Atvērtie faili

Latvijā ir gandrīz 42 tūkstoši bērnu, par kuriem rūpējas tikai viens no vecākiem. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik ir iedzīvotāju visā Cēsu novadā. Otra vecāka vietā uzturlīdzekļus maksā valsts.

Jana (vārds mainīts), māte divām meitām: „Kā viņš vienreiz izmeta: „Kāpēc man tai valstij kaut ko maksāt?””

Pēdējos divos gados alimentu nemaksātāju parāds valstij turpina pieaugt un pārsniedz pusmiljardu eiro jeb ir 581 miljons. Viņi slēpjas vai ir pametuši Latviju.

Māris (vārds mainīts), uzturlīdzekļu parādnieks: „Sanāk tā, ka mēs esam tā kā izdzītie.”

Atbildīgās iestādes parādniekiem gan piemēro sodus, gan arī cenšas viņiem nākt pretī. 

Inita Ilgaža, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos: „Jāstrādā tagad, kamēr viņi vēl ir darbspējīgi.”

Atvērto failu pusstundā pētām, kā atbildīgajām iestādēm sokas ar naudas atgūšanu no alimentu nemaksātājiem, kuru parāds valstij turpina pieaugt?

Šajā raidījumā turpinām pirms diviem gadiem aizsākto tematu.

Katru gadu sabiedriskais sektors Latvijā izsludina vairāk nekā desmit iepirkumus mobilo sakaru pakalpojumiem. 

Ingmārs Pūķis, SIA „Latvijas mobilais telefons” viceprezidents: „LMT gribētu vinnēt vēl biežāk. Šobrīd mēs vinnējam apmēram 70% no konkursiem.”

Par daudzmiljonu eiro vērtajiem līgumiem sīvi cīnās vien dažas kompānijas.

Raimonds Janševskis, SIA „Tele 2” Biznesa nodaļas vadītājs: „Ja tur būtu godīga iespēja visiem uzvarēt, tad, protams, mēs tur piedalāmies.”

Kamēr operatori cīņā par iepirkumiem viens otram pārmet netaisnīgus biznesa prakses paņēmienus, valsts iestādes ir gatavas pārmaksāt par nevajadzīgiem pakalpojumiem.

Linda Zalāne: „Jums visiem ir viedpulksteņi?

Līva Tauriņa, Zemkopibas ministrijas Publisko iepirkumu un saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas departamenta direktora vietniece: Domāju, ka nē!”

Kādā mērā sabiedriskais sektors pārmaksā mobilo sakaru operatoriem par to sniegtajiem pakalpojumiem? To pētām raidījumā Atvērtie faili.

Pagājušās vasaras jūlija vētra un lietavas Latvijā iedzīvotājiem radīja nepieredzētus zaudējumus. Apdrošināšanas industrijai tās iedragāja reputāciju.

Evija Dundure, Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja: „Tā retorika gan no Valsts prezidenta, gan no Ministru prezidentes, no visiem vadošajiem bija – nu, kas te notiek?!”

No apdrošinātājiem nekādu atlīdzību nesaņēma teju katrs desmitais klients. Vairāki no viņiem joprojām cīnās ar apdrošinātājiem, lai pierādītu, ka zaudējumi radās no vētras un lietus. 

Līga Pētersone, vētrā cietuša mājokļa īpašniece Jelgavā: „Tu dzīvo faktiski ar tādu pilnīgi fiktīvu drošības sajūtu.”

Pagājušās vasaras notikumi atklāja, ka kompānijas gadiem pārdeva polises, kas dabas stihiju gadījumos nepasargāja īpašumus no zaudējumiem.

Edgars Lūcis, “Compensa” Atlīdzību daļas vadītājs: „Klientam nav tik svarīgi nodrošināt šos te visus riskus, kā lai šī te polise ir un segtu bankas prasības.”

Vai apdrošināšanas kompānijas apzināti pārdod polises, kas nepasargā to klientus no reālām dabas stihiju sekām? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Vasarā būs pagājuši divi gadi kopš Valsts aizsardzības dienestā Latvijā sāka dienēt pirmie karavīri. Noteiktu skaitu vīriešus tajā iesauc pēc nejaušības principa, bet sievietes dienestam var pieteikties brīvprātīgi.

Marita Zitmane, dzimumu līdztiesības pētniece: „Runa ir par to, ka valsts redz kā viena, tā otra dzimuma ieguldījumu kā svarīgu, ka mēs nenoniecinām sievietes kā mazsvarīgākas savas valsts aizsardzībai.”

Lai gan sieviešu interese par dienestu ar katru iesaukumu pieaug, viņu skaits tajā joprojām ir neliels.

Kaspars Pudāns, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors: „Viņas varētu labāku pienesumu dot nekā puiši, kuri citreiz varbūt kaut kur uzmanību novērš.”

Kamēr Latvijā tikai cer, ka sievietēm palielināsies interese par bruņotajiem spēkiem, obligātajā militārajā dienestā Norvēģijā jau katra trešā ir sieviete.

Pērs Tomass Bē, Norvēģijas Aizsardzības štāba virspavēlnieks: „Tas bija pretdabiski iesaukt tikai pusi no sabiedrības.”

Kādā mērā Valsts aizsardzības dienests Latvijā ir piemērots sievietēm? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Valsts finansētie medicīnas pakalpojumi ir nepieejami vai uz tiem ir pārāk ilgi jāgaida. Tie ir galvenie iemesli, kādēļ vairums iedzīvotāju apmeklē maksas ārstus speciālistus. Taču, ja uz pirmo vizīti esi aizgājis par savu naudu, tad arī visi turpmākie soļi būs maksas.

Sandija, studente no Rīgas: „Man nebija ne jausmas, ka es varētu arī netikt par valsts līdzekļiem.”

Lai saņemtu tos pašus nosūtījumus, bet šoreiz – uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, speciālisti iesaka pacientiem doties atkārtoti pie sava ģimenes ārsta.

Dace Žentiņa, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle: „Tādā veidā tiek noslogoti ģimenes ārsti nepamatoti, jo viņi faktiski darbojas kā tādi lietveži.”

Valsts divās lielākajās universitātes slimnīcās plāno pilotprojektu, kas varētu šo sistēmu mainīt. Taču ar projekta nosacījumiem nav apmierināta organizācija, kas pārstāv nozares uzņēmējus.

Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore: „Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu skatījumā maksas pakalpojums universitāšu slimnīcās kļūst vērtīgāks, ja tā drīkstētu izteikties.”

Atvērto failu pusstundā pētām, kāpēc maksas konsultāciju laikā iedzīvotāji zaudē iespēju turpmāk saņemt valsts apmaksāto veselības aprūpi un kā šo sistēmu viņi pēcāk mēģina apiet?

Ventspilī varas grožus vairāk nekā 30 gadus tur viena partija – „Latvijai un Ventspilij”. Kaut arī Aivaram Lembergam tiesa ir aizliegusi vadīt pilsētas domi, viņš šā vai tā startē pašvaldību vēlēšanās.

Aivars Lembergs, Ventspils domes deputāts, partijas „Latvijai un Ventspilij” vadītājs: „”Facebook” es esmu. „Tiktok” es esmu. Kā jūs mani varat izolēt? Viņi par agru mani apglabājuši.”

Oligarham, kas ir pakļauts ASV un Lielbritānijas sankcijām, joprojām ir liela ietekme ne tikai Ventspils pašvaldībā, bet arī reģionālajos medijos.

Ilze Elizabete Urga, laikraksta „Ventas Balss” valdes locekle: „Mēs esam privāts medijs un mūsu, kā privāta medija, simpātijas ir „Latvijai un Ventspilij”.”

Pēdējo padsmit gadu laikā ventspilnieku uzticēšanās Lemberga pārstāvētajai partijai ir pakāpeniski sarukusi, uz ko cerīgi raugās citi politiskie spēki.  

Bruno Jurševics, Ventspils domes deputāts, partija „Kustība „Par!””: „Cilvēki domā, skatās, ir kļuvuši drošāki.”

Vai 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās politiskajiem konkurentiem izdosies sašūpot gadiem ilgušo partijas „Latvijai un Ventspilij” varu? To pētām  pusstundā.

Vairākos populāros Latvijas ezotērikas un izklaides ziņu portālos izvietotas maskētas saites, kas informāciju par lasītāju paradumiem tīmeklī, visticamāk, pārsūta uz Krieviju. To mums palīdzēja atklāt žurnālistu izmeklēšana par pārkāpumiem Rumānijas prezidenta vēlēšanās. 

Viktors Ilije, pētnieciskais žurnālists no portāla „Snoop” Rumānijā: “Nu, viss sākās 2022. gadā, kad mēs saņēmām ļoti interesantu finanšu [datu] noplūdi no prokrieviska televīzijas kanāla šeit Rumānijā.”

Reklāmas aģentūra, ko savulaik vadīja Vladimira Putina vēlēšanu kampaņā iesaistīta propagandiste, jau ilgāku laiku sadarbojas ar Latvijas mājaslapu tīklu, kas regulāri publicē rakstus par horoskopiem, ēdienu receptēm un slavenībām. Šo interneta vietņu īpašnieks Latvijā apgalvo, ka par to neko nezina.

Oskars Prikulis, interneta izklaides portālu pārvaldītājs: „Mmm… Pirmā dzirdēšana!”

Mājaslapu un ar to saistītais „Facebook” kontu tīkls Latvijā ļauj ar Kremļa cilvēkiem saistītajai aģentūrai sasniegt simtiem tūkstošiem lielu auditoriju dienā.

Andrejs Vasks: „Vai tāds „AdNow”, ja mēs esam klikšķinājuši pa visām tām lapām, vai tam jau ir profils par mani?

Edgars Strolis: Jā!”

Ko Latvijā vēlas panākt reklāmas aģentūra, kas ir saistīta ar pārkāpumiem Rumānijas prezidenta vēlēšanās un kura ir vēsturiski saistīta ar diktatora Putina režīmu, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā tikai šobrīd sāk pētīt faktorus, kas ietekmē traģiskos ceļu satiksmes negadījumus. Eksperti secina, ka katras desmitās autoavārijas iemesls ir saistīts ar šofera veselības stāvokli.

Oskars Irbītis, CSDD ceļu satiksmes drošības eksperts: Smagā reibumā braucot, mēs zaudējam kontroli pār auto vadīšanu. Pasliktinoties veselībai, sekas ir tieši tādas pašas.

Lai tiktu pie autovadītāja tiesībām, ir cilvēki, kuri veselības pārbaudē cenšas slēpt savas kaites.

Valdis (vārds mainīts), autovadītājs: Slimībai nosaukumu nezināju, bet, ka tāda man ir, protams, ka es zināju.

Linda Spundiņa: Jūs vienkārši to noklusējāt?

Valdis: Nu jā.

To, vai cilvēka veselības stāvoklis atļauj vadīt auto, veselības pārbaudē nosaka ārsti.

Ainis Dzalbs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis: Mēs pietiekami objektīvi cenšamies būt savos lēmumos.

Cik rūpīgi veselības pārbaudēs ārsti izvērtē cilvēkus, kuri vēlas sēsties pie stūres? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Mūsu speciālās izglītības darbības principi ir radīti pirms pusgadsimta un paši nozarē strādājošie nenoliedz, ka tie ir novecojuši.

Nellija Repina, Latvijas Autisma apvienības aktīviste: „Tur ir vairāki milzīgi trūkumi.”

Lai gan speciālās izglītības programmām jānodrošina bērniem papildu atbalsts, realitātē tās drīzāk kalpo kā vārti uz nošķirtu izglītību, nevis iekļaujošu vidi.

Līga, mamma bērnam ar speciālām vajadzībām: „Morāli iespaidoja, ka mums ir tikai viena izvēle. Tikai viena izvēle – speciālā skola, kur turpināt.”

Valsts kontrole pirms pāris gadiem revīzijā atklāja būtiskus trūkumus speciālās izglītības jomā, taču atbildīgā ministrija tos novērš gausi.

Olga Ozola, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos: „Tas jādara maziem solīšiem, nevis lielu blīkšķi!”

Atvērto failu pusstundā pētām, vai mācību iestādes, speciālisti un valsts institūcijas strādā bērnu vislabākajās interesēs?

Nīderlandes lielākajā tēraudkausēšanas rūpnīcā „Tata Steel Nederland” ražošanas procesā rodas atkritumi jeb blakus produkti – tērauda izdedži. Ja tie nonāk saskarē ar apkārtējo vidi, tie ir bīstami – arī cilvēka veselībai.

Tobiass van der Valks, Nīderlandes sabiedriskā Radio 1 žurnālists: „Vienai ģimenei saslima zirgi un divi no viņiem nomira, un cilvēkiem bija sūdzības par hronisku astmu, ko, viņuprāt, izraisīja tērauda izdedži.”

Apmēram pusi no visiem izdedžiem, kurus saražo rūpnīca, jau ilgāku laiku eksportē uz Baltijas valstīm, tostarp Latviju, kur tos izmanto ceļu infrastruktūras objektos. Kaut arī runa ir par simtiem tūkstošiem tonnu, uzņēmums atsakās sniegt informāciju. 

Mārtens Deiksma, tērauda ražošanas uzņēmuma „Tata Steel Nederland B.V.” runasvīrs: „Mēs nevaram atklāt konkrētus apjomus vai projektus, kur Latvijā izdedži izmantoti.”

Latvijas Radio žurnāliste Linda Zalāne atklāja, ka Latvijā tie ir pielietoti militārā objektā netālu no lidostas.

Edvīns Circenis, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Būvniecības departamenta vadītājs: „Mēs esam izmantojuši divos objektos vienā militārajā bāzē – Ceri, Mārupes novadā.”

Kādēļ Latvijā milzīgos apmēros no Nīderlandes importē tērauda izdedžus, kas ir toksiski, un tos izmanto ceļu būvniecībā? To pētām Atvērto failu pusstundā.