Pēdējos piecos gados teju dubultojusies summa, ko pašvaldības maksā par pilngadīgo personu uzturēšanos aprūpes centros, sasniedzot gandrīz simts miljonus eiro. Demogrāfiskie dati norāda uz novecojošu sabiedrību un tas nozīmē, ka par veco ļaužu aprūpi sabiedrībai nāksies maksāt aizvien vairāk.

Kāda ir pažreizējā situācija veco ļaužu aprūpē un vai valsts un pašvaldības gatavojas nākotnes izaicinājumiem?

No 2015. līdz 2023. gadam Latvijā par teju 17 000 pieauga to ļaužu skaits, kas sasnieguši un pārsnieguši 80 gadu robežu. Demogrāfiskās bedres dēļ samazinoties iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaitam, kā arī sarūkot potenciālo aprūpētāju daudzumam, veco ļaužu aprūpes sistēma var saskarties ar jauniem izaicinājumiem.

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš teic, ka saskaņā ar prognozēm pēc 20 gadiem visā Eiropas Savienībā būs dubultojies to ļaužu skaits, kam vajadzīga aprūpe. Eiropas Komisija uzlikusi dalībvalstīm pienākumu domāt par veco ļaužu aprūpi ilgtermiņā.

Latvijā ar to nodarbojas gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas un privāti uzņēmumi. „Latvijas Sarkanais krusts” ir viena no organizācijām, kas nodibinājusi gan veco ļaužu aprūpes centrus, gan arī veic aprūpi mājās. Šos pakalpojumus finansē gan seniori vai viņu tuvinieki, gan arī pašvaldības.