Jautājumu, kas būs ar Krieviju, apspriežam ar laikraksta "Diena" komentētāju Andi Sedlenieku. Aplūkojam secīgi trīs iespējamos scenārijus, kas varētu notikt ar Krieviju, - esošā režīma saglabāšanās ilgākā laika periodā, valsts sabrukums vai demokrātiska pārveide.

"Parasti skatāmies uz Krieviju, apmēram vadoties pēc saviem priekšstatiem par valsti un par mūsu padomju laika pieredzi. Tas, manuprāt, ir diezgan pamatīgi kļūdaini, jo

būtībā Krievija - tā ir tāda impērijas reinkarnācija, Tā ir faktiski vienīgā tāda klasiskā impērija mūsdienu pasaulē, un impērijām tīri vēsturiski piemīt tāda īpašība, ka viņas krīt vai nu iekšpolitisko juku dēļ, vai arī karā ar citu impēriju. Krievijas gadījumā ir tā vēsturiskā pieredze - 1917. gads, 1991. gads, kad būtībā divas reizes valsts ir kritusi galvenokārt un prioritāri iekšpolitisku iemeslu dēļ," vērtējot esošo situāciju, atzīst Andis Sedlenieks.

"Visticamāk, neapmierinātība ir tas iemesls, kas agri vai vēlu, gribētos jau agri, bet visticamāk, kādā vidējā termiņā, kad, no vienas puses, vara slīgst apmierinātībā, no otras puses, parādās aizvien vairāk un vairāk dažāda veida neapmierinātības, un tas agri vai vēlu, pie kam reizēm ar ārēju spēku palīdzību, rezultējas kaut kādā kritiskajā masā. Nevar visu laiku nobalansēt, atrast līdzsvaru starp to, lai daudziem pilsoņiem būtu labi, lai nebūtu šīs neapmierinātības. Un šo iemeslu šai neapmierinātība bija arī šobrīd netrūkst."

 

"Ja mēs runājam tieši par Krieviju, ir jāatzīst, ka situācija paliks, domāju, nemainīga minimums dažus tuvākos gadus. Teiksim, kāda nopietna destabilizācija iekšienē, jo iekšiene ir vienīgais faktors, kas var kaut ko mainīt. Ja radikāli mainīsies situācija Ukrainā, vai arī tuvojoties 2030. gadam, kad atkal parādīsies jautājums, kurš tad īsti būs "cara tētiņš", kura priekšā visiem būs sist pieri pret Kremļa bruģakmeni, tad var parādīties šis jautājums," rezumējot, atzīst Andis Sedlenieks.

"Tas saistās ar situāciju Ukrainā, ja pretdarbība sasniegs mērogus, kas Krievijas sabiedrībai vai tieši Krievijā kļūs jūtama, tie paši bezpilota lidaparāti, kritušo skaits, kaut kas tāds. Bet tas, ņemot vērā tos milzīgos mērogus, tomēr ir stipri maz ticami. Domāju, ka drīzāk par šo jautājumu vēlreiz nopietni varēs parunāt ap 2030. gadu. Tas diemžēl ir jāatzīst."