībām”, bija grūtāk – aprakstīt garīgās prakses vai dalīties ar saviem personīgajiem stāstiem
• 13:02 Kas īsti ir patiess garīgums, un kādēļ tas bieži tiek pārprasts
• 25:03 “Iedot lielajam noslēpumam pēdējo vārdu” – kur ņemt drosmi un kā paļauties
• 39:39 Vai ir iespējama garīgā izaugsme, atrodoties komforta stāvoklī
• 46:17 “Izskaidrošanās ar bailēm ir viens, normāls garīgās izaugsmes elements”
• 53:08 Personīgā pieredze, pieņemot lēmumu atteikties no mācītāja amata
• 1:08:37 Kā attiekties pret grūtajiem brīžiem, lai tie nenobiedētu turpināt iesākto
• 1:24:14 Vai dzīvē viss ir atkarīgs no katra paša aktivitātes, vai labāk ļauties plūdumam “kur dzīve pati nes”
• 1:28:46 Kad mūsu ego paliek “zem akmeņa” mūsu iespējas
• 1:35:33 “Zināt un saprast ir divas pilnīgi dažādas lietas”
• 1:45:19 Kā pārvarēt kritienus atpakaļ un plato fāzes garīgās izaugsmes ceļā

Kad es cilvēkiem jautāju, kas ikdienā īpaši negatīvi ietekmē viņu jaudu, tad atbilde bieži vien ir - nepietiekams miegs vai neapmierinoša tā kvalitāte. Kādam neizdodas gulēt fiziskās vai psihiskās veselības sarežģījumu dēļ, bet lielai daļai tas ir tāpēc, ka nav pietiekamas sapratnes par veselīgu miegu. Nav nemaz tik viegli laicīgi aiziet gulēt, ja šī iespēja konkurē ar "interesanto dzīvi ekrānos". Pagrieziena punkts manā ģimenē attiecībā uz miega nolikšanu par svarīgu prioritāti, bija Metjū Volkera grāmata par miegu, ko izlasījām un pārspriedām abi ar vīru, kā arī The Huberman Lab podkāsta epizodes par miegu.

Ar dakteri Martu Celmiņu mani iepazīstināja Oskars Grīslis no Intelekta attīstības centra. Marta ir ārste - pediatre un miega speciāliste, kura ārstē ne tikai bērnus, bet miega jautājumos strādā arī ar pieaugušajiem. Viņa, Oskars un vēl daži kolēģi ir izveidojuši Latvijas miega projektu, kas ir atbalsts cilvēkiem, kuri vēlas sakārtot savu miegu.

Marta no pieredzes zina, ko nozīmē darbs nakstmaiņās un regulārs stress, tāpēc viņai ir arī praktiski ieteikumi, kā cilvēkam sev palīdzēt situācijās, kad nakstdarbu pamest nav iespējams. Martas ieteikumi bērnu vecākiem šajā epizodē ir balstīti uz viņas ikdienas pieredzi darbā ar bērniem, kuriem ir miega traucējumi, un vecākiem, kuri tādēļ neizguļas.

Nevaru pabeigt šo aprakstu bez novēlējuma - saldu miegu! :)

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 6:43 Būtiskākais par latviešiem un viņu miegu
• 10:27 Kā ir iespējams justies samērā labi arī strādājot diennaktis un naktsmaiņas
• 15:23 Miega speciālistes viedoklis un ieteikumi par miegazāļu lietošanu
• 19:57 Kas ir trauksme, kādi ir tās iemesli un kā tā ieteikmē miegu
• 24:39 Vai viedierīču lietošanai mūsdienās ir kāda sakarība ar trauksmes līmeni; kā tās lietot nomierināšanās vajadzībām
• 36:42 Miega traucējumi un slimības dažādos bērna un pusaudž vecuma posmos
• 40:55 Vai obstruktīvā miega apnoja jeb krākšana ir iedzimta lieta
• 46:33 Sešas nopietnākās miega traucējumu grupas pieaugušajiem
• 1:00:44 Kā izskatās veselīgs un kvalitatīvs nakts miegs; miega cikli
• 1:12:54 Kādi procesi norisinās mūsu smadzenēs laikā, kad mēs guļam
• 1:19:26 Ar kādiem līdzekļiem apbruņoties, lai nodrošinātu sev labu miegu; kas ir miega higiēna
• 1:32:34 Kur Latvijā vērsties pie speciālistu palīdzības, ja ir novēroti miega traucējumi
• 1:35:52 Latvijas miega projekts – pirmo reizi Latvijā

Man ik pa laikam vajag aprunāties ar kādu treneri, jo tas palīdz uzturēt un pat pacelt manu un vīra motivāciju sportot. Turklāt - darīt to veselīgāk un jaudīgāk. Aprunāties ar treneri Kārli Vanagu man ieteica citi treneri. Tā ir sava veida kvalitātes zīme cilvēka reputācijai. Visvairāk mani uzrunāja Kārļa attieksme par treniņiem, ka tajos iegūstam lielāku kustību brīvību. Lai nu kas, bet brīvība man ļoti garšo.

Kārlis ir vispārējās fiziskās sagatavošanas treneris, lektors un veselīga, sabalansēta dzīvesveida popularizētājs. 
‌Viņam ir maģistra grāds sporta zinātnē. Viņš ir pirmais Baltijā sertificētais: FRC (Functional Range Conditioning) un AnimalFlow speciālists, ir sertificēts FMS (Functional Movement Screening) un TRX speciālists. Viņam patīk izmantot netradicionālu treniņu inventāru, piemēram, svarbumbas, veserus (mace), vāles (clubbell), treniņu virves, bulgāru somas.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 3:34 Trenera ceļš no nesportiska stundu bastotāja līdz pieprasītam un atzītam trenerim
• 11:21 Kas pamudināja izvērtēt savas attiecības ar alkoholu
• 16:06 Ar ko atšķiras mobilitāte no lokanības, un kādēļ Latvijā šos terminus nereti jauc
• 17:13 “Cilvēki ātri padodas, līdzko saskaras ar kādām grūtībām”
• 19:07 Kas palīdz noturēt motivāciju sportot ilgstoši, nevis kampaņveidīgi
• 20:20 Kā apgūt savu ķermeni
• 24:53 Kā saorganizēt treniņus tā, lai ar minimālu laiku sasniegtu sev vēlamo rezultātu
• 32:54 Kādas ir lielākās kļūdas, ko pieļauj cilvēki, kas nodarbojas ar skriešanu
• 37:53 Kāpēc ir jāstrādā tieši ar ķermeņa vājajiem punktiem
• 48:43 Kam cilvēkam ikdienā ir vajadzīga laba mobilitāte un efektīva kustību strereotipu izpilde
• 57:46 Kādēļ sevis saudzēšana pēc traumām nav labākais veids kā atveseļoties
• 1:07:26 Kā darbojas mūsu pēdas un kāpēc pareizo apavu izvēle ir tik svarīga
• 1:13:39 Ar kādām grūtībām saskaras cilvēki līdzsvara un koordinācijas jautājumā, kā šīs spējas uzlabot

Mani aizrauj tēmas par cilvēka resursiem, enerģiju, iespējām. Tāpēc sāku interesēties, kā mūsu jaudu ietekmē pieredze, ar ko saskaramies pusaudža vecumā, kad esam pārejas posmā uz kļūšanu par pieaugušu cilvēku. Kādus secinājumus par sevi un dzīvi tādēļ izdarām, un kā tas ietekmē mūsu dzīvi kā pieaugušajam. Es gribēju saprast, ko mums ir izdevīgi zināt gan par pusaudzi, kas dzīvo mūsos, gan par pusaudzi, ar ko jāsadzīvo ikdienā.

Uz sarunu aicināju bērnu psihiatru un Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītāju Ņikitu Bezborodovu. Lai saprastu pusaudzi sevī, ir vērts sākt ar sapratni, kas ar cilvēku notiek pusaudža vecumā. No Ņikitas teiktā man īpaši aizķērās viņa frāze, ka no pusaudža lielie sagaida pieauguša cilvēka uzvedību un atbildību, bet viņa tiesības ierobežo bērna līmenī.

Ņikita stāstīja par pusaudžu piederību grupai, pārmaiņām, agresiju, seksu, neapdomību, komunikāciju, bēdām un arī kaitējuma nodarīšanu sev. Ņikita ir izveidojis un turpina attīstīt Pusaudžu resursu centru, kur ir daudz vērtīgas informācijas, kā arī jaudīga komanda ar 100 speciālistiem: klīniskie psihologi, ārsti- bērnu psihiatri, ārsti-pusaudžu narkologi, uztura speciālisti, mentori, sociālie darbinieki, psihoterapeiti, KBT terapeiti, sporta treneri, fizioterapeiti, apzinātības un mākslas grupu vadītājas.

Man šī saruna palīdzēja vairāk saprast savas, mana vīra un draugu agrākās izvēles un grūtības pusaudža gados, ar kuru sekām mēs paši saskaramies ik pa laikam. Tā deva sava veida atvieglojuma sajūtu, jo, kā teica Ņikita, pieaugušajiem joprojām ir iespējas visu ko mainīt uz labu, lai vai kāda būtu bijusi viņu pusaudža vecuma pieredze.

Es ceru, ka Ņikitas stāstītais īpaši noderēs saskarsmē ar pusaudžiem, lai vecākiem un citiem pieaugušajiem izdotos veidot foršākas attiecības ar "bez piecām minūtēm" pieaugušajiem savā dzīvē. Ņikitas, viņa komandas darbs un Pusaudžu resursu centrā pieejamā informācija jauniešiem paver iespējas uz pilnvērtīgāku un jaudīgāku pieaugušā dzīvi.

Vairāk informācijas sarunas lapā.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 15:31 Kā procentuāli izskatās ģenētikas un vides ietekme uz cilvēka uzvedību
• 21:03 Pusaudžu vecums mūsdienu izpratnē, un kāpēc tas ir tik svarīgs
• 35:06 Kāda tendence ir novērota, ja atkarība no noteiktām vielām rodas jau pusaudžu vecumā
• 40:09 Atkarība un sociālais fenomens
• 58:13 Universāla pieeja, kā vislabāk palīdzēt savam pusaudzim
• 1:04:59 Ko, bērnam augot, iesākt ar robežām; kā saglabāt saikni ar savu bērnu sarežģītā vecuma posmā
• 1:12:12 Kā un vai ar bērnu runāt par seksu un seksualitāti
• 1:16:30 Pusaudzis, paškaitējums un pašnāvnieciskas tieksmes – kā palīdzēt jauniešiem pārdzīvot šo posmu
• 1:44:39 Vai pieaugušā vecumā ir iespējams dziedināt savas pusaudžu gados iegūtās traumas

Kad par veselīgu uzturu sarunājos ar ārstiem, viņu atbilde ik pa laikam ir: "Šis būtu jājautā uztura speciālistam." Man ir daudz jautājumu par pārtikas kaitīgumu un kā to novērst. Tāpēc uz sarunu aicināju Inesi Siksnu - vienu no zinošākajiem cilvēkiem par pārtikas drošības tēmām. Inesi rekomendēja vairāki atzīti speciālisti, kuriem lūdzu ieteikt sarunbiedru par to, kā mazināt pārtikas kaitīgumu uzturā.

Biju priecīga par Ineses pretimnākšanu ar iespēju atbildēt uz maniem jautājumiem ar vienkāršiem terminiem. Man bija sajūta, ka šī ir saruna virtuvē ar foršu draudzeni, kura darbojas pārtikas zinātnē. Viņa saprotoši izturas pret jebkuru jautājumu un atbild veidā, kas var palīdzēt turpmāk dot priekšroku veselīgākām izvēlēm.

