Kā veicināt grūtnieču garīgo veselību un labklājību, atbalstīt pozitīvu bērna un vecāku attiecību veidošanos, kā identificēt uz agrīnus riska faktorus bērna pirmajās 1000 dienās un reaģēt uz tiem? Ģimenes studijā analizē politikas koordinatore Latvijas Bērnu labklājības tīklā Evisa Stankus, PEP mamma Ramona Treilona, dūla Lita Dudele-Krastiņa un Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

2024. gada nogalē par šo jau daudz runāts, tomēr atgādinām, ka pagājušais gads iezīmējies ar rekordzemu dzimušo skaitu Latvijā. Aizvadītā gada deviņos mēnešos Latvijā piedzimuši mazāk nekā 10000 bērnu, un tas tiešām ir ļoti, ļoti maz. Iemesli ir dažādi, viens no tiem - sieviešu skaits vecumā no 20 līdz 39 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas ir pastāvīgi samazinājies, un ar optimismu nevar raudzīties arī uz priekšu, jo samazinās arī bērnu skaits, kuri piedzimst vienai sievietei. Vajadzētu 2,1 bērnu - tas nodrošina nemainīgu iedzīvotāju skaitu Latvijā, šis skaitlis ir 1,31. 

Tā kā šis jautājums vienmēr ir aktuāls, bijuši arī dažādi mēģinājumi veicināt dzimstību, galvenokārt ceļot ģimeņu labklājību. Bet raidījumā saruna par to, ka vajadzīgas īpašas rūpes un atbalsts bērna pirmajās 1000 dienās, proti, no bērna ieņemšanas brīža līdz viņš sasniedz divu gadu vecumu. Ko tas īsti nozīmē - atbalsts bērna pirmajās 1000 dienās? Kāds tas šobrīd ir, kāds varētu būt?