LTV Ziņu dienests

Kamēr ASV kongresā Vašingtonā un Eiropas savienības līderu samitā Briselē turpinās tirgošanās un šantāžas elementiem pilnas cīņas par turpmāku atbalstu Ukrainai, Vladimirs Putins pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma uzstājies ikgadējā preses konferencē, kurā paziņojis – Krievijas mērķi Ukrainā nav mainījušies, un karš turpināsies, līdz tie tiks sasniegti. Līdzīgu tēzi – turpināt cīņu līdz uzvarai, par spīti starptautiskajam spiedienam, tostarp no tuvākā sabiedrotā – ASV, sola arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Arī par notikumu attīstību Tuvajos austrumos saruna ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas direktoru Tomu Rostoku, un attālināti no ASV pievienojies Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.

Starptautiskā skolēnu novērtējuma PISA rezultāti Somijā likuši strauji meklēt risinājumus, lai apturētu zināšanu lejupslīdi – piemēram, paredzot vairāk stundu dzimtās valodas un matemātikas apguvei. Latvijas skolēni somiem pielīdzināmus rezultātus demonstrējuši vien matemātikā, bet dabaszinātnēs un lasīšanā visai pamatīgi atpaliek. Vai arī mēs reaģēsim ar kādiem īpašiem lēmumiem un vai ir izpildāmi iepriekšējie – par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas un augstāku latiņu skolas absolvēšanai? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un Skolu vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētāju, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu (NA).

"Rīgas laika" 30 gadi. Nosvin bijušajā kompartijas centrālajā ēkā, ko tagad nosaukuši par "muļķu māju". Pazīt melus ir viena no žurnāla funkcijām. Tā saka galvenais redaktors.

Raidījuma #1pret1 viesis - filozofs Uldis Tīrons.

Cerībā veicināt banku savstarpējo konkurenci valdība atbalstījusi grozījumus, kas ļaus kredītņēmējiem ērtāk un lētāk pāriet no vienas kredītiestādes pie citas. Vai tas līdzsvaros, banku pašu ieskatā, negatīvo ietekmi no lēmuma par nodevu kredītņēmēju aizsardzībai, un arī par to, vai Latvijai turpmākajos gados pietiks naudas policijai un daudziem citiem doto solījumu pildīšanai un "RailBaltica" projekta īstenošanai, saruna ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV).

Nedēļas nogalē pieņemtais nākamā gada budžets lielāko pieaugumu – papildu 275 miljonus – sola veselības nozarei. Tāpēc, iespējams, ne vienu vien izbrīnījis ģimenes ārstu asociācijas paustais – naudas prakšu uzturēšanai trūkst tik ļoti, ka ārsti apsver no janvāra pieņemt tikai četras dienas nedēļā, piekto dienu atstājot maksas vizītēm. Vai līdz šādai situācijai tiešām varētu nonākt, kādi ir iespējamie risinājumi un arī par ieceri mazināt zāļu cenas saruna ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Alisi Nicmani-Aišpuri.

Polijas Nacionālās drošības dienesta vadītājs Jaceks Ševjera uzskata, ka NATO austrumu spārna valstīm ir tikai 3 gadi, lai sagatavotos Krievijas uzbrukumam, jo Krievijas militārā rūpniecība šobrīd strādā trīs maiņās. Vācijas ārlietu padome prognozē, ka mums ir mazliet vairāk laika – 5-9 gadi. Mūsu kolēģe Ilze Nagla izvaicāja ASV vēstnieci NATO Džuliānu Smitu par mūsu gatavību Krievijas iebrukumam.

Krievijas gūstā pavadīts gandrīz gads. Karā zaudētas savas ģimenes mājas un dzimtā pilsēta. Okupācijā nomirusi vecmāmiņa. Kaujā kritis vīrs. Ukraina zaudējusi tik daudzus tūkstošus dzīvību. Ir neiespējami pēc tā visa pieļaut, ka sāktos sarunas ar Krieviju, iekams tā nav sakauta. Kamēr nav Ukrainas uzvaras, tikmēr drošībā nebūs ne paši ukraiņi, ne arī citu valstu iedzīvotāji. Par to pārliecināta ir bijusī Ukrainas Azovas pulka karotāja Valērija Subotina.

Ar brīvprātīgo atmīnēju komandu, kura sevi sauc apustuļi “Apustuļi”, ierodamies kādā laukā pie Hersonas un Mikolajivas apgabala robežas. Komandu vada Jurijs. Viņš brīvprātīgi darbojies Ukrainas brīvprātīgo armijā. Ukraina tagad ir viena no mīnētākajām, ja ne mīnētākā valsts pasaulē. Aplēses - 174 tūkstoši kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas ir piesārņotas ar mīnām un nesprāgušu munīcijas. Tās ir divas ar pusi Latvijas.

Kam nodokļos jāmaksā vairāk, kam mazāk – tā īsumā varētu raksturot visu dienu Saeimas namā ilgušās debates par nākamā gada budžetu. Bet kas jādara, lai vienu un to pašu līdzekļu pārdales vietā mēs varētu nopelnīt vairāk, ko piešķirt ārstiem, skolotājiem un policistiem, un kā šī mērķa sasniegšanu ietekmēs deputātu lēmums par banku nodevu hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam, par to šovakar diskutēsim, un, kamēr lēmumu pieņēmēji vēl joprojām debatē no Saeimas tribīnes, viņu darbu vērtēs eksperti, studijā Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, uzņēmējs Ģirts Rungainis.

Studijā Saeimas budžeta un finanšu komisijas deputāti Andris Šuvajevs (P) un Artūrs Butāns (NA).