Izskatās, ka Eiropas līmenī šobrīd vissāpīgākais daudziem ir kļuvis jautājums par viņa tiesībām. Virkne valstu tagad piedzīvo ļoti plašas protesta akcijas, kurās vakcinācijas pretinieki pauž neapmierinātību ar ieviestajiem ierobežojumiem un nepieciešamību vakcinēties. Pandēmija nesusi tādus negaidītus izaicinājumus, un  viens no tiem ir jautājums par indivīda un sabiedrības interesēm. Vairāk nekā citreiz kopš pandēmijas sākuma tika uzsvērts, ka Rietumi cīņā ar slimību nevar atļauties tādas metodes, kādas atļaujas austrumu zemēs. Bija diskusijas par mobilajiem telefoniem, cilvēku izsekošanu, durvju aizmetināšana, ļaužu ieslodzīšanu, kā tas notika Ķīnā. Eiropā nekas no tā nav bijis, tomēr vakcinācija, šķiet, ir kļuvusi par tādu kā robežšķirtni. Arvien vairāk valstu gan apsver, gan ievieš prasību obligāti vakcinēties, nevakcinētajiem uzliekot milzīgus naudas sodus, vai arī padarot dzīvi tik grūtu, ka nekas cits neatliek, kā saņemt savu poti. Šajā ziņā tāda segregācija Eiropā kļūst par normu, bet kur ir tā robeža starp indivīda tiesībām un sabiedrības kopējo labumu. Cik tālu ikviens var lemt par savu dzīvi pats un kur šī robeža tiek pārkāpta, Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore, Eiropas Padomes Sociālo tiesību komitejas locekle Kristīne Dupate.