Krustpunktā

Mihnenē pagājušā nedēļā aizvadīta ikgadējā drošības konference un šoreiz tur nācās daudz spriest par to, vai iespējams atjaunot uzticību starp NATO partneriem – ASV un Eiropas Savienību. Kas ir ļoti satraucošs jautājums laikā, kad tūlīt būs apritējuši jau četri gadi kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā. Tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieci Elizabeti Vizgunovu-Vikmani.

Šīs dienas aizrit olimpisko spēļu gaisotnē - Latvijai sudraba medaļa kamaniņās, mūsu nedēļas varone ir Elīna Ieva Bota. Un tik maz pietrūka, ka mums būtu vēl vismaz pāris olimpiskās uzvaras. Diemžēl šajās spēlēs zaudējusi pati spēļu rīkotāja Olimpiskā komiteja - vakar tā "noņēma no trases" ukraiņu sportistu. Tāpat vērtējam aktuālo Latvijas dzīvē: no amata atstādināts Rēzeknes mērs. Evika Siliņa izturējusi jau sesto uzticības balsojumu.

Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, interneta platformas "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova, ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns un politoloģe Iveta Kažoka.

Krustpunktā izvaicājam tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnālists Kristaps Ūganis un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.

Publisko iepirkumu sistēmu daudz kritizē, jo labāko rezultātu bieži tā arī nesasniedz. Kas maināms šajā jomā, par to diskusija Krustpunktā.

Analizē Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Pakalpojumu padomes locekle Katrīne Pļaviņa-Mika, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāre Aiva Vīksna, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece iepirkumu jautājumos Zane Zvaigzne un Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.

Latvijā 2024. gadā tika izsludināti vairāk nekā 11000 iepirkumu, kuru rezultātā noslēgti līgumi par kopējo summu 5,4 miljardi eiro. Tas veido apmēram 13 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Publiskā iepirkumu sistēma tiek kritizēta jau gadiem un no dažādām pusēm - gan no Valsts kontroles revīzijām, gan biznesa organizācijām, pašvaldībām, un arī Finanšu ministrija secināja, ka lietas jāmaina. Publiskie iepirkumi tiek raksturoti kā birokrātiski sarežģīti, nepietiekami caurskatāmi, tajos ir konkurences trūkums un ar publiskajiem iepirkumiem saistīti arī virkne korupcijas skandālu. Kādas pārmaiņas ir gaidāmas un kādēļ daudzu gadu garumā šo smago vezumu nav izdevies izkustināt?

Lielais skaits suņu sakostu cilvēku, kas vēršas slimnīcās, novārdzināti dzīvnieki, kas tiek atrasti dzīvokļos vai sētās, nelegālas audzētavas – ar to regulāri saskaras dažādi dienesti. Vai Latvijas sabiedrībā ir pārāk daudz bezatbildīgu cilvēku, varbūt tiem, kas vēlas turēt dzīvniekus jānosaka stingrākas prasības? Šogad jau stājas spēkā izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā, bet vai ar to būs pietiekami?

Krustpunktā diskutē Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis, Valsts policijas Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšniece Mārīte Ziemele, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa un organizācijas "Dzīvnieku draugs" vadītāja Solvita Vība.

Pirmais gads apvienotajā sabiedriskajā medijā ir aiz muguras. Apvienošana pagaidām ir juridiska, praktiskās lietas notiek pakāpeniski. Cik ātri un veiksmīgi viss norit?  Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pēc zināma neskaidrības perioda šogad strādā pilnā sastāvā. Par sabiedriskā medija darbu un nākotni Krustpunktā lielā intervijā ar SEPLP priekšsēdētāju Sanitu Upleju-Jegermani.

Par to, kas ir šīs nedēļas svarīgākie notikumu droši vien domas dalīsies. Daudziem noteikti tās ir olimpiskās spēles, kas sākas šodien, bet ko apēno agresorvalsts sportistu klātbūtne. Ir vēl daudzi gan starptautiski svarīgi, gan vietēja mēroga notikumi. Epstīna failu publicēšana izraisījusi skandālus daudzviet un ir dokumenti, kas attiecas arī uz Latviju un arī mūsu tiesībsargājošās iestādes pārbauda tur atklāto informāciju. Tikmēr vietējiem jaunumi saistās ar ar pilsētu mēriem – kāds kurš no amata aizgājis pats un kāds kurš gluži otrādi, negrasās atkāpties, lai gan tā nāktos. Runa par Ogri un Rēzekni. Aktualitātes apspriežam nedēļas notikumu apskatā Krustpunktā.

Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, aģentūras LETA žurnāliste Anastasija Tetarenko-Supe, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas žurnālists Kārlis Arājs.

Šī ziema ir pārsteigusi ar kārtīgu salu, kas nozīmē arī kārtīgus apkures rēķinus. Tāpēc pašvaldībām var nākties sniegt lielāku atbalstu saviem iedzīvotājiem, arī Rīgā. Galvaspilsētai ir arī citas rūpes. Jau gadiem runāts, ka nepieciešami jauni bērnudārzi, tagad Rīgā to skaitu plāno samazināt. Krustpunktā izvaicājam Rīgas domes priekšsēdētāju Viesturu Kleinbergu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Ģirts Zvirbulis un 360TV Ziņu žurnāliste Skirmante Baļčiūte.

Augstskolu mācībspēki nereti sūdzas par pārāk zemām algām. Tikmēr universitāšu vadības atalgojums ir ļoti pat cienījams, kādam varētu šķist arī nesamērīgi liels. Par atalgojuma politiku augstākajās izglītības iestādēs diskusija Krustpunktā.

Raidījumā diskutē Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs Andris Sarnovičs, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore Liene Levada, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa.

Augstskolām, līdzīgi kā citām iestādēm, kas saņem valsts budžeta naudu, ir jāpublicē amatpersonu atalgojumu, ko izmaksā ik mēnesi. Pēdējās dienās interneta vidē viļņošanās izvērsusies ap Latvijas Universitātes publicēto, ka decembrī rektors mēnesī saņēmis gandrīz 22000 eiro, tālāk seko prorektors ar vairāk nekā 15000. Tad daļa no administrācijas un dekāniem, kas saņēmuši 13000 un mazāk. Vai tas ir samērīgi attiecībā pret citiem pasniedzējiem, attiecībā pret valsti un attiecībā pret studentiem, jo pamatā tā ir studentu un arī valsts nauda?

Krustpunktā neesam daudz interesējušies par to, kas vispār notiek ar atalgojumu augstākajā izglītībā, vai pasniedzējiem, lektoriem arī ir labas algas? Kas tās nosaka? Kāpēc vispār runa ir par tik lielām summām?