Inese Siksna vairāk kā desmit gadus ir pētniece Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” un strādā arī ar pārtikas riska novērtēšanas tēmām. "BIOR" ir vadošais pētniecības, laboratorisko izmeklējumu un zināšanu pārneses centrs Baltijā.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:

• 4:28 Ar ko ikdienā nodarbojas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR
• 12:44 Kūpinājumi un benzopirēns – kā tika veikts pētījums un pie kāda secinājuma zinātnieki nonāca
• 22:40 Kāpēc cilvēki pārtikas produktos esošās kancerogēnās vielas neuztver pietiekami nopietni
• 27:44 Kurā laikā mūsu pārtika bija veselīgāka – Padomju laikā vai šobrīd
• 31:05 Ko uztura zinātniece Inese Siksna ir mainījusi savā ikdienā un uzturā, balstoties uz veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem
• 33:13 Vai bērzu sulas drīkst ievākt no jebkur auguša bērza
• 37:32 Cik daudz sāls lietošana uzturā nav kaitīga veselībai, un kā to izrēķināt
• 41:43 Kā fermentētie produkti iedarbojas uz zarnu mikrobiomu
• 43:50 Kāpēc ir tik svarīgi pirms produkta iegādāšanās izlasīt etiķeti
• 49:44 Eļļas – kur un kā tās glabāt un lietot, no kā izvairīties
• 1:05:21 Kā pareizi izvietot un glabāt produktus ledusskapī, galvenās kļūdas
• 1:13:36 Ko darīt ar produktiem, kas mazliet iebojājušies, kuri bojājumi ir visbīstamākie
• 1:29:46 Kas ir transtaukskābes, kur tās izmanto un kāpēc tās nav vēlamas. Margarīns.
• 1:35:35 Patiesība par palmu eļļu
• 1:40:14 Kā izvēlēties pannu, kas mazāk kaitē veselībai
• 1:43:41 Produktu saldēšanas īpatnības
• 1:48:46 Kā mēs varam labāk iedarboties uz savu mikrobiomu – ko atklāj zinātniskie pētījumi

Ivars Austers ir profesors sociālajā psiholoģijā un doktora studiju programmas "Psiholoģija" direktors Latvijas Universitātē. Viņa pētījumi ietver tēmas par sociālo identitāti, vērtībām un autovadītāju uzvedību. Ivars ir arī radio NABA raidījuma “Zinātnes vārdā” vadītājs. Tajā klausītājus iepazīstina ar Latvijas zinātnieku pētījumiem, eksperimentiem un jaunatklājumiem.

Profesoram jautāju par agresiju sociālajā telpā un tās iemesliem, par lēmumu pieņemšanu, kas ietekmē cilvēku kopumu, un dzīves kvalitātes celšanas iespējām, izmantojot sociālās psiholoģijas zināšanas. Profesors stāstīja arī par kopīgas realitātes nozīmi sabiedriskos procesos, par atmiņu un aicināja domāt prasmīgāk.

Sociālo mediju telpā viņu var sameklēt Twitter platformā.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
7:01 “Katram no mums ir vismaz kāds pusducis svarīgas identitātes”
10:54 Ar ko nodarbojas sociālā psiholoģija un ko tā pēta
20:03 Kādā veidā sociālie psihologi var palīdzēt valstisku un sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā
26:37 Ar kādiem paņēmieniem varētu panākt to, ka cilvēki daudz atbildīgāk vada auto
32:05 Agresija sociālajā telpā – kādi tam ir iemesli
43:13 “Mūsu atmiņa nav objektīvs mērinstruments”
50:03 Vai profesoram ikdienas dzīvē palīdz zināšanas par cilvēku savstarpējo mijiedarbību
53:13 Kā sociālās psiholoģijas profesors skaidro šī brīža etniskās nesaskaņas valstī, un kādi tur būtu risinājumi
59:19 Skats uz etnisko identitāti no citas puses
1:09:25 Kas mums būtu jāņem vērā par balsošanu vēlēšanās un savas politiskās gribas izteikšanu
1:18:49 Ko indivīdam dod līdzdarbība un mijiedarbība sabiedriskos procesos 
1:21:48 “Lai kāds process labi ritētu, ir jābūt kopīgai realitātei” – profesors par pašreizējo izglītības sistēmu
1:27:49 Profesora aicinājums domāt gudrāk
1:33:51 Pie kādiem interesantiem pētījumiem un projektiem sociālajā psiholoģijā šobrīd strādā profesors un viņa kolēģi

