Atvērtie faili

Noslēgumam Rīgas pilsētas tiesā tuvojas maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības iztiesāšana. Prokurors apsūdzētajiem prasa bargus sodus.

Rimants Kuzma, prokurors: „Uzskatu, ka sods Mihailam Uļmanam, Aleksandram Babenko un Viktoram Krivošejam ir nosakāms brīvības atņemšanas veidā.”

Lai mēģinātu novilcināt laiku, viens no viņiem, visticamāk, ir meklējis veidus, kā simulēt slimību.

Romāns Jašins, kādreizējais Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izmeklēšanas vadītājs: „Viņa kamerā tika atrastas piezīmes, kurās bija aprakstīti slimības simptomi.”

Ja tiesnese tuvākajā laikā nepaziņos spriedumu, tad Uļmanu, Babenko un Krivošeju atbrīvos no cietuma.

Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors: „Bija fakti, kas norāda, ka apsūdzētie gatavo, teiksim tā, augsni, lai pamestu valsti.”

Kāpēc ir bažas, ka Mārtiņa Bunkus iespējamie slepkavas vēl pirms tiesas sprieduma varētu tikt uz brīvām kājām un atstāt Latviju? Par to stāsts Atvērto failu epizodē.

Azartspēļu reklāmas Latvijā ir aizliegtas. Taču realitātē to zīmoli rēgojas acu priekšā visur. Sporta pasākumos, influenceru ierakstos, kultūras norisēs. Nu jau arī uz ielām.

Inese Braže: “Bet šis ir legāli?

Signe Birne: Nu nē. Nē, tas arī būtu verams ciet.”

Nozare likumus apiet radoši. Spēļu zāles vietā reklamē sporta bāru vai pat apģērbu veikalu, kura nosaukumā azartspēļu zīmols. Tāpat par reklāmas sejām pēdējā laikā kļuvuši Latvijā populāri sociālo mediju influenceri.

Jānis Krīvēns, mūziķis un influenceris sociālā tīkla „Instagram” video: “Es nevaru, cik skaista diena, lai aizietu padzert kafiju visskaistākajā “OlyBet” sporta bārā visā Pārdaugavā!”

Turklāt nevajag nekādu sarežģītu stratēģiju, ja uzraugam vienalga.

Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja: “Azartspēļu reklāma nav PTAC prioritāte.”

Kā sanācis, ka reklāmas aizliegtas, bet redzamas visur? Un kā samilzušo problēmu plāno risināt? To Atvērto failu pusstundā pēta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” žurnāliste Inese Braže.

Latvijā zāļu cenu veidošanās modelis recepšu zālēm, tostarp kompensējamiem medikamentiem, nav mainīts pēdējos 20 gadus. Līdz ar to šobrīd zāles nereti ir dārgākas nekā pārējās Baltijas valstīs.

Sondra Zaļupe, mākslas projektu menedžere: „Tā pavisam aptuveni rēķinot, uz piecām reizēm es vienu reizi varēju ietaupīt. Tas ir - pērc piecas un saņem sešas. Manā gadījumā tas bija ļoti daudz.”

Latvijā pacienti ir spiesti paši meklēt lētāko zāļu cenu un apzvanīt desmitiem aptieku. 

Baiba Puriņa, grāmatvede: „Tu esi tik apjucis, ka pat nesaproti, kas tev jādara. Esi savā blenderī, kulies ar domām un tad vēl jāmeklē tās zāles, cenas aptaujas jātaisa.”

No jaunā gada Latvijā sāks darboties jaunā zāļu cenas noteikšanas sistēma.

Rūta Dimanta, labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja: „Kamēr tas ir uz papīra, tas vienmēr vieš cerību. Un tad, kad tas paliek tikai uz papīra, tad ir tas pļukt.”

Vai jaunais zāļu cenas uzcenojuma modelis patiesi garantēs, ka cenas kompensējamiem medikamentiem un citām recepšu zālēm būs līdzvērtīgas tām, kādas ir Lietuvā un Igaunijā, pētām Atvērto failu pusstundā.

Par noziegumiem austrumu robežas būvniecībā iztiesāšanā ir septiņi kriminālprocesi, bet robeža tā arī nav pabeigta. Neviens politiķis par kavēšanos un jucekli desmit gadu garumā līdz šim nav uzņēmies atbildību.

Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs („Jaunā Vienotība”): „Toreiz pavisam savādāk bija, nebija tik vienkārši to izdarīt!”

Politiķi, kas atbildīgi par robežas drošību, nebūšanās turpina vainot izmeklētājus un nelikumību atklājējus. Paši negrib uzņemties atbildību.

Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts intervijā Latvijas Radio raidījumam „Krustpunktā” 2021. gada 10. augustā: “Lāča pakalpojumu Latvijas valsts robežai un drošībai pasniedza Valsts kontrole!”

Iekšējās drošības biroja priekšnieku Valteru Mūrnieku no amata atbrīvoja pirms termiņa, jo iekšlietu dienestu amatpersonas pārāk baidījušās no iestādes. 

Māris Kučinskis, Saeimas deputāts („Apvienotais saraksts”): „Visi tā bija iebaidīti, ka neviens pat darbā negribēja nākt un (iepirkumu) komisijā dabūt cilvēkus vispār nevarēja.”

Vai tiešām par nebeidzamo jucekli ar robežas būvniecību atbildīgi ir tikai ierēdņi, nevis politiķi, pētām Atvērto failu pusstundā.

Kamēr politiķi domā, kā uzlabot demogrāfiju, ar cita veida grūtībām saskaras sievietes, kuras jau pēcnācējus radījušas, un nu vēlas atgriezties darbā.

Maija (vārds mainīts), jaunā māmiņa: „Un tad tevi vienkārši tā salauž pa lielam.”

Viņām pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma uzņēmumā vairs vienkārši nav vietas – amats likvidēts, spēcīgāks izrādījies aizstājējs vai kādā gadījumā jaunās māmiņas darba pienākumus nu veic… datorprogramma.

Sofija (vārds mainīts), jaunā māmiņa: „Viņš saka - man pieder varas pozīcija un tu darīsi tā, kā es tev teikšu.”

Lielākā daļa par savām tiesībām necīnās, lai gan darba devējam pēc likuma ir jāsaglabā jaunā vecāka iepriekšējais amats vai jānodrošina līdzvērtīgs.

Eva (vārds mainīts), divu bērnu māte: „Tiesāties ir kaut kāda ekstra, kuru jaunas mammas nevar atļauties.”

Kāpēc jaunās māmiņas kļūst par bezdarbniecēm un kurš aizstāv viņu tiesības, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Latvijā pieaug no uzņēmumiem izkrāptās naudas summas. Telefonkrāpnieki par uzbrukuma mērķi izraugās tieši grāmatvežus.

Ieva Ģerģe, Finanšu izlūkošanas dienesta eksperte: „Ja senāk likās, ka grāmatveži, tās bija retas reizes, ka bija tie, uz kuriem tiešām krāpnieki vērsa savas darbības, tad šobrīd tā ir tiešām kļuvusi kā regulāra tendence.”

Grāmatveži uzticas viltus policistiem un bankas darbiniekiem, kas ļauj krāpniekiem iztukšot firmu kontus.

Gustavs (vārds mainīts), uzņēmuma līdzīpašnieks: „Pavisam 42 reizes ar „Smart-ID” apstiprināja maksājumus. 42 reizes divās dažādās bankās.”

Krāpnieku guvums no uzņēmumiem sasniedz pat miljonus. Lai noziedznieku shēmas būtu veiksmīgas, izzagto naudu legalizē ar naudas mūļiem.

Haralds (vārds mainīts), bijušais naudas mūlis: „80 000 eiro bija mans konta atlikums uz to momentu, un tas viss notika kaut kādās desmit, divpadsmit minūtēs.”

Kā krāpniekiem izdodas apvārdot grāmatvežus un no uzņēmumiem, kurus viņi apkalpo, izzagt ievērojamas naudas summas, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā pēdējos desmit gados par 1,45 miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas ir izremontētas vairākas skolas, kuras drīz pēc tam slēdza. 

Sigita Mūrniece, Alūksnes novada Zeltiņu ciema iedzīvotāja: „Lietus ūdens kanalizāciju nomainīja par 11 tūkstošiem. Bija plāns par jumta sijām, durvju ailēm un pagraba balstu. Tad tika logi nomainīti.”

Skolas likvidēja tieši neilgu laiku pēc to atjaunošanas. 

Inese Žīgure, likvidētās Ilzenes pamatskolas direktore: „Manuprāt, tas nav jēdzīgs ieguldījums, jo es domāju, ka bija zināms, ka skolu slēgs.”

Atbildīgās amatpersonas, kuras lēma par šo skolu pārbūvēšanu, jebkādas aizdomas par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu noraida.

Dzintars Adlers, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: „Es teikšu, ka tā nav izšķērdība.”

Kādēļ virkne pašvaldību ir iztērējušas nepilnu pusotru miljonu eiro no nodokļu maksātāju naudas, lai izremontētu skolas, kuras drīz pēc tam slēdza? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Vairāki uzņēmumi un organizācijas Latvijā aicina iedzīvotājus nodot drēbes un apavus, kas pašiem vairs nav vajadzīgi. Tekstila vācēji sola mantām dot otro dzīvi, kā arī — tās ziedot labdarībai.

Beāte Bēvalde, biedrības „Tavi draugi” mārketinga vadītāja: “Te ir viss, ko tu redzi — gan kleitas, krekli, apavi. Te ir bērnu drēbītes.”

Nosacījumi visur ir vienādi — apģērbam jābūt tīram un nebojātam.

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs: “Tas Latvijas materiāls, tā teiksim, nav tik labs! Ir… Dažādas lietas, ko latvietis izmet konteinerā, un ko, piemēram, zviedrs vai nīderlandietis izmet konteinerā, ja, un arī dažādas realizācijas cenas.”

Tomēr tas ir tikai laika jautājums, kad šīs drēbes un kurpes atkal nokļūst tirdzniecības ķēdē.

SIA „SebTex” reklāma sociālajā tīklā „TikTok”: “Ienāksim noliktavā. 2,5 tūkstoši kvadrātmetru, šķirošana, glabāšana. Lūk, tā tas viss izskatās, preču ir ļoti daudz!”

Kas notiek ar drēbēm un apaviem, kad tos atstājam kādā no daudzajiem tekstila konteineriem? Un, kāpēc ar lietota tekstila eksportu stiprinām biznesa saites ar Baltkrieviju? To pētām “Atvērto failu” pusstundā.

Pirms četriem gadiem Nodokļu un muitas policija aizturēja vairākas personas aizdomās par desmitiem miljonu nodokļu nemaksāšanu kuģu apgādāšanā ar degvielu jeb bunkurēšanas biznesā.

Fragments no TV3 ziņu izlaidums 2020. gada 14. februārī: „Skandalozi jaunumi! VID aizdomas par nelegālu shēmu degvielas tirdzniecībā valstī. Miljoni zaudējumu. Ticis aizturēts arī kādreizējais politiķis Edvīns Inkēns.”

Tagad lieta ir nonākusi līdz tiesai, kur uz apsūdzēto sola sēž divi cilvēki, taču ekspolitiķis Inkēns nav starp viņiem.

Alise Antone, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese: „Tiesa turpina skatīt krimināllietu Vladimira Čebotarjova un Nikolaja Jakovļeva apsūdzībā par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.”

Prokuratūrai ir aizdomas, ka vērienīgajā nodokļu apiešanas shēmā iesaistīti arī muitnieki, par kuru vainu arī lemj tiesa. Tomēr liela daļa no naudīgās shēmas  darbības ir palikusi miglā tīta.

Toms Kalniņš, Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors: „Ņemot vērā to, ka netika noskaidrots, kam šī dīzeļdegviela un mazuts tika realizēts, līdz ar to šādas informācijas, kas notika tālāk gan ar preci un naudu, mums nav zināms.”

Kā bijušajam politiķim Edvīnam Inkēnam daļēji piederošais uzņēmums varēja gadiem strādāt muitnieku degungalā un nemaksāt nodokļus? Un, kāpēc izmeklēšana pret populārā Atmodas laika raidījuma „Labvakar Latvija” veidotāju beidzās bez apsūdzībām, pētām Atvērto failu pusstundā.

Uz Latviju gadiem brauc trešo valstu pilsoņi, piemēram, no Indijas, Uzbekistānas, Šrilankas un citām, tostarp, eksotiskām zemēm, lai šeit iegūtu izglītību.

Jogešs Šarma, Rīgas Tehniskās universitātes students: „Man bija interese mācīties ārpus Indijas, protams, jo ārpus Indijas izglītība ir laba. Vēl arī man papildu būs prasmes, ko var iegūt, tāpēc iedomājos par Eiropu.”

Tomēr ne visiem patiesais mērķis Latvijā ir studēt. Daļa piesakās mācībām, lai tikai nokļūtu Eiropas Savienībā.

Agnis Višņevskis, Valsts robežsardzes Imigrācijas kontroles nodaļas vadītājs: „Viņi, jau ieceļojot, dodas uz Šengenas reisiem, uz Vāciju, uz Franciju, lai ceļotu tālāk.”

Dažām mācību iestādēm ārvalstu studentu piesaiste ir vien fasāde.

Diāna Laipniece, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore: „Bieži vien nav runa par studijām, bet par mistiskiem kursiem, kas notiek vienu stundu nedēļā, vai varbūt dzīvē vispār nenotiek, un zem šī izglītības aizsega, tad tiek iegūtas vīzas un uzturēšanās atļaujas.”

Kuras mācību iestādes Latvijā tikai formāli piesaista ārvalstu studentus, bet patiesībā nodarbojas ar imigrācijas biznesu? Un, kādēļ atbildīgās iestādes to jau vairākus gadus pieļauj, pētām Atvērto failu pusstundā.