Šķiet, draugi, kuri iegūti izglītojoties vai spodrinot savus talantus, līdzās būs vienmēr. Tomēr tā nav, un viens no pārbaudījumiem draudzībai ir brīdis, kad kāds vai kāda kļūst par māmiņu vai tēti. Daudzas draudzības diemžēl vienkārši izčākst. Vai tā ir neizbēgamība un kā savu dzīvi plāno tie vecāki, kuri arī pēc bērna piedzimšanas regulāri tiekas ar saviem draugiem, interesējamies Ģimenes studijā. Raidījuma viešņas ārste - rezidente psihoterapijā, jauno vecāku atbalsta grupas psihoterapeite Aleksandra Gromova un Latvijas Universitātes doktorante mātišķības pētniece Elza Lāma.

Vai tas ir neizbēgami, ka brīdi, kad piedzimst bērns, draugu loks jaunajiem vecākiem sarūk, vai tas ir kārtējais draudzības pārbaudījums?

"Es varu noteikti teikt, ka bērna piedzimšana ir saistīta ar ļoti lielām izmaiņām un arī izmaiņām draudzībās un draugu lokā. Bet tas nav neizbēgami, ka visas draudzības ar cilvēkiem, kuriem, piemēram, bērnu nav, būs pavisam pazudīs," atzīst Aleksandra Gromova.

"Es arī varu teikt, ka stāsti ļoti atšķiras un ka ir draudzības, kas dzimst tikai tāpēc, ka ir bērni, un ir draudzības, kas varbūt uz mirkli izčākst, un tajā mirklī, kad atkal bērni atkal uzradās no jauna. Ir arī tādas draudzības, kas paliek tikai stiprākas un pilnveidojas," uzskata Elza Lāma. 

"Mana personīgā pieredze ir tāda, ka varbūt tās draudzības, kas tiešām bija jēgpilnas un ciešas, tās vienkārši izturēja to laika un mātišķības slogu un tiešām kļuva vēl labākas," turpina Elza Lāma.

"Es personīgi savā pieredzē saskaros gan, kad manai draudzenei piedzima bērns, gan pēc tam, kad man piedzima bērns, ir tas, ka cilvēki, kuriem pagaidām nav bērnu, viņi bieži vien, it īpaši sievietes, viņas nesaprot, kādā veidā es varu savu draudzeni neatbalstīt. Vai kādā veidā palīdzēt, jo no malas šķiet tik ļoti nesaprotami, kas tur notiek, un daudzas sievietes un, arī es savulaik, par ko es joprojām tikai nožēloju, ka labāk es turēšos attālināti, distancēti, lai netraucētu, viņa tur kaut kā pati tiks galā," stāsta Aleksandra Gromova. "Bet kad man piedzima bērns, es īstenībā sapratu, ko tieši vajadzēja tajā brīdī.

Nav runa par kaut kādām īpašām dāvanām vai palikt pa nakti, bet es atceros, ka mana draudzene viņa pajautāja, Aleksandra, ko tev uzdāvināt, kad iešu pie tevis ciemos pirmajā nedēļā. Es viņai teicu - vienkārši pagatavo man šķīvi ar kotletēm, jo man nav ne laika, ne spēka to pašai sagatavot. Viņa man uztaisīja kotletes, un īstenībā tā bija vislabākā dāvana no draudzenes."