Igora Narovska darbu es iepazinu caur viņa daktera Klauna stāstiem sociālajos medijos. Tie aizkustināja un lika aizdomāties. Lielākā daļa bija par bērniem slimnīcās. Sākot ar pagājušo pavasari, Igora nesenākie stāsti manā sirdī ieguva nākamā līmeņa dziļumu. Tie bija par darbu ar kara bēgļiem. Maziem un lieliem. Nav vārdu, ar kuriem es prastu aprakstīt Igora darbu un viņa stāstus par to. Viņš strādā uz robežas, kur satiekas neziņa, drosme un prieks.

Aicināju Igoru uz sarunu, lai mācītos to, ko viņš zina kā klauns un kā klaunu treneris un kas var noderēt mums pārējiem. Es un mūsu komanda viņa teikto klausījāmies ar sirdi, jo dot to tikai ausīm būtu noziegums pret sevi. Igors gan pats ir dakteris klauns, gan ir šīs organizācijas mākslinieciskais direktors Latvijā, gan trenē klaunus, gan arī - ir dzejnieks.

Saruna ir krieviski, jo Igoram tā ir vieglāk izteikties ar to plašumu, kāds dzīvo viņā. Un es ne par ko negribētu kaut ko no tā zaudēt. Tiem, kas prasīs, lai sarunai uzliekam subtitrus latviski, atbildu - mēs ar prieku, ja pieteiksies vismaz 12 brīvprātīgo pārtulkot 1/12 daļu no sarunas. Pieteikties var sūtot ziņu uz [email protected]. Ja tiešām saņemsim vajadzīgo skaitu pieteikumu, tad šo risinājumu noorganizēsim.

Ja saruna tev noder, tad, lūdzu, pievienojies ar savu atbalstu dakteru klaunu lieliskajam darbam.

Igoram šajā gadā ir iespēja publicēt viņa stāstus grāmatā, kas būs angliski. Tikai, tā kā pasaules līmenī viņš vēl ir nepazīstams, tad daļa no grāmatas izdošanas izdevumiem ir jāsedz viņam pašam un tāpēc viņš organizē kick-starter kampaņu, kur vēl pietrūkst neliela daļa no vajadzīgās summas.

Ar Igoru sarunājām vasarā tikties uz nākamo sarunu. Es tagad vēl vairāk gaidu vasaru.

Sarunas lapa ar papildu informāciju ir šeit.

Sarunas pieturpunkti:

• 5:13 Daktera Klauna profesijas galvenais uzdevums
• 6:59 Etapi, kurus izmantojot, ir iespējams būvēt sapratnes tiltus starp cilvēkiem, kas ir atšķirīgi
• 13:43 Kāpēc cilvēki baidās mainīties, un ko viņi tāpēc zaudē
• 29:33 Kā saprasties ar cilvēku, kuram tu nepatīc jau no paša sākuma
• 32:02 Kāpēc ir tik grūti pieņemt savas negatīvās emocijas un kāds te ir risinājums
• 49:34 Skumju, skaudības un baiļu emociju patiesie iemesli, un ko tās vēlas mums pateikt
• 1:03:40 “Klauns – tas ir pats cilvēcīgākais, kas mūsos ir” – kā pārnest klauna “vieglo pieeju” uz savas dzīves situācijām
• 1:10:30 Ko mēs zaudējam attiecībās ar citiem cilvēkiem, ja slēpjam un neparādām savu ievainojamību
• 1:16:19 Daktera Klauna darba instrumenti darbā ar cilvēkiem, kurus skārusi kara darbība
• 1:24:50 “Klauns strādā ar to, kas ir” – kā šo principu pārnest uz savu dzīvi
• 1:31:47 Kāda ir klauna superspēja saistībā ar iekšējo bērnu
• 1:38:13 Patiesais laimes noslēpums
• 1:47:38 Kā spēles elementa ieviešana var palīdzēt ļoti grūtās dzīves situācijās
• 1:51:50 Klaunu īpašā pieeja darbā ar pusaudžiem
• 2:01:09 Igora Narovska ceļš, kā pieņemt nāves faktu, un dzīves pagrieziena punkts Varanasi vilcienā, Indijā
• 2:18.33 Kāpēc Igors ir izvēlējies daktera Klauna profesiju
• 2:24:15 Ko mēs katrs varam darīt, lai palīdzētu misijai dakteri Klauni turpināt palīdzēt slimajiem bērniem

Kad pirms padsmit gadiem biju gada laikā piedzīvojusi divas neveiksmīgas grūtniecības un nopietnu veselības diagnozi, man ārsts kā svarīgu atveseļošanās sastāvdaļu stingri rekomendēja mākslas terapiju. Es toreiz centos izlocīties, ka, lai nu ko, bet zīmēt nemāku nemaz. Un tas ārstu neinteresēja nemaz. Viņš toreiz sarunā iesaistīja arī manu vīru, kurš bija atnācis man līdzi: "Ja viņa grib būt vesela un stingru pamatu zem kājām, tad jums abiem ir jāsaprot, ka tikai ar ķermeņa ārstēšanu šeit nepietiks. Ir jāārstē arī sirds un dvēsele. Un mākslas terapija ir lielisks veids, kā piekļūt tam, kam ārstējošais ārsts klāt netiek. Nav svarīgi, proti vai neproti zīmēt. Tev ir jāļaujas spēlēties, radīt. Materiālam un izpausmes veidam nav nozīmes. Es redzu, ka viņai drīz dzimšanas diena. Uzdāviniet viņai krāsas un molbertu." Braucot mājās mēs piestājām mākslinieku veikalā un vīrs man uzdāvināja krāsas, molbertu un lielākās papīra loksnes, kādas tur varēja dabūt. Pēc nedēļas es sēdēju mākslas terapijas darbnīcā un mālēju. Mākslas terapija joprojām ir manā dzīvē. It īpaši tad, kad gribu atbrīvoties no apnikušas problēmas vai tikt pie jaunām idejām.

Astra Lejstrauta ir sertificēta mākslas terapeite ar specializāciju vizuāli plastiskās mākslas terapijā. Viņai ir arī vizuālās mākslas pedagoga izglītība. Viņas klātbūtnē cilvēki atļaujas iepazīt sevi un meklēt sev vajadzīgos risinājumus, izmantojot krāsas un dažādus materiālus. Es ceru, ka viņas stāstītais iedrošinās vairāk cilvēku izmēģināt šo neparasto terapijas veidu, lai noņemtu smagumu no saviem pleciem un lai tiktu pie jaunām idejām savam tālākam ceļam.

Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.

SARUNAS PIETURPUNKTI:
3:22 Kas ir mākslas terapija
12:33 Kā mākslas terapija var palīdzēt cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem, līdzatkarības problēmām
17:42 Kā atrast to, kas patīk un rada prieku, gadījumos, kad vairs neinteresē nekas
20:46 “Es neprotu zīmēt”
24:26 Mākslas terapija un dusmas
31:58 Par mākslas terapijas lomu pacientu ar smagu stāvokli ārstēšanā
37:51 Ķermenis nemelo – kā piekļūt savai zemapziņai
46:25 Dažādi mākslas terpaijas veidi: drāmas, mūzikas un deju – kustību terapijas
49:52 Ļauties iekšējā bērna vilkmei radīt
53:55 Kāpēc ir tik grūti pārkāpt pāri paša izdomātiem ierobežojumiem
1:09:12 Drosme četrdesmit gadu vecumā nomainīt labu karjeru pret kaut ko pilnīgi nezināmu