Pēdējo nedēļu laikā uzmanību arī ārpus Āzijas izpelnījušās ziņas par Ķīnas un Filipīnu attiecībām. Tas ir saistīts gan ar strīdu par teritoriālajam pretenzijām Dienvidķīnas jūrā, kur Ķīna aktīvi uzstāj uz savām tiesībām; gan arī Manilas iespējamo rīcību, ja izceltos militārs konflikts, kurā tiktu iesaistīta Taivāna.

Skaidrojam, kāpēc saspīlējums šajā reģionā varētu raisīt bažas par iespējamu konfliktu – un vai tāds būtu iespējams?

Šī gada jūnijā apritējis pusgadsimts, kopš Filipīnas dibināja diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku. Šo gadu gaitā attiecības abu valstu starpā ir bijušas mainīgas. Ja iepriekšējā valsts prezidenta Rodrigo Dutertes valdīšanas laikā bija izteikti mēģinājumi tuvināt abu valstu attiecības, tad šobrīd esošā valsts līdera Ferdinanda Markosa jaunākā valdīšanas laikā tās izteikti pasliktinājās, Manilai savā politikā no jauna tuvinoties Savienotajām Valstīm. Ironija slēpjas apstāklī, ka ar komunistiskās Ķīnas valdību Filipīnas dibināja attiecības autoritārā Ferdinanda Markosa vecākā varas laikā.

Viena no šķautnēm Ķīnas un Filipīnu attiecībās ir jautājums par Dienvidķīnas teritoriālajiem ūdeņiem. Valdība Pekinā par sev piederošu uzskata lielāko daļu Dienvidķīnas jūras ūdeņu. Taču Ķīnas atzītās robežas ir pretrunā ar citu Dienvidaustrumāzijas reģiona valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu robežām. Pirms deviņiem gadiem Pastāvīgā šķīrējtiesa Hāgā Filipīnu iesniegtajā prasībā vairumā jautājumu lēma par labu Manilai, norādot, ka Pekina ar savām darbībām ir pārkāpusi Filipīnu suverēnās tiesības. Pekina šo spriedumu neatzīst.

Latvijas Radio uzrunātie eksperti interviju laikā uzsver Dienvidķīnas, jeb, kā to dēvē filipīnieši – Rietumfilipīnu jūras stratēģisko nozīmi.