Krustpunktā

Krustpunktā saruna par labticīgajiem ieguvējiem un viņu tiesību aizsardzību. Daudziem droši vien nav paslīdējis garām gadījums par mākslinieka Aivara Vilipsona 2017.gadā iegādāto dzīvokli, kuru tiesa nupat atdeva valstij. Šis dzīvoklis 2011.gadā ar testamenta viltošanas palīdzību ir ticis izkrāpts, bet kriminālprocess par to sākts 2014.gadā. Tomēr trīs gadus vēlāk, kad Vilipsonu ģimene dzīvokli pirka, Zemesgramatā nebija nevienas atzīmes, kas liecinātu, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā ziņoja kolēģi Latvijas Televīzijas raidījumā „De facto”, šis nav vienīgais gadījums, kad labticīgie ieguvēji šādi zaudē nopirkto īpašumu. Kā pasargāt labticīgo ieguvēju intereses, vienlaikus nepaverot ceļu krāpniekiem, kuri šīs tiesības var izmantot, lai legalizētu noziedzīgi iegūtu mantu, vērtē un analizē būs Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, Saeimas deputāts Andrejs Judins, advokāts Armands Rasa un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Vakcinācijas birojs ir milzīgas uzmanības starmešu gaismā, bet tā darbības sākums ir bijis diezgan nemanāms. Vai biroja darbinieki spēs attaisnot uz viņiem liktās cerības. Krustpunktā Lielā intervija ar Veselības ministrijas Vakcinācijas biroja vadītāju Evu Juhņēviču.

"Ir pagājis mēnesis, kopš mēs kā birojs darbojamies ciešā sadarbībā ar visām Veselības ministrijas pakļautajām iestādēm, kas saistītas tieši ar vakcinācijas procesu Latvijā, ciešā sadarbībā ar Veselības ministrijas kolēģiem," skaidro Eva Juhņēviča.

"Process varētu būt daudz kordinētāks un organizētāks, ja būtu viena recepte, kā to vislabāk darīt," atzīst Eva Juhņēviča, vērtējot Vakcinācijas biroja darbu un atbildot uz daudz izskanējušiem pārmetumiem par biroja darbu.

Daļā skolu jaunākajās klasēs mācības atsāksies klātienē, premjers pagaidām neredz labumu no Vakcinācijas biroja, Baltijā varētu ieviest digitālās vakcinācijas pases, lai varētu ceļot, aktualitātes Krustpunktā komentē žurnālisti: Aleksejs Dunda (Latvijas TV), Filips Lastovskis (portāls "Delfi") un Māris Antonevičs ("Latvijas Avīze").

Kriptovalūta ir maksāšanas līdzeklis, kas nav atzīts kā likumīgs, tāda savdabīga definīcija ir izlasāma Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapa sadaļā par kriptovalūtām. Pēdējās nedēļās kriptovalūtas ir pievērsušas arvien lielāku starptautiskās sabiedrības uzmanību. Populārā kriptovalūta bitkoins jau vairākas nedēļas sit visus rekordus, kļūstot par novērtētāko pasaulē. Kļūst acīmredzams, ka to ir gatavi pieņemt ne tikai atsevišķi indivīdi vai mazas kompānijas, bet pat tādi milži kā "Tesla" vai "MasterCard". Ziņa par pēdējo arī bija tā, kas pamudināja raidījumu veltīt kriptovalūtām. Ko finanšu pasaules nākotnē nozīmē kriptovalūtu nostiprināšanās un kā šīm pārmaiņām mēs varēsim pielāgoties. Krustpunktā diskutē Latvijas Bankas eksperts Klāvs Ozoliņš, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs, blogeris Kristaps Mors un finansists Ģirts Rungainis.

Vakcinācijas plāns un tempi, valdības noteiktie ierobežojumi un nauda krīzē cietušo atbalstam – tie ir tikai daži temati, kurus Krustpunktā pārrunājam ar ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība). Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnālists Māris Klūga un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Jānis Kincis.

SKDS dati rāda, ka cilvēki neuzticas Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai.

"Es domāju, tam ir objektīvs pamats. Mēs visi, visa sabiedrība ir nogurusi no šī Covidn, no pandēmijas. Nenoliedzami, vairāki lēmumi, kurus mēs pieņēmām, nav bijuši, manuprāt, pareizi," atzīst Krišjānis Kariņš. "Proti, rudenī mums vajadzēja daudz straujāk pieņemt ierobežojumus, nepieļaujot augsto saslimstības līmeni, kāds tas ir."

Kariņš norāda, ka Ministru kabinetā nav bijis tam atbalsta.

"Tas process, kā mēs nonācām iekšēji kabinetā, bija ārkārtīgi sarežģīts, ar ļoti asām pretrunām starp dažādiem ministriem, ministrijām. Un tas viss, protams, reabilitējās ar to, ka uzticība šobrīd ir zemā līmenī. Es to izjūtu, es domāju, ka pārējie kabineta locekļi arī to izjūt," vērtē Krišjānis Kariņš.

