Novadu reforma vēl nav noslēgusies Varakļānos, Garkalnē, kur par robežām drīz lems Saeima. Garkalnes pagasta sadalīšana cēlusi gaismā domstarpības par kārtību, kā šādi jautājumi būtu jālemj, jo skaidri kritēriji likumā nav noteikti. Vienlaikus tie raisījuši diskusiju par to, cik lielā mērā jautājumos par novadu robežām teikšanai jābūt pašiem iedzīvotājiem. Vai vajadzētu arī iedzīvotājiem referendumā ļaut izlemt, kurā novadā viņi vēlētos dzīvot, analizējam Krustpunktā. Diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs un šīs pašas komisijas deputāts Māris Sprindžuks, viņš arī bijis VARAM vadītājs un Ādažu novada mērs.

Garkalnes stāsts īsumā ir tāds: likumā, kas visā valstī mainīja administratīvās robežas, tika noteikts, ka līdz pagājušā gada beigām Ādažiem un Ropažiem ir jāizlemj par Garkalnes piederību, jāpieņem lēmumi, jo Garkalne tika pievienota Ropažu novadam. Ropažos veica iedzīvotāju aptauju, kurā nolēma, ka Baltezera ciems un apkaime un Mārsili būs Ādažu novadā, pārējais - Ropažu novadā.

Cilvēki ir izteikuši neapmierinātību, norādot, ka aptaujas nav bijušas ar pilnīgi skaidriem nosacījumiem. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka vairāk Garkalnes vajadzēja nonākt Ādažu novadā. Katrā ziņā Ropaži lēmumu ir pieņēmuši, bet Ādaži gaida šos nosacījumus un skaidrību, kurai jābūt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas būs jau 2025. gadā.

Galu galā kad lēmums par Garkalnes piederību tiks pieņemts un kurš to izdarīs? Un vai ir iespējams, ka Garkalne paliek viens veselums pie vienas vai otras pašvaldības? 

Šonedēļ noslēdzas parakstu vākšana par referenduma sarīkošanu pret partnerības institūta ieviešanu Latvijā; daudzi vilcienu pasažieri šajās dienās palika uz perona, jo jaunie vilcieni pievīla. Gada pirmās nedēļas aktualitātes Krustpunktā vērtē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, žurnāla "Sestdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne un Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un Padomes loceklis Gatis Krūmiņš.

Kāpēc līdzšinējā vadītāja vairs neturpinās darbu Valsts ieņēmumu dienestā, par izdarīto, par aktuālo un iecerēm Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Ievu Jaunzemi. Jautājumus kopā ar raidījuma vaditāju uzdod raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone un Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane.

Latvijai tāpat kā visai Eiropai jādomā par zaļākas enerģijas ražošanu, tomēr, piemēram, vēja parku ierīkošanas plāni bieži saskaras ar iedzīvotāju pretestību. Vai un kā attīstīt vēja enerģijas ražošanu Latvijā, salāgojot ekonomiskās un iedzīvotāju intereses, Krustpunktā analizē Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis un vadītājs Toms Nāburgs, AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko, Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis un iniciatīvas "Par labāku praksi vēju parku izbūvei Latvijas mežos" pārstāvis Armands Broks.

Sākoties karam Ukrainā, mums nācās pieņemt ļoti grūtus lēmumus, viens no tiem bija atteikšanās no Krievijas gāzes. Patiesībā jau pirms kara Krievija parūpējās, lai mums tā situācija šķistu draņķīga. Gāzes cenas ilgāku laiku kāpa, tas arī ietekmēja tālāk visu enerģētisko sektoru. Bet līdz ar kara sākšanos un it īpaši mazliet vēlāk strauji kāpa ne tikai gāzes, bet arī citu resursu, tajā skaitā elektrības cenas. Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā, šķiet, bija krīze. Steidzami arī tika meklēti alternatīvie risinājumi un  pastiprinātā uzmanības fokusā arī nonāca vēja parku izbūve. Salīdzinoši Latvijā noteikti to nav daudz. Tagad tiek strādāts gan pie parka izbūves valsts mežos, Baltijas jūrā, ir runa par valsts projektiem, protams, arī privātām iniciatīvām. Te arī parādās lielās pretrunas: sociālajos tīklos ir aktivizējušies iedzīvotāji, kuru dzīvesvietām tuvumā parki tiek projektēti, ir sākusies parakstu vākšana pret to izbūvi. Kas tad notiek ar šo vēja enerģijas ražošanu Latvijā - būs vai nebūs, spēsim sabalansēt visas intereses  un kādas ir prioritātes?

Redzot karu Ukrainā un to, kā tās pilsētu iedzīvotājiem nākas slēpties Krievijas uzbrukumu laikā, daudzi uzdod jautājumu: kāda ir situācija ar bumbu patvertnēm Latvijā? Rīgā šobrīd ir apzinātas 355 vietas, kur šādas patvertnes varētu būt, tomēr valstij kopumā nav skaidras politikas šai jomā. Kādi ir plāni gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā, vai valstī ir regulējums, kā šādas vietas ierīkot? Krustpunktā diskutē Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Valsts ugunsdzēsības unglābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs un Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Gada notikumu apskats. Kāds bijis šis gads iekšpolitikā, ārzemēs, ekonomikā, kultūrā un sportā? Notikumus apkopojuši Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālisti. Krustpunktā tos analizē eksperti. Raidījuma viesi: SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš, kultūras žurnālists, komponists, Smiltenes kultūras centra vadītājs Edgars Raginskis, Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis un žurnālists Raimonds Rudzāts.

Aktualitātes iekšpolitikā apkopojis Jānis Kincis, ārzemju ziņas pārskatījis Rihards Plūme, ekonomikas aktualitātes - Zane Eniņa un Aiga Pelane, kultūras - Ieva Puķe un sporta - Mārtiņš Kļavenieks.

Krustpunktā iztaujājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un Latvijas Radio 1 raidījumu vadītājs Elvis Jansons.

Lai arī labi apzināmies, ka tepat līdzās ir agresorvalsts Krievija, kas ir uzsākusi nežēlīgu karu, bizness ar šo valsti Latvijā "rullē". Vai ir iespējams ko darīt, lai apturētu kara mašīnas finansēšanu ar mūsu pašu naudu? Krustpunktā analizē organizācijas "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs, Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa un Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas un satikmes minisrs Jānis Vitenbergs.

Gadam noslēdzoties, daudzi liek kopā skaitļus, lai tad saprastu, ko gads nesis, kāda ir bilance, ko mums jāņem vērā nākamajā gadā. Starp daudziem mērāmajiem indikatoriem viens ir tāds itin sāpīgs. Proti, Ukrainā joprojām turpinās brutālais karš, un kopumā situācija gada laikā ļoti būtiski arī nav mainījusies, kas būtiski ietekmē savukārt mūs Latvijā. Kopš kara sākuma esam ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Pamatīgi tās droši vien izjūt tādi uzņēmumi, kā "Latvijas dzelzceļš" vai "Latvijas gāze", kuru bizness savulaik ļoti cieši bija saistīts ar Krieviju. Esam arī spējuši spert nozīmīgus soļus, dārgāk par to maksājot. Bet pēdējā laikā arvien biežāk nākas secināt, ka ir bizness, kas ne tikai turpina "rullēt", bet līdz ar karu pat ir ieguvēji. Mēs joprojām paši pelnām un palīdzam arī Krievijai segt tās izdevumus. Vai nav pienācis laiks rīkoties izlēmīgāk? 

Krustpunktā Lielā intervija ar Lutera akadēmijas docenu, teoloģijas doktoru Gunti Kalmi.

Otrajos Ziemassvētkos saruna ar cilvēku, kuram kristietība ir dzīves saturs, arī viņa zinātnisko interešu spektrs variē no kristietības līdz Latvijas militārajai vēsturei. Viņš ir emeritēts mācītājs, kurš daudz rakstījis ne tikai kristietību, bet arī par latvietību, tautas pašapziņu un sarakstījis arī grāmatu par latviešu karotprasmi.