Krustpunktā diskutējam par valsts amatpersonu algām – par algu reformu valsts sektorā, kas veikta, lai tur noturētu labus speciālistus, bet pagaidām visvairāk jūtama augstāko amatpersonu makos, kur pieaugums ir no 27 līdz pat 75 procentiem no nebūt ne sliktākās izejas pozīcijas. Laikā, kad valstī ir 20 % inflācijas, tas nebūtu pat slikti, ja vien fakts, ka mazo algu saņēmējiem algu pieaugums ir daudz pieticīgāks. Augstāko amatpersonu algu pieaugums laikā, kad vairums sabiedrības tik krasu ienākumu kāpumu nepieredz, izraisījis daudz jautājumu.

Krustpunktā diskutē sociālie partneri un labas pārvaldības speciālisti: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs un politologs Filips Rajevskis.

Šī algu reforma tika veikta, lai valsts pārvaldē strādājošais saņemtu 80 procentus no tā, ko maksā līdzvērtīgam speciālistam privātajā sektorā. Tas būtu jāpanāk līdz 2027.gadam. Turklāt sakārtojot atalgojumu tā, lai visādas regulārās piemaksas nonāktu pamatalgā. Reforma sākās jau jūlijā, pērn naudu tam vajadzēja meklēt pašu iestāžu budžetos, šogad budžetā tam paredzēts iedot 25 miljonus. Ar to pietiks, lai algu paceltu vismazāk atalgotajiem darbiniekiem minimālā līmenī, kamēr ir amatpersonas, kam alga palielināta tuvu maksimumam. Vai iecerētā reforma palīdzēs noturēt valsts sektorā labākos speciālistus?