Latvijā būvēs sašķidrinātās gāzes termināli, šādu lēmumu pagājušajā nedēļā pieņēma valdošās koalīcijas partijas, 19. aprīlī to konceptuāli atbalstīja arī valdība. Ekonomikas ministrija aktīvi strādā pie tālākās izpētes un nosacījumiem. Šīs ziņas ir svarīgas saistībā ar atteikšanos no Krievijas dabasgāzes, bet publiskajā telpā ir atskanējušas arī vairākas satrauktas balsis. Ja termināli cels Skultē, kas ir viena no reālākajām vietām, projekta īstenotāji varētu prasīt valsts garantijas. Latvijā iepriekš ir bijusi bēdīga pieredze ar garantijām, sākot ar "Lattelecom" privatizāciju, beidzot ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK) elektrības maksājumiem. Kaut ko garantēt privātam investoram ir riskanti. Ir svarīgi emociju uzplūdā nepieņemt lēmumu, ko vēlāk nožēlosim un no kā būs grūti tikt vaļā. Arī jāapzinās, ka nākotnē primāri vieta būs zaļajai enerģijai un gāzes nozīme mazināsies. Vai Latvijā ir vajadzīgs šāds terminālis un kādiem vajadzētu būt nosacījumiem tā būvniecībai, Krustpunktā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas prieksšedētājs Edmunds Cepurītis un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs ekonomiskās antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs.