Krustpunktā

Kā atšķirīgas vēlēšanu sistēmas spēj ietekmēt vēlēšanu procesu, vēlētāju motivāciju un vēlēšanu rezultātus?

Studijā Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas prezidents (2019–2023), konstitucuionālo tiesību eksperts Egils Levits un politologs Juris Rozenvalds.

Latvijai būs grūtības izpildīt klimata mērķus transporta jomā, bet atbalsts elektroauto iegādei nav pietiekoši sekmējis pāreju uz videi draudzīgu transportu. Kā to mainīt?

Par to saruna studijā ar Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Irbi, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Kristapu Zaļo, Valsts kontroles padomes locekli Mārtiņu Āboliņu un Latvijas Elektroauto biedrības valdes locekli Jānis Bekeru un Auto asociācija biedrības valdes locekli Krišu Lipšānu.

Viņš daudzus gadus bija Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs, bet tad viņu ceļi šķīrās. Tagad viņš ar domubiedriem ir izveidojis jaunu partiju, stājoties tās priekšgalā. "Austošās saules Latvijai" vadītājs Raivis Zeltīts ir Krustpunktā Lielās intervijas viesis.

Ir vai nav beidzies karš Irānā un kurš tajā ir uzvarējis? Savukārt Ungārija ir kļuvusi par politiskās ietekmes cīņu lauku pirms parlamenta vēlēšanām. Bet Latvijā jauni pavērsieni lietā par valsts atbalstu kokrūpniekiem.

Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "LSM.lv" informatīvi-analītiskā raidījuma "Spriedīsim vakarā" vadītājs Andrejs Hutorovs, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.

Droši vien visvairāk "šķēpu lauzts" pēdējā laikā par atbalstu kokrūpniekiem, taču ir arī citas aktualitātes nozarē. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte.

Kādai jābūt migrācijas politikai, lai tā būtu mūsu nācijas interesēs? Ko Latvijā varam ietekmēt un mainīt šai politikā, bet kādā gadījumā būtu jāmaina pašu attieksme? Par to diskusija Krustpunktā.

Analizē Latvijas Universitātes (LU) profesors, Austrumu kultūru pētnieks Leons Taivāns, LU Filozofijas un ētikas nodaļas vadītājs Dr. phil. Raivis Bičevskis, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns un Rīgas Ekonomikas Augstskolas asociētā profesore, demogrāfe Zane Vārpiņa.

Marta nogalē sociālos medijus pārņēma neslēpts satraukums - ļaudis masveidā dalījās ar fotogrāfijām un video, kas bija uzņemti Rīgas pievārtē. Tur bija ap 200 vīru sapulcējušies privātmājas pagalmā, arī  ārpusē uz ielas, lai lūgtos Allāhu, svinot islāma lielā svētku mēneša Ramadana noslēgumu. Ļoti neparasta aina Latvijai, lai gan līdzīgi skati un arī krietni iespaidīgāki bija citur pasaulē. Latvijā nav uzcelta neviena mošeja, tāpēc vienīgais, kur musulmaņi var sapulcēties vienkopus, ir kāds privātīpašums. Izdzīt, aizliegt, neļaut - tas bija galvenais vēstījums, ko cilvēki gribēja pateikt. 

Lai arī kādas emocijas tas visiem mums raisa, ir skaidrs, ka pamazām Latvijā iebraucēju kļūst arvien vairāk. Mēs izmirstam, latviešu skaits samazinās. Nebūs arī tā, ka kāds izslēgs pēdējo lampiņu un Latvija paliks tukša. Nepaliks. Jautājums tikai - kāda būs nākotnes Latvija? Cik daudz mēs spējam ietekmēt situāciju, cik daudz to vajag ietekmēt, ar ko ir jāsamierinās, kam jāpielāgojas? 

Publiskie iepirkumi ir minēta kā viena no jomām, kur var būtiski samazināt birokrātiju, par kuru sūdzas gan uzņēmēji un kas apgrūtina dzīvi arī valsts un pašvaldības iestādēm. Ir rosināts būtiski paaugstināt finansējuma slieksni, no kura šādi iepirkumi būtu jāveic. Tagadējie jau sen vairs neatbilst reālajai dārdzībai, jo ir 10 tūkstoši precēm un pakalpojumiem, bet 20 tūkstoši – būvdarbiem. Piedāvātās izmaiņas ir milzīgs lēciens – līdz 143 tūkstošie precēm un pakalpojumiem, bet būvdarbus bez iepirkuma varētu veikt pat 5,5 miljonu eiro apmērā. Vai tā neiebrauksim otrā grāvī un vai šāds piedāvājums nemazinās konkurenci, par to diskutējam Krustpunktā.

Analizē Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš, Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāts Andris Kulbergs un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa.

Karš Irānā ir izprovocējis jaunu enerģētikas resursu krīzi visā pasaulē. Nafta, dabasgāze, turpat ir arī elektroenerģija. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.

Saskaroties ar smagu tuvinieka slimību daudzi nonāk izmisumā informācijas trūkuma un birokrātijas slazdu dēļ. Kā to risināt?

Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas veselības aprūpes departamenta ārstniecības kvalitātes nodaļas vecākā eksperte Zane Reinholde, Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta projektu vadītāja Jūlija Voropajeva, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte, Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska, SIA "Hospiss Māja" valdes locekle Žanete Jansone, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska un Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis, ģimenes ārsts Guntis Balodis.

Pirms septiņiem gadiem paliatīvās aprūpes Latvijā tikpat kā nebija. Toreiz kolēģi uzsāka projektu "Izmisuma zonā". Jāatzīst godīgi, kopš tā laika tiešām ir izdarīts daudz. Iesaistījās visa sabiedrība, mums tagad ir gan mobilās aprūpes brigādes, atsevišķas nodaļas slimnīcās, hospiss un tamlīdzīgi. Paldies ikvienam par to, kas tiek darīts. Tomēr joprojām ir lietas, kuras atrisināt būtu krietni vienkāršāk, bet tās joprojām eksistē, un ir bezjēdzīgs tajā ceļā, lai tiktu līdz paliatīvajai aprūpei. Kolēģi no Ziņu dienesta programmā "Labrīt" stāstīja par vienu tādu gadījumu, kas atklāj nebūšanas, kuras vajag atrisināt, bet kas nav izdarīts. Tāpēc šodien atgriežamies Izmisuma zonā pie temata par paliatīvo aprūpi Latvijā.

ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņš vairs neredz vajadzību nākt palīgā NATO valstīm drošības sajutu nevairo. Notikuši arī jau vairākkārtēji dronu incidenti pie mums un kaimiņvalstīs. Lai gan tie lielākajā daļā gadījumu, cik izdevies pārbaudīt, bija Ukrainas droni, kas sūtīti uzbrukumā Krievijai, tomēr deva iespēju pārbaudīt mūsu aizsardzības spējas un arī civilās aizsardzības sistēmas darbību, saskaroties ar šāda veida apdraudējumu. Jāteic, ka arī starptautiskā situācija raisa jautājumus, jo karš Irānā ietekmējis ne tikai NATO sabiedroto attiecības, bet arī Krievijas iespējas papildināt savu kara budžetu. Pēc visiem pēdējiem notikumiem, kas risinās un pasaulē, cik gatavi esam dažādiem potenciālajiem apdraudējumiem?

Krustpunktā diskutē Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Jānis Grīnbergs, NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Ilmārs Lejiņš un biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare.