Cilvēki ar invaliditāti Latvijā nereti tiek aizmirsti vai uzskatīti par otrās šķiras cilvēkiem. Latvijā arī nav institūcijas, kura praksē pārliecinātos, vai jaunuzceltas būves ir pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kā to risināt, Krustpunktā diskutē invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis, Valsts kontroles padomes loceklis un Piektās revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietnieks Andris Lazarevs, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Anda Kursiša un Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons.

Pēdējās nedēļas sabiedrību pāršalkuši vairāki skaļi notikumi, kad nācies secināt, ka cilvēki ar invaliditāti Latvijā joprojām tiek piemirsti. Daudz ir apspriests skandāls ar "airBaltic" partnerkompāniju, kas neielaida lidmašīnas reisā četrkājaino pavadoni. Jācer, ka nacionālajai kompānijai tā būs laba mācība, slēdzot sadarbības līgumus.

Ja šādi gadījumi atklāj vājos punktus un liek izdarīt tūlītējus secinājumus, ir joma, kur sistēma līdz galam nestrādā jau daudzu gadu garumā. Runa ir par būvniecību. Nesen tika daudz apspriests jaunais dzelzceļa pārvads pie Mangaļiem, kas ir uzbūvēts tā, ka ratiņkrēslā esošs cilvēks var tikai minēt, vai lifts darbosies. Citādi nekur nokļūt nav iespējams. Pēc tam sekoja fotogrāfija sociālajos tīklos no būvējamā Brasas tilta. Tur gan vēlāk izskanēja skaidrojums, ka viena puse tilta, kas vēl top, būs pieejama cilvēkiem ratiņkrēslā. Bet šī nopietna problēma kopumā, Latvijā joprojām top objekti, kurus būvējot, par visiem netiek padomāts.