90. gados, attīstoties kabeļtelevīzijai un internetam, pilsētās pa gaisu tika savilkti visdažādākie vadi. Jau gandrīz 20 gadus vismaz Rīgā vadus pa gaisu vilkt nedrīkst, bet tie joprojām tiek lietoti, jo pārcelt visu infrastruktūru uz pazemi ir vai nu pārāk dārgi, vai neiespējami. Situāciju izmanto arī nelegālie pakalpojumu piedāvātāji, jo neviens nezina, kas kam pieder. Par situāciju telekomunikāciju pakalpojumu tirgū saruna Krustpunktā. Diskutē telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins, "Tet" Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Ieva Kalderauska un Rīgas dome Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece būvniecības jautājumos Ingūna Urtāne.

Ja jūs dzīvojat ārpus lielajām pilsētām, tad ļoti iespējams, ka interneta vai televīzijas pakalpojumu pirkšanai jums nav lielas izvēles. Ir  mobilo operatoru, varbūt vēl kādi piedāvājumi. Pilsētās viss ir citādi, īpaši Rīgā. Ir legāli, puslegāli, reizēm šķiet, vispār kaktu operatori. Visdažādākie censoņi savulaik steidzās piedāvāt kaut ko savu, velkot pa logiem, pa māju jumtiem, kur nu vēl ne. Ja jūs paskatāties arī šodien uz augšu Rīgā, var redzēt vietām visvisādus vadu mudžekļus.

Jau gandrīz 20 gadus galvaspilsētā gaisa vadus ierīkot nedrīkst. Bet situācija ir pavisam dīvaina, jo neviens īsti nezina, kas kam pieder. Neviens tā īsti neriskē kaut ko griezt nost, nav zināms, kam varētu rasties tāpēc problēmas. Nelegāļi turpina uzdarboties un tādas īstas kārtības tajā visā nav. Par gaisa vadiem, par pakalpojuma sniedzējiem, konkurenci un arī drošību kaut kādā mērā saruna raidījumā.