Atvērtie faili

Latvijā ir vairāki simti valstij un pašvaldībām piederoši īpašumi, kas gadiem ilgi stāv tukši.

Iļja Odegovs, jaunietis: „Rīgā apmēram 100 pamestās vietās dažu gadu laikā esmu bijis.”

Kaut arī pastāv vienota sistēma, kurā uzskaita valstij piederošus nekustamos īpašumus, tajā neiekļauj datus par tukšiem namiem.

Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle: „21. gadsimtā datus joprojām šādā veidā mums ir jādzenā no gala lietotājiem. Ērtāk ir neredzēt šo informāciju.”

To, cik daudzi no valstij piederošajiem dzīvokļiem, ēkām un citiem objektiem stāv tukši, nezina arī atbildīgā Finanšu ministrija.

Aigars Šmits, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs: „Ja to saliks uz vienas lapas, tad es domāju, ka šiem cilvēkiem un pārstāvjiem no reālās situācijas varētu palikt bail.”

Cik daudz no valstij un pašvaldībām piederošajiem īpašumiem jau vairākus gadus stāv tukši? Un, kādēļ par jomu atbildīgie pat nezina, cik daudz ir šādu objektu? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu cieši saistīti uzņēmēji daudzus gadus izvērsa plašu biznesu Latvijā. Viņu vidū ir gan oligarhi un politiķi, gan arī Krievijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu akcionāri.

Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore: “Mūsu skatījumā galvenā problēma varbūt bija tieši tā, ka šim uzņēmumam bija ļoti švaki ar iekšējo grāmatvedību.”

Viņu firmas, kas pārdeva daudziem iemīļotas dzīvesstila preces un savus darbiniekus pievilināja ar dāsniem bonusiem, Latvijā apgrozīja desmitiem miljonu eiro. 

Fragments no video, kas ievietots “BUSSINESS with FABERLIC Cosmetic” feisbuka lapā 2022. gada 5. janvārī: “Beidzot, beidzot! Godīgi nopelnīta dāvana! [..] Ir briljants, ir! Ah!”

Taču šie paši uzņēmēji Krievijā ar saviem lēmumiem, naudu un biznesa saitēm atbalstīja asiņaino iebrukumu un karu Ukrainā.

Elīna Vrobļevska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece: “Skaidrs, ka jebkuram tādam labam darbiniekam, viņam izveidojas zināma lojalitāte pret savu darba devēju. Un, protams, šādi izbraucieni un izpriecas tikai pastiprina šo te lojalitāti.”

Kā Putinam pietuvinātas personas Latvijā uzbūvēja miljoniem vērtus biznesus un kas ar tiem notika pēc tam, kad piemēroja sankcijas, pētām Atvērto failu pusstundā.

Divus gadus un trīs mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvijā joprojām nav izveidota uzticama zāļu rezervju sistēma.

Juris Raudovs, Veselības ministrijas Nozares krīzes vadības nodaļas vadītājs: „Tas ir tāds jautājums ar daudzpunktu atbildēm. Es tiešām negribētu ņemt atbildībā, ka tiešām pