Atvērtie faili

Katru gadu Latvijas slimnīcās uzņem vidēji 1300 cilvēku – gan pieaugušos, gan bērnus, kuri ir cietuši no agresīvu suņu uzbrukumiem. Vēl pirms dažiem mēnešiem plaši izskanēja ziņa par šādu gadījumu Salacgrīvā.

Ilze, suņu uzbrukumā cietusi medmāsa: “Tas nnmelnais uzreiz mani norāva gar zemi. Neko jau nevarēja izdarīt. Es vienkārši kliedzu.”

Agresīvie suņi, kuri sakoda sievieti, joprojām dzīvojas pie savas saimnieces un potenciāli turpina apdraudēt sabiedrību. Veterinārārsti ir pārliecināti – mājdzīvnieku īpašniekiem jāuzņemas krietni lielāka atbildība.

Lita Konopore, Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece: „Šobrīd šie sodi ir nesamērīgi zemi.”

Lai mainītu līdzšinējo sistēmu ar lēnu izmeklēšanu, ilgām tiesvedībām un maigiem sodiem suņu saimniekiem,  par jomu atbildīgā ministrija izstrādāja likuma grozījumus, kas stājās spēkā gada sākumā.

Agija Mediņa, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja: „Piemēram, pavadas garums, vešana pastaigā, noteikti būs arī uzpurnis. Tas viss būs noteikts kā dzīvnieka īpašnieka pienākums.”

Vai jaunie likuma grozījumi, kas stājās spēkā janvārī un nosaka lielāku atbildību suņu saimniekiem, palīdzēs pasargāt cilvēkus no agresīvu mājdzīvnieku uzbrukumiem? To pētām Atvērto failu pusstundā.

--

* Raidījumā iekļauti detalizēti vardarbības, traumu un brūču apraksti, kas daļai klausītāju var būt satraucoši un nav domāti bērnu un jauniešu auditorijai.

Rīgas jūras līcī, iepretim Rojai un Mērsragam, Latvijas un ārvalstu kopuzņēmums plāno atvērtā tipa sprostos audzēt tūkstošiem tonnu foreļu. Kompānija ir izvirzījusi ilgtermiņā mērķi nodrošināt stabilas foreļu piegādes un apgalvo, ka zivju fermai nebūs negatīva ietekme uz Baltijas jūru.                           

Edgars Līnis, AS „Riga Bay Aquaculture” padomes loceklis: „Dānijā blakus ražotnēm ir zilo karogu pludmales.”

Tomēr Kurzemes piekrastes iedzīvotāji tam netic.

Zigis Goldmanis, SIA “Gamma-Rent” valdes priekšsēdētājs: „Es zinu, cik daudz tā kaka veidojas. Ārā man ir piecas nosēdu akas, kur tas viss uzkrājas.”

Par spīti brīdinājumiem no vides organizācijām, Zemkopības ministrija tomēr noorganizēja konkursu, kas būtībā pieļauj vides degradāciju.

Inese Bārtule, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece: „Pirmšķietami kādu organizāciju viedoklis nebūtu tas, uz kā būtu jāpamatojas. Jā, mēs to zinām, mēs to dzirdam!”

Kādā mērā Rīgas jūras līcī plānotā atvērtā tipa foreļu ferma ietekmēs jūras vidi un piekrastes dzīvi? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

2025. gada gada pavasarī Rīgas vadība svinīgi atklāja Skanstes parku ar celiņiem, apstādījumiem, atpūtas un bērnu rotaļu laukumiem. Taču jau rudenī pašvaldība laukumus slēdza, jo pārbaudes atklāja pamatīgu piesārņojumu.

Edgars Bergholcs, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs: „Kāpēc tika tik vieglprātīgi pieiets šī projekta uzsākšanai un kāpēc tik ļoti steidzami to visu vajadzēja darīt? Man nav atbildes!”

Vietā, kur tagad atrodas Skanstes parks, vides eksperti jau pirms vairāk nekā 20 gadiem atrada paaugstinātu naftas produktu un citu kaitīgu vielu koncentrāciju. Šo informāciju iekļāva speciālā atskaitē.

Ieva Rove, bioloģe, dabas eksperte: „Mēs atdevām atskaiti Rīgas domes tālaika Attīstības departamentam rokās.”

Taču dokuments „pazuda”. Pašvaldība jau ir iztērējusi vairākus miljonus par teritorijas attīrīšanu, taču būs jāmaksā vēl.

Raimonds Sļesarevs, Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldes Būvniecības un attīstības departamenta Teritorijas attīstības daļas vadītājs: „Piesārņojums izplatās un piesārņo arvien lielākas teritorijas.”

Kāpēc Rīgas ierēdņi ignorēja pētījumus par Skanstes piesārņojumu, kura savākšana tagad prasa arvien lielākus resursus? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

Pieaugot to jauniešu skaitam, kuri Valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi, augstskolām nākas uzņemt arvien vairāk studentu ārpus konkursa – budžeta vietās.

Indra Treija, Rīgas Stradiņa universitātes Studiju departamenta direktore: „Tas būs arvien lielāks slogs augstskolām nodrošināt šīs te budžeta vietas.”

Taču jauniešiem, kuri dienestam piesakās šodien, joprojām nav skaidrs – kad un ar kādiem nosacījumiem viņi varēs iestāties augstskolā.

Gustavs (vārds mainīts), brīvprātīgi pieteicās Valsts aizsardzības dienestam: „Tā arī dzīvojām šajā lielajā priekā līdz sākās pirmās problēmas.”

Atbildīgās ministrijas aizbildinās ar „komunikācijas izaicinājumiem” un atzīst, ka sistēma vēl ir tapšanas procesā.

Liene Levada, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore: „Katrai jaunai iniciatīvai, katrai jaunai reformai ir savas augšanas sāpes.”

Atvērto failu pusstundā pētām, kāda ir realitāte jauniešiem, kuri pēc Valsts aizsardzības dienesta vēlas uzsākt studijas.

Latvijā ik gadu piedzimst vairāk nekā desmit tūkstoši bērnu. Daļai no viņiem, kuru vecāki ir laulāti, dzimšanas apliecībā kā tēvu automātiski norāda dzemdējušās sievietes vīru. Taču ne vienmēr tas atbilst faktiskajai realitātei.

Inga (vārds mainīts), bojā gājušā Elmāra (vārds mainīts) māsa: „Šobrīd sanāk, ka māte var izvēlēties: ja vīrs ir turīgāks, ierakstīšu kā bērna tēvu vīru. Vai, ja nepatīk [..] tad ieraksta vīru.”

Latvijas likumdošana paredz, ka vīrieši paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt divu gadu laikā no brīža, kad viņiem radušās aizdomas par bioloģisko radniecību ar bērnu. Ekspertu domas par šī termiņa atbilstību – dalās.

Gatis Bušs, sertificēts ģimenes psihoterapeits: „Gads līdz divi gadi ir tas laiks, kad cilvēks atkal nonāk normālā stāvoklī.”

Atbildīgās iestādes augstāk par visu stāda bērna intereses. Starp pieaugušajiem gan izvēršas asas cīņas par uzturlīdzekļu maksāšanu un mantojuma sadali, it īpaši, ja vīrietis ir nomiris un parādās ārlaulības bērni.

Juris Šteinbergs, bioloģijas zinātņu doktors: „Ir ļoti daudz ģimeņu, kuras vienkārši kategoriski atsakās to atzīt. “Nē, tā nevarot būt, tas mums ir tāds trieciens!””

Vai Latvijā paternitātes jautājumos ir pret vīriešiem netaisnīga likumdošana? To Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

Katru gadu vairāki tūkstoši cilvēku kārto valsts valodas prasmes pārbaudes A2 jeb pamatzināšanu līmenī. Vairums kārtotāju ir no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas, taču neliela daļa ir arī no Āzijas valstīm. Viņi šo eksāmenu mēdz kārtot pēc Latvijā nodzīvotiem daudziem gadiem.

Taka Tanabe, jaunais ķirurgs no Šrilankas: „Es esmu ārsts un skolotājs. Es dzīvoju Rīgā sešus gadus.”

Starp šiem iebraucējiem ir arī studenti, kuri studiju laikā izvēlas valodu neapgūt. Viņi arī norāda, ka latvieši ar viņiem labprātāk sarunājas kādā svešvalodā.

Lāsma Sirmule, filoloģe, latviešu valodas pasniedzēja divās universitātēs: „Diemžēl tas ir lāča pakalpojums! Mēs diemžēl nepalīdzam.”

Nenokārtotu valodas eksāmenu dēļ pēdējos mēnešos uzturēšanās atļaujas Latvijā zaudējuši apmēram 300 Krievijas pilsoņu. Viņiem drīzumā valsts būs jāpamet. Nākamgad valodas prasme būs jāapliecina vēl vairākiem tūkstošiem.

Maira Roze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja: „Ja tas netika izdarīts, tad viņiem jau sūta vēstulīti, kad viņiem ir jāizbrauc.”

Kāpēc ārvalstnieki, jo īpaši trešo valstu pilsoņi, dzīvojot Latvijā, var iztikt bez valsts valodas prasmēm? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Ātro kredītu devējiem pagājušais gads nesa atkal jaunu rekordu. Nebanku kreditētāji cilvēkiem izsniedza aizdevumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā.

Maija (vārds mainīts), ilgus gadus cīnās ar ātro kredītu parādiem: „Katru trešdienu viņi sūta tās īsziņas, ka viņiem ir laimīgā trešdiena un tur bez procentiem var paņemt aizņēmumu. Cilvēki ir aitas. Es laikam arī. Tāpēc, ka tas strādā.”

Savukārt šis gads parādīja, kas patiesībā slēpjas aiz vērienīgās kreditēšanas – divus lielākos nebanku kreditētājus sodīja par to, ka pienācīgi neizvērtēja cilvēku maksātspēju.

Tīna Lūse, biedrības "Fintech Latvija asociācija" vadītāja: „Jebkurš sods, protams, rada tādu kā reputācijas ēnu.”

Atbildīgā iestāde aprēķināja, ka patērētājiem radīti desmitiem miljoniem eiro zaudējumi. Tikmēr nebanku kreditētāji pārkāpumus noliedz.

Didzis Ādmīdiņš, SIA “ViziaFinance” valdes priekšsēdētājs: „Strīda būtība ir par to, kā jāinterpretē likuma punkts. Un skaidrs, ka mēs izmantojam juridiskos konsultantus, lai savu komercpraksi, teiksim tā, noslīpētu.”

Atvērto failu pusstundā pētām, vai esošie sodi attur nebanku kreditētājus no tā, ka tie pavirši vai nepietiekami izvērtē cilvēku maksātspēju?

Pašvaldības uzņēmums „Rīgas satiksme”  ir uzsācis iepirkuma procesu, lai iegādātos jaunus tramvajus. Tiem būs jāaizstāj daļa no vecajiem sastāviem.

Andris Lubāns, Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdes loceklis: „Kopējā investīcija uz 24 tramvajiem attiecīgi ir jārēķina 70 līdz 80 miljoni eiro.”

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis gan domā, ka izdevīgāk būtu Rīgā nevis pirkt jaunus tramvajus, bet modernizēt vecos. Un to varētu darīt „Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” – uzņēmums, kas pieder igauņu miljonāram Oļegam Osinovskim,  kurš savukārt ir apsūdzēts tā dēvētajā Magoņa kukuļošanas lietā.

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs: „Es šajā gadījumā neskatos, kas ir uzņēmuma īpašnieks”.

Kamēr Valainis cenšas lobēt šādu scenāriju, rīdzinieki, kuri ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, nav gatavi vēl ilgāk sadzīvot ar padomju laika tramvajiem.

Ilze, tramvaja pasažiere: „Lai tad viņi paši brauc ar tiem vecajiem!”

Vai ekonomikas ministram Viktoram Valainim izdosies apmēram 80 miljonu eiro vērto tramvaju iepirkumu novirzīt caur Daugavpili? To pētām Atvērto failu pusstundā.

* Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

Pasaulē – un nu jau arī Latvijā – atbildīgās iestādes brīdina par recepšu zāļu viltojumiem. Runa ir par diabēta ārstēšanai paredzētiem medikamentiem, kuri izraisa arī svara samazināšanos. Tieši šī iedarbība radījusi milzīgu nelegālo pieprasījumu, un cilvēki internetā par šiem preparātiem ir gatavi maksāt simtiem eiro.

Inese Erdmane, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja: „Tur, kur ir deficīts, tur, protams, arī ausās un klausās tie, kas vilto.”

Internetā šīs zāles tirgo kā “notievēšanas injekcijas”, tomēr pircējiem nav zināms, kas patiesībā atrodas iepakojumā.

Sintija (vārds mainīts), piedāvā iegādāties medikamentus: „Protams, ka tas ir tādā veidā riskants pasākums, tu jau pēc tam uz policiju neiesi!”

Savukārt medikamentu pārdevēji izmanto dažādas shēmas, pat tirgo valsts kompensētās zāles.

Rihards Burmistris, Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta vadītājs: „Ja par šiem medikamentiem ir samaksājusi valsts, nevis pacients, tad attiecīgi tā ir krāpšana jau.”

Atvērto failu pusstundā pētām, cik viegli Latvijā nelegāli nopirkt recepšu zāles, kas izraisa arī svara samazināšanos un kuras drīkst izsniegt tikai aptiekā pret ārsta recepti?

Nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” pastāv jau 30 gadus un šajā laikā ir pārvadājusi pasažierus dažādos maršrutos. Taču pēdējos gados uzņēmums arvien biežāk vērsies pie valsts, lai lūgtu palīdzību daudzu miljonu eiro apmērā. Arī šogad uzņēmums turpināja strādāt te ar zaudējumiem, te ar peļņu.

Atis Švinka, satiksmes ministrs: „Mēs redzam, ka šī kapitāla nepietiekamība ir aktuāla problēma, bet tā nav radusies šodien vai vakar, vai pēdējos mēnešos.”

Lai arī valsts uzņēmuma pamatkapitālā ir ieguldījusi vairāk nekā pusmiljardu eiro, „airBaltic” ietekme uz tautsaimniecību līdz šim nav īsti vērtēta. Taču tagad ekonomisti to ir izdarījuši.

Konstantīns Beņkovskis, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks: „Es nesaku, ka mēs zinām visu, bet šo to mēs varam nomodelēt.”

Cita starpā, eksperti skatījās, kas notiktu, ja lidsabiedrība beigtu pastāvēt.

Zigmārs Vestfāls, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis: „Tas būtu īstermiņā liels šoks.”

Vai ieguldījumus nacionālajā lidsabiedrībā „airBaltic”, kas, iespējams, varētu būt nepieciešami tuvākajā nākotnē, var samērot ar šī uzņēmuma ietekmi uz Latvijas ekonomiku? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.