Kad pirms vēlēšanām Izglītības darbinieku arodbiedrība draudēja sarīkot vispārēju streiku, tai izdevās panākt tiešām notiktus solījumus attiecībā uz algu celšanu. Bet Latvijas Radio klausītāju reakcija nebija ļoti atbalstoša, patiešām daudziem arodbiedrības apņemšanās streikot nepatika. To varēja just arī pēc cilvēku zvaniem. Fonā vīdēja tas, ka arodbiedrības vadītāja ir bijusi saistīti ar konkrētu politisko partiju. Vēl vairāk tas bija jūtams arī medicīnas darbinieki līdzīgā brīdinājuma streikā, tikmēr ugunsdzēsēju intereses, kā mēs redzam, vispār nav pamanītas līdz šim. Publiski streiki nav bijuši, tagad vienkārši darbinieku trūkuma dēļ jāaptur ir depo darbs, un tikai tad politiķi saprot, ka nav lāga.

Kāpēc Latvijā arodbiedrības ir tik nepopulāras vai nenovērtētas, lai arī redzam, cik tās ir ietekmīgas citviet Eiropā? Vai un kam būtu jāmainās Latvijā, Krustpunktā diskutē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes loceklis, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa, Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Ieva Puzo un domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka.