Krustpunktā

Viņi bija vieni no pirmajiem, par kuriem uzzinājām, ka vairums aprūpējamo un darbinieku ir slimi ar Covid-19. Kāda pandēmijas laikā ir ikdienas sociālās aprūpes centros? Krustpunktā Lielā intervija ar pansionāts "Liepa" direktori Ilzi Puriņu.

Vakcinācijas "dzīvās rindas" eksperiments nedēļas nogalē izrādījās itin neveiksmīgs, puse vakcīnu palika neizmantotas un premjeru vakcinācijas process atkal sadusmojis. Savukārt šajā nedēļas nogalē septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs būs iespēja pret Covid-19 vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš to vēlas. Notikumus vērtē Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunde, portāla "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja un TV24 žurnāliste Anita Daukšte.

Pēdējo nedēļu notikumi pie Ukrainas robežas raisa arvien vairāk jautājumu, ko mēs varam sagaidīt no lielās kaimiņvalsts Krievijas. Ja vēl pirms pāris nedēļām, šķiet, diskusijas lielākoties bija par un ap opozicionāru Navaļniju nav vai spekulācijām, kā Krievija grasās tikt galā ar saviem iekšējiem izaicinājumiem. Nu tagad fokuss ir pavirzījies krietni tālāk. Bruņoto spēku koncentrēšana pie robežas liek jautāt, ko īsti Krievija grasās darīt: tiešām iebruktu Ukrainā, tas ir spiediens pret Rietumiem, lai pārlikt uzsvarus? Lai arī kāda būtu atbilde, ir skaidrs, kā spriedze tikai pieaug, un tas ir jauns izaicinājums arī Eiropas Savienībai, kas vienmēr ir bijusi ļoti piesardzīga spert kādus asākus soļus pret Krieviju. Kā tad veidosies Eiropas Savienības turpmākās attiecības ar Krieviju un kādu notikumu tālāko gaitu mēs varam sagaidīt, Krustpunktā diskutē Eiropas Parlamenta  deputāte Sandra Kalniete, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Artūrs Bikovs, politologs Andis Kudors un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Spriedze Ukrainā palielinās, tiek ziņots par Krievijas karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas robežas. Par to un citiem jautājumiem Krustpunktā izvaicājam aizsardzības ministru Arti Pabriku. Kopā ar raidījuma vadītājus ministram jautājumus uzdod portāla "Delfi" redaktors Kārlis Arājs un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.

"Situācija Ukrainā – tas ir ļoti nopietni," atzīst Artis Pabriks.

Viņš  informē, ka tieši dienā, kad norit intervija ir paredzēta arī NATO sēde aizsardzības un ārlietu ministristiem. Oficiālajā darba kārtībā gan nav iekļauts jautājums par situāciju Ukrainā, be Pabriks vērtē, ka tas tiks apsriests.

"Tā karaspēka koncentrācija, kas Krimā un ap Krimu, gan Donbasa reģionā un Krievijas pusē pie Donbasa, ir salīdzināmas ar nopietnas ofensīvas sākumu. Tas spēks jau pietiek kaut kam. Lai arī Ukraina vairs nav tā, kas 2014. gadā, bet spēka koncentrācija ir liela," analizē Pabriks.

"Mēs zinām arī no vakardienas (13.aprīlis) paziņojuma no Vašingtonas, ka prezidents Baidens ir gatavs runāt gan ar prezidentu Putinu, gan ar Ķīnas vadību. Mēs zinām arī to, ka šī Krievijas karaspēka koncentrācija paralēli sakrīt un ir norunāta ar Ķīnas aktivitātēm Klusā okeāna piekrastē," skaidro Pabriks.

Ministrs arī vērtē, ka tuvākajā laikā nav gaidāmas militārās aktivitātes plašā mērogā.

"Es negribētu izslēgt tādu spekulāciju, ka Putins vēlas ar šo ne tikai pārbaudīt Vašingtonas jauno prezidentu un Rietumu vienotību, arī runājot par Amerikas un Eiropas sadarbību, bet arī mēģināt no viņiem kaut ko papildus izspiest ar kara draudiem," uzskata Pabriks. "Negribētu redzēt nākošo Čemberlenu Rietumu pusē, jo zinām, ka sarunas Minskas formātā ir bezjēdzīgas un nesekmīgas lielā mērā un tas piedāvājums, ko Rietumi grib Ukrainai piedāvāt un arī Krievija grib piedāvāt, ir Donbasa tā saucamo sacelšanas dalībnieku iefiltrēšana Kijevas parlamentā. Tas nav Ukrainas interesēs."

Izglītības un zinātnes ministrija jau otro gadu apkopo informāciju par augstskolu beidzēju darba gaitām un atalgojumu, kas noderēs, lai studiju virzienus varētu efektīvāk pielāgot prasībām darba tirgū. Cik lielā mērā augstskolu piedāvājums atbilst prasībām darba tirgū un kā Covid pandēmijas izraisītā krīze, gan runājot par pārmaiņām darba tirgū, gan izglītības procesā, ietekmēs augstskolu beidzēju iespējas, Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece, Latvijas darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītājs Rihards Blese, Rīgas Stradiņa universitātes studiju prorektore Tatjana Koķe un Eonomikas ministrijas Analītiskā dienesta vadītājs Normunds Ozols.

Kā ir būt uzņēmējam Latgalē un Latvijas lauksaimniekam Eiropas Savienībā? Zemnieku saimniecība „Kotiņi”, kas atrodas Viļakas novada Šķilbēnu pagastā, ir viens no lielajiem Latvijas sēklu audzētājiem un tās apgrozījums pērn gandrīz sasniedza trīs miljonus eiro. Saimniecība 90. gados tika izveidota uz 14 hektāriem zemes, bet tagad apsaimnieko trīs tūkstošus hektāru. „Kotiņu” saimnieks Aldis Ločmelis ir Krustpunktā pirmdienas lielās intervijas viesis.

Ir piektdiena, kad kopā ar žurnālistiem atskatāmies uz aizvadītās nedēļas aktualitātēm. Lieldienu brīvdienās darbojās masu vakcinēšanas centri, tomēr cerētos rezultātus nesagaidījām. Tikmēr joprojām nerima diskusijas ap Latvijas Televīzijas raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” žurnālistu pētījumu par antivielu veidošanos pēc vakcinācijas un Covid-19 izslimošanas. Tikmēr partijas cītīgi pošas uz pašvaldību vēlēšanām – šonedēļ beidzās kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš un konkurence uz vienu pašvaldības deputāta vietu būs sīkstāka. Par ko nav jābrīnās, jo pašvaldību skaits pēc teritoriālās reformas būs krietni mazāks. Gribas pievērsties arī notikumiem Krievijā. Arvien palielinās satraukums par opozicionāra Alekseja Navaļnija veselību, kurš atrodas apcietinājumā un kura veselības stāvoklis arvien pasliktinās. Krustpunktā aktualitātes vērtē žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps, Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs un portāla "TVnet" žurnālists Iļja Kozins.

Aizvadītajās Lieldienu brīvdienās pirmo reizi bija atvērti masu vakcinēšanas centri. Par masu vakcinešanas procesa organizāciju un tajā pieļautajām kļūdām Krustpunktā diskutē veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš, Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča, ģimenes ārsts Andris Baumanis un Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs.

Pašreizējais laiks izglītībā ir grūts gan skolotājiem, gan skolēniem un viņu vecākiem. P Cieš izglītības kvalitāte un ne tikai vispārizglītojošās skolās. Par ministrijas plāniem tuvākā un tālākā nākotnē Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku. Kopā ar raidījuma vadītāju ministrei jautājumus uzdod Alise Sņegireva no aģentūras LETA un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Paula Dēvica.

Klausītāji savus jautājumus var uzdot, rakstot uz adresi [email protected] vai arī sūtot ziņu tieši no mūsu mājas lapas.

XII Skolēnu dziesmu un deju svētkiem bija jānotiek pagājušajā gadā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ tie tika pārcelti uz šo gadu. Epidemioloģiskā situācija šobrīd ir daudz sliktāka nekā pērn šajā laikā, tomēr svētku rīkotāji domā, kā tos organizēt citādā formātā. Par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanas scenārijiem, ar to saistīto epidemioloģisko drošību un gatavošanās specifiku runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa, XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Covid-19 drošības pasākumu koordinatore Zane Gemze, Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks Dzintars Mozgis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka un Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis.