Kad pirms pāris dienām eiroparlamentārietis Nils Ušakovs savā "Instagram" kontā ierakstīja, ka 75 % procenti Covid-19 pacientu slimnīcās ir krievu valodā runājošie, izcēlās diskusija visas Latvijas mērogā par to, vai vajag vakcinācijas kampaņā īpaši uzrunāt nelatviešus. Pat valdībā jautājums paliek atvērts. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ne jau tikai krievi dzīvo dezinformācijas vidē. Arī ļoti daudzi latvieši ir pārliecināti vakcinācijas pretinieki, un šķiet, šī pārliecība paliek joprojām nesatricināma.

Mums bija raidījumi pirms gada, pusotra gada, kad pie apvāršņa jau bija ziņas par topošajām vakcīnām un pirmās aptaujas rādīja, ka ir daudz šaubīgo un vakcīnu pretinieku. Amatpersonām jautājām, ko darīsim, lai šos šaubīgos pārliecinātu. Tad bija sajūta, ka šos jautājumus uztvēra kā pārsteidzīgus, sak' mums būs īpašas pārliecināšanas kampaņas, cilvēki redzēs, ka vakcinēšanās ir efektīva, ļaužu noskaņojums mainīsies. Te nu mēs šodien esam ar pusi vakcinēto un otru pusi, kas, protams, liela daļa nikni vakcinējas, jo citādi zaudēs darbu vai citas iespējas. Bet runāt par apzinātu izvēli ir bieži grūti. Var jau teikt, ka svarīgākais ir rezultāts, bet kāpēc mēs nespējam uzrunāt cilvēkus ar kaut ko, par ko sakām, ka tas var glābt dzīvību. Vai ir iespējams komunicēt kaut kā citādi, pārliecinoši? Par pandēmijas komunikāciju jeb valdības spēju uzrunāt visas sabiedrības grupas krīzes situācijā Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, Veselības ministrijas Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņeviča, Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilva Skulte.