Gada sākumā Krustpunktā bija diskusija par kūdras nākotni Latvijā, par to, ka Eiropa grib aizliegt industriālu kūdras ieguvi un par šo bija satraukušie gan kūdras substrāta ražotāji, gan lauksaimnieki, it īpaši stādu audzētāji. Aktuāli tas, protams, ir no vides aizsardzības viedokļa. 

Pēdējo mēnešu laikā akcenti ir mainījušies. Par vidi arī mazāk runā, jo visus prātus aizņem enerģētiskā krīze. Atkal tiek cilāts jautājums, kas šķita jau nolikts nebūtībai, proti, kūdru var arī dedzināt. Vecākā paaudze labi atceras kūdras briketes, kas tika izmantotas apkurei, un ir uzņēmumi, kas vēlas šo jautājumu atkal aktualizēt. 

Jau iepriekš runājām, ka Ziemeļvalstīs kūdru izmanto apkurē joprojām. Latvijā tas vairs nenotiek. Vai krīze nav iemesls uz kādu brīdi šo jautājumu pārskatīt, to rosina atsevišķi uzņēmumi, virzot ideju arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Vai ir vērts aktualizēt jautājumu par kūdras pagaidu izmantošanu enerģētiskās krīzes laikā, Krustpunktā analizē Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas departamenta direktors Dmitrijs Skoruks, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze un ģeoloģijas doktore, Ezeru un purvu izpētes centra vadītāja, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības pārstāve, LVMI "Silava" pārstāve Ilze Ozola.