Pirms gada šajā laikā gaisā valdīja pamatīga spriedze. Iepriekšējā vakarā Krievijas televīzijā bija parādīta Drošības padomes sēde, kurā valsts augstākās amatpersonas padevīgi klanījās Putinam, skaidrojot, kāpēc ir jāpalīdz Donbasa iedzīvotājiem atgūt neatkarību jeb iegūt neatkarību. Tajā brīdī faktiski daudzi saprata, ka karš būs. Rietumvalstu vadītāji vēl steidza pēdējo reizi zvanīt un Kremli, brīdinot, ka Krievijai tas pārāk dārgi maksās. 

Ir pagājis gads un šī gada laikā ir veikti divi secinājumi: Krievijas armija, kas tik ļoti biedēja, izrādījās krietni vājāka, nekā bija gaidīts, bet ekonomika un finanses dzīvotspējīgākas, nekā daudzi gaidīja. Ukrainā nav beigusi pastāvēt, un Krievija arī nav sabrukusi. Tās spējas pārvarēt finanšu un ekonomiskās sankcijas izrādījās lielākas, nekā daudzi sākumā domāja. Kara gadadienas noskaņās Krustpunktā runājam par gada vilšanos, ja to tā varēt nodēvēt, kāpēc Rietumu sankciju ietekme bijusi vājāka, nekā daudziem sākumā šķita?

Krustpunktā diskutē Ārlietu ministrijas Pirmā divpusējo attiecību departamenta direktore Katarina Plātere, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, advokātu biroja "Cobalt" zvērināts advokāts Edgars Pastars un Latvijas LTV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns.