Riskam pakļautie bērni pazūd "caurumā" starp valsts un pašvaldības sistēmām. Kā to labot? Kā laikus ieraudzīt bērnu, kuram jāpalīdz, un nodrošināt, lai visās pašvaldībās ir pieejams minimālais pakalpojumu grozs jauniešiem? Un kā sakārtot sistēmu, lai palīdzētu gan bērnam, gan viņa ģimenei? Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte un Rīgas domes Labklājības departamenta piedalīsies Sociālo pakalpojumu nodaļas ģimenēm un bērniem vadītāja Līga Tetere.

Raidījums Krustpunktā viesojas pie kolēģiem "Dod pieci" stikla studijā, lai runātu par to, kā palīdzēt jauniešiem, kas nonākuši riska zonā. Jau iepriekš raidījumā esam runājuši, kā Latvijā spēj vai nespēj palīdzēt tiem jaunajiem cilvēkiem, kas dzīvē nokļūst uz riskantāka ceļa, kas sāk darīt pāri sev, citiem, apkārtējiem rada grūtības. Pirms nedēļas bija diskusija par Naukšēnos likvidēto sociālās korekcijas centru un iecerēm veidot krietni labāka alternatīva Latvijā. Bet, runājot par sistēmu, mums atkal un atkal nākas atzīt, ka viena no lielākajām problēmām ir tā, ka mēs pārāk bieži nespējam palīdzēt tad, kad grūtības tikai parādās. Kāds bērns agresīvs, sāk lietot apreibinošus līdzekļus, klaiņo - mēs vai nu nezinām, reizēm arī negribam, nespējam iesaistīties laikus. Kad ir jau pavisam grūti, reizēm arī palīdzēt kļūst pat neiespējami. Kāpēc tā, ko darīt, lai šo situāciju mainītu?