Arvien biežāk Rīgas ielās var redzēt citu tautību un kultūru pārstāvjus, kas šeit dzīvo un strādā. Kā viņi šeit nokļūst, kāpēc viņi ir šeit ieradušies un kāda ir Latvijas valsts politika attiecībā uz iebraucējiem, Krustpunktā skaidro Valsts robežsardzes Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvaldes priekšnieks Rinalds Belijs, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrā metodikas nodaļas galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs un Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.

Saruna pagājušajā nedēļā ar Valsts valodas centra direktoru ir provocējusi turpināt tematu par iebraucējiem Latvijā. Pakistāniešu un indiešu ēstuves, ko pieminēja direktors,arī ēdienu piegādātāji, kas neprot runāt latviski. Par runājām un pēc raidījuma arī saņēmām vairākus jautājumus, kādā veidā šie cilvēki ir ieradušies Latvijā. Ko viņi te dara? 

Kāda klausītāja arī stāstīja par rajoniem Latgales priekšpilsētā, Rīgā, kur veidojoties arvien lielākas iebraucēju kopienas, kas latviešu valodā pat īsti nerunā, kontaktējas tikai savā starpā. Daudzi ir dzirdējuši par bēdīgo pieredzi Rietumeiropā, tāpēc ir bažas, vai mēs neuzkāpjam uz tiem pašiem grābekļiem. Cik Latvijā ir tādu iebraucēju, kā viņi te nokļūst, kas to visu kontrolē, kāda ir valsts politika šajā jautājumā? 

Jāatzīst, ka organizēt šo raidījumu nenācās viegli, producentei daudzi teica, nav arī liela gatavība runāt par šo arī politiķu vidū. Tāpēc šis vairāk informējošs raidījums.