Sarunā ministru prezidents arī atzina, ka pagaidām vēl neredz labumu no veselības ministra Daniela Pavļuta ("Attīstībai/Par!") rosinātā Vakcinācijas biroja izveides.

Salīdzinot Pavļutu un viņa priekšgājēju Ilzi Viņķeli ("Attīstībai/Par") veselības ministra amatā, premjers sacīja, ka Pavļuts izprot šīs krīzes nopietnību.

15. februārī stājās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) aizliegums uz gadu Latvijā retranslēt televīzijas kanālu "RTR Rosia", savukārt jau gandrīz nedēļu ir spēkā ir NEPLP lēmums izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta 16 Krievijas programmas, jo kopš 1. februāra nav zināms to pārstāvis Latvijā. Šis lēmums ir mainījis daudzu cilvēku televīzijas skatīšanās paradumus, piemēram, RTR pērn bija ceturtais, bet NTV Mir piektais skatītākais kanāls Latvijā. Tie ir vairāki simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, un maldīgi būtu uzskatīt, ka tikai krievvalodīgie skatās šos kanālus. Cik samērīgs ir lēmums aizliegt daudzus Krievijas televīzijas kanālus Latvijā, kādēļ Krievijas kanālu saturs arvien ir ļoti pieprasīts Latvijā un kādēļ tos joprojām izvēlas skatīties arī latviski runājošā auditorija? Kur ir robeža starp vārda brīvību, tiesībām katram brīvi izvēlēties, ko skatīties un valsts centieniem aizsargāt savu informatīvo telpu no dezinformācijas un naida kurināšanas, Krustpunktā vērtē un diskutē Nacionālās elektroniskās plašsaziņu padomes priekšēdētājs Ivars Āboliņš, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga, portāla “TVnet” žurnālists Iļja Kozins. Sazināmies ar uzņēmuma TET pārstāvi Ievu Smirnovu.

Interesējamies arī, vai pašmāju satura veidotāji var aizstāt Krievijā veidotās programmas un kā uzrunāt Latvijas krievvalodīgos. Vai aizliegums tomēr nesekmēs pirātisko televīzijas kanālu atgriešanos un kāda ir citu valstu pieredze šajā jomā?

Jau ilgāku laiku cilvēki ir mudinājuši Krustpunktā uz interviju aicināt žurnālistu Jāni Domburu. Šodien tiekamies ar viņu ēterā, lai aicinātu vērtēt un analizēt šī brīža aktualitātes saistītā ar vakcināciju pret Covid-19, kā arī nedaudz ielūkojamies pagātnē. Krustpunktā Lielā intervija ar žurnalistu Jāni Domburu.

Strīdi ap 500 eiro pabalstu ģimenei par katru bērnu, vakcinācijas plāna jaunās prioritātes un vakcinētās personas un slēgtie Krievijas televīzijas kanāli Latvijā - aktualitātes komentē portāla "NRA" žurnāliste Ilze Zālīte, portāla "Delfi" žurnāliste Madara Fridrihsone un žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps.

Partiju finansēšana. Jau vairākus gadus, bet it īpaši šīs Saeimas laikā ir stiprinātas politiskās partijas, lai dotu tām iespēju būt brīvākām finanšu nodrošinājuma ziņā. Tās, kas ir spējušas iegūt noteiktu vēlētāju atbalstu, ik gadu saņem valsts maksājumus atkarībā no tā, kādi bijuši Saeimas vēlēšanu rezultāti. Likums ir daudz apspriests, tam ir savs pamatojums. Bet tagad jau ilgāku laiku vērojam šī likuma blaknes. Latvijā ik pa brīdim ar lielu spozmi dzimst kāda jauna partija, vēlēšanās iegūst lielu atbalstu, tad kaut kādu iemeslu dēļ notiek šķelšanā un tikpat ātri, kā tā parādījās uz politiskā apvāršņa, tā arī pazūd. Bet finansējums paliek, un notiek tas, ko šobrīd varam vērot kādreizējā KPV LV - visnepopulārākajā Saeimas partijā notiek visniknākā cīņa par varu: visi grib būt valdē un noteicēji, jo tur ir nauda. Vai sabiedrībai jāmaksā par savu izvēli, lai arī kāds būtu rezultāts, kā to šobrīd nosaka likums. Vai varbūt ir vērts mēģināt šo reakciju uz reālitāti mainīt un arī naudas piešķiršanas kritērijus, Krustpunktā diskutē Saeimas deputāti Artuss Kaimiņš, Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Igors Pimenovs (Saskaņa) un Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija). Pa tālruni uzklausām politologus - Latvijas Universitātes profesoru Jāni Ikstenu un aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieku Filipu Rajevski.

Krustpunktā saruna par Valsts kontroles darbu un plāniem. Iztaujājam jauno valsts kontrolieri Rolandu Irkli. Viņš šajā amata ir stājies pavisam nesen, janvāra beigās, pametot darbu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadībā. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja un laikraksta "Diena" žurnāliste Magda Riekstiņa.