Atvērtie faili

Austrumu pierobežas lielākajā pilsētā Daugavpilī savu varu ir nostiprinājis bijušais saskaņietis Andrejs Elksniņš. Ļoti ticams, ka viņa reģionālā partija varu saglabās arī pēc jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Bet vai likums viņam ļaus kļūt par mēru?

Andrejs Elksniņš, Daugavpils valsts pilsētas pašvaldības mērs: „Pašvaldību vadītāji jau šobrīd rīkojas ar ierobežotas pieejamības informāciju. Tāpēc varbūtība, ka kādam no pašvaldību vadītājiem varētu nebūt pielaide – es absolūti to izslēdzu.”

Pilsētā toni nosaka krievvalodīgais vēlētājs, un uz viņu balsīm ir vairāki pretendenti: gan mērenāki, gan tādi, kas balansē uz prokremliskas retorikas robežas.

Olga Petkeviča, partijas „Daugavpils – mana pils” valdes locekle: „Mana nostāja par Ukrainu ir līdzīga vairākuma daugavpiliešu nostājai – jā, mēs nesaprotam tos gājienus!”

Nacionālo partiju pozīcijas pilsētā nav spēcīgas. Vietējais Nacionālās apvienības līderis cer, ka latviešos, kas ir tikai piektā daļa iedzīvotāju, ir modusies vēlme pēc pārmaiņām.

Aivars Broks, Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktors: „Tas pieprasījums drusku ir pēc tādas partijas, kas skaidri pasaka, ka mēs esam lojālu pilsoņu kopums, ka mēs zinām, kam pieder Krima, (un) mēs gribam, lai Daugavpils būtu Latvijā.”

Pētām, kādi politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās pretendēs uz varu Daugavpilī, un vai Andrejs Elksniņš turpinās ieņemt mēra amatu.

Šis raidījums skan plašāka Latvijas Radio pētnieciskā satura ietvaros pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Nevērt vaļā aizdomīgas saites, neielaisties sarunās ar svešiniekiem, sargāt savus datus – šo ābeci visi jau zina no galvas. Un tomēr pērn ļaundari Latvijas iedzīvotājiem izkrāpa 16 miljonus eiro.

Inese Braže: „Cik jūs iztērējāt naudu, sūtot viņiem?

Sandra (vārds mainīts), pensionāre no Rīgas: Es nezinu, neesmu skaitījusi!

Inese Braže: Nu, aptuveni gan jau ir kaut kāda nojausma?

Laimonis (vārds mainīts), pensionārs no Rīgas: Daudz!”

Ja jums šķiet, ka esat jau dzirdējuši neskaitāmus stāstus par nabaga telefonkrāpnieku upuriem, tad šis būs citāds. Pirmo reizi parādīšu visu ķēdi – no sirmgalvjiem Rīgā, kuri pazaudēja mūža iekrājumus, līdz konkrētām personām Gruzijā, kuras ar krāpšanu sev nodrošina greznu dzīvesveidu.

Dāvids Isojans, telefonkrāpnieks no Tbilisi, Gruzijā: „Te Aleksandrs, mēs ar jums runājām, atceraties?”

Atmaskot ļaundarus bija iespējams, jo trauksmes cēlējs Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai noplūdināja miljoniem datu no zvanu centriem Tbilisi. Zviedri informāciju nodeva starptautiskam žurnālistu tīklam, kurā ir arī „Re:Baltica”.

Žurnāliste no Gruzijas (anonīma): „Tātad mums bija viņu bildes. Dažus mums izdevās identificēt, izmantojot sejas atpazīšanas rīkus.”

Kurš apkrāpa cilvēkus Latvijā un kas viņiem par to būs? To Atvērto failu pusstundā stāsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” žurnāliste Inese Braže.

Latvijā ir ap trijiem tūkstošiem tiltu un pārvadu, kas ikdienu palīdz nodrošināt transporta plūsmu, uzlabo satiksmes drošību, kā arī veicina ekonomisko aktivitāti – nepārtrauktu preču un pakalpojumu apriti.

Ainārs Paeglītis, bijušais RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Transportbūvju institūta direktors: „Kādi 50% tiltu Latvijā prasa, lai tiem pievērstu īpašu uzmanību. Varētu uzskatīt, ka tie ir bojāti tilti.”

No visiem tiltiem apmēram trešā daļa pieder pašvaldībām un tādu skaits, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, ar katru gadu palielinās.

Tālivaldis Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors: „Mēs redzam pēc pašvaldību aizņēmumiem, ka pašvaldības aizņemas [naudu] dažādu ceļu, ielu pārbūvei, tomēr tiltu pārbūvei neaizņemas.”

Šīs būves ir arī kritiski svarīgas militārās mobilitātes kontekstā. Sevišķi šobrīd, miera apstākļos, ir svarīgi attīstīt transporta infrastruktūru, ko var izmantot arī armijas kaujas tehnika.

Tonijs Lorenss, Starptautiskās aizsardzības un drošības centra Igaunijā pētnieks: „Daži tilti var nebūt spējīgi izturēt šāda veida slodzi.”

Vai vēlēšanu gadā tiltu uzturēšana un atjaunošana ir pašvaldību prioritāte un iedzīvotāji var sagaidīt, ka tos atjaunos?  Par to stāsts Atvērto failu pusstundā.

No šī gada vairs nedrīkst tirgot e-cigaretes ar aromātiem – izņemot tabakas – taču uzņēmēji jau atraduši veidu, kā likumu apiet.

Dana Marija Gulbe, „TikTok” lietotāja: „Es pamēģināju, ir riktīgi „kūl”, ir ļoti intensīva garša!”

E-cigarešu tirgotājs noliedz, ka darbotos ārpus likuma un atbildību noveļ uz pašu lietotāju pleciem. Bet atbildīgā ministrija jau meklē veidus, kā ar to cīnīties.

Sanita Lazdiņa, Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: „Ko mēs neparedzējām, ka var uztaisīt vienreiz lietojamo e-cigareti ar tādu vaļēju atveri.”

Taču panākt jaunus ierobežojumus būs grūti, jo nozares lobija kabatā ir arī atsevišķas Saeimas partijas.

Ramona Petraviča, Saeimas deputāte („Latvija pirmajā vietā”): „Nevajag dzīvot tādā utopijā, ka mēs kaut ko aizliegsim, tad visi to tagad nedarīs!”

Atvērto failu pusstundā pētām, ar kādām metodēm nikotīna industrija cenšas pretoties un apiet noteiktos ierobežojumus elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm?

Latvijā ik gadu aptuveni desmit tūkstoši cilvēku saslimst ar ļaundabīgu audzēju. Vairāk nekā pusei no viņiem ārstēšanas metode ir staru terapija.

Zane (vārds mainīts): „15 (apstarošanas reizes) bija tās, kas ir uz krūti un četras bija vēl ārpus, lai nebūtu nekādu aizdomu.”

Kurzemē šādu terapiju veic tikai Liepājas reģionālajā slimnīcā. Bet tur starp slimnīcu, iekārtas ražotāja pārstāvi un inspicēšanas uzņēmumu ir izcēlies strīds par staru aparāta precizitāti.

Maksims Poļakovs, SIA „Inlab” laboratorijas vadītājs: „Apkopojot informāciju, bija absolūti skaidrs, ka bāzes vērtības nekad tur nebija uzstādītas tā, kā to prasa likumdošana.”

Tas, vai staru aparāts darbojas precīzi, var ietekmēt ārstēšanas procesu. 

Arturs Šorubalko, RAKUS Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs: „Ja iekārta izdod staru ar lielāku devu, nekā bija nozīmēts, tad, protams, blaknes var būt izteiktākas un var atstāt sekas pēc tam uz pacienta dzīves kvalitāti.”

Atvērto failu pusstundā pētām, kāpēc Liepājas reģionālajā slimnīcā pacientus ārstēja ar staru aparātu laikā, kad to bija pārbaudījis neakreditēts uzņēmums?

Kamēr pirms trijiem gadiem pabeigtais dabas skaitīšanas ziņojums ceļoja pa starpministriju apspriedēm, mežsaimnieki visus šos gadus turpināja cirst Eiropas nozīmes biotopus. Valdība janvārī izlēma palielināt apkārtējai videi vērtīgo mežu aizsardzības platības, tomēr dabā tie nav iezīmēti un to iznīcināšana joprojām nav apturēta pat mežos, kas pieder valstij.

Mārtiņš Līdums, Meža pētīšanas stacijas direktors: „Jā, mēs netaisāmies ne melot, ne mānīties – mēs neuztveram to kā neaizskaramības zīmogu!”

Galīgais lēmums, ko darīt ar atrastajiem, taču joprojām neaizsargātajiem biotopiem nu ir atstāts Saeimas ziņā. Lēmuma pieņemšana var vilkties gadiem.

Agnese Priede, sertificēta biotopu un sugu aizsardzības eksperte: „Un tad es teiktu, tur jau nav nekas cits, nu vienkārši, kuram ir stiprāks lobijs. Nu, lobijs, protams, stiprāks kokrūpniecības pusē.”

Dabas aizsardzības organizācijas ir pārliecinātas, ka politiķu vairākums joprojām neapzinās gaidāmās dabas vērtību saglabāšanas nozīmi un to, ka jāgatavojas, ka nākotnē tām būs arvien lielāka ietekme.

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs: „Tās pērles, kas Latvijas dabā palikušas, mēs tās vienkārši iznīcinām. Kur tas ir, pēc būtības, jautājums par 60, 80 vai 100 gadu nākotni, kad mēs varētu šīs dabas vērtības atgūt atpakaļ.”

Vai valdības lēmums par gadiem ievilktajiem dabas skaitīšanas rezultātiem apturēs dabas daudzveidībai vērtīgo mežu izciršanu? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Policija novēro, ka brutālais karš, ko Krievija jau trešo gadu turpina izvērst Ukrainā, ir palielinājis iedzīvotāju interesi iegādāties šaujamieročus.

Andris Melkers, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieces vietnieks: „Citi arī aizdomājas par to, ka arī vēlētos kļūt par ieroču īpašniekiem. Tāpēc pieauga pretendentu skaits, kas vēlas saņemt ieroču atļaujas.”

Latvijā ierocis pieder vairākiem desmitiem tūkstošiem cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir mednieki.

Jānis Zandbergs, Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis: „Gandrīz katru gadu kāds tiek vai nu savainots medībās, vai nogalināts.”

Kamēr likumsargi neredz vajadzību atvieglot prasības ieroču apritei, atsevišķi parlamentārieši cenšas panākt pretējo.

Edvīns Šnore, Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas vadītājs (Nacionālā apvienība): „Gan ierocis var nonākt nepareizajās rokās, gan virtuves nazis var nonākt nepareizajās rokās. Tas vienmēr tā var būt.”

Vai atbildīgās iestādes pietiekami pārbauda un kontrolē ieroču īpašniekus un cilvēkus, kuri vēlas iegādāties šaujamos? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Šajā stāstā vairākkārt atkārtosies viens un tas pats scenārijs. Sieviete ierodas uz ārsta vizīti cienījamā klīnikā un ir gatava neirologa apskatei.

Aleksandra, vārds mainīts: „Es jutu, ka viņš sāk aizvien tuvāk un tuvāk nākt.”

Taču apskates vietā viņu sagaida hipnozes mēģinājums, nelūgti un divdomīgi pieskārieni, seksualizēti komentāri.

Diāna Čerņakova, apmeklēja neirologu Leonīdu Viškeru: „Vienā mirklī viņš man kā iegrūda pa galvu un pateica: „Guli, guli, guli!” trīs reizes.”

Ārsts, par kuru sievietes sūdzas, ir Leonīds Viškers. Viņš visus pārmetumus noraida un noliedz, ka kaut ko tādu būtu teicis.

Leonīds Viškers, ārsts neirologs: „Muļķības!”

Savus stāstus par dakteri Viškeru mums uzticēja astoņas sievietes. Ko viņas stāsta? Kādēļ šim neirologam joprojām ir tiesības praktizēt, neskatoties uz to, ka uzraugošās iestādes jau sen zina par viņa metodēm? To Atvērto failu pusstundā skaidro Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva.

Eiropas Parlaments ir izvirzījis ambiciozu plānu pēc pieciem gadiem izskaust bezpajumtniecību jeb situāciju, kad cilvēki ir palikuši bez jumta virs galvas. Kaut arī tiesības uz mājokli nosaka gan vietēji, gan starptautiski likumi, Latvijā ik gadu patversmēs nokļūst vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku.

Dzintra, Rīgas patversmes sociālās rehabilitācijas Sieviešu nodaļas iemītniece: „Te var nonākt pāris dienu laikā, starp citu. Te ir šausmīgi smagi likteņi cilvēkiem.”

Patversmei būtu jābūt īslaicīgam krīzes risinājumam, tomēr simtiem cilvēku tajās dzīvo gadiem.

Viktors, piedalījās pilotprojektā „Mājoklis vispirms”: „Patversmē esošā vide sevī ievelk. Tur ir grūti kaut ko mainīt.”

Lai gan valstī šādu iestāžu ir pietiekami daudz, tās nepalīdz izskaust problēmas sakni.

Mārtiņš Moors, Rīgas domes Labklājības departamenta sociālās pārvaldes vadītājs: „Latvijai – šo 30 un plus gadu laikā, mums nekad nav bijis mērķis mazināt bezpajumtniecību. Nu atzīsim to!”

Atvērto failu pusstundā pētām, vai Latvija tuvāko piecu gadu laikā spēs panākt, ka valstī vairāk nav bez pajumtes palikušu cilvēku?

Plašāk lasi lsm.lv rakstā.

Uzņēmēji arvien skaļāk pieprasa mazināt birokrātiju. Būvniecības saskaņošanas tempos krietni atpaliekam no kaimiņiem, un jau gadiem esam starp valstīm, kur sabiedrība vismazāk uzticas valsts pārvaldei. Tas kavē valsts attīstību.

Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: „Galvenais ir visi tie papīri, visi tie birokrātiskie pinekļi, jo vairāk, jo labāk – galvenais ir process!”

Prasību un saskaņošanu skaits, un to ilgums arvien pieaug. Tas uzņēmējiem un ierēdņiem atņem laiku pievērsties pamatdarbam.

Ieva Lācenberga-Rocēna, Valsts mežzinātnes institūta „Silava” attīstības vadītāja: „Mēs nepiekrītam, ka vajadzētu katru reizi kopēt likumu pantus, bet tāda ir tā prakse.”

Birokrātijas pētnieki aicina mainīt ierēdņu domāšanu un vairāk orientēties uz konkrētiem mērķiem.

Malvīne Stučka, domnīcas „LaSER” pētniece: „Īstermiņa rekomendācija ir veikt visaptverošu valsts funkciju auditu.”

Vai politiķi un ierēdņi ir gatavi pāriet no vārdiem uz darbiem, lai samazinātu birokrātiju, kas bremzē valsts attīstību, pētām Atvērto failu pusstundā.