Mākslīgais intelekts kļūst arvien gudrāks, vai augstskolas ir gatavas tā nestajām iespējām un izaicinājumiem, Krustpunktā vērtē Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis, Rīgas Stradiņa universitātes prorektors Dins Šmits, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta Viedās specializācijas vienības vadītājs Edvards Francis Kuks un Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods.

Apzināmies mēs vai nē, bet mūs ir sasniegusi jaunu realitāte - mākslīgais intelekts-, kura attīstībā tiek ieguldīti milzīgi resursi. Tā ir kļuvusi par ikdienu, un mēs vēl tikai minam, cik ļoti tas ietekmēs katru no mums. Viena no pirmajām jomām, kurai ar šo ļoti nopietni ir jārēķinās jau šobrīd, ir izglītība. Atsevišķi droši vien būtu jārunā par to, kas notiek vispārizglītojošajās skolās, jo šobrīd, kā šķiet, it īpaši vecāko klašu skolēniem ir iespēja piemānīt savus skolotājus, viņiem varbūt to pat nenojaušot. Bet, kā skolas ar to rēķinās, tas ir viens jautājums.

Krustpunktā runājam par augstāko izglītību, jo augstskolām izaicinājumi ir abos virzienos. Kā nodrošināt, ka studenta vietā kādus pārbaudes darbus jau nepilda mākslīgais intelekts, gan to, ka arī Latvijas jaunie prāti spēj virzīt uz priekšu šo jauno tehnoloģiju attīstību un piedalīties mākslīgā intelekta evolūcijas procesā. Kā Latvijas augstskolas tiekas šiem izaicinājumiem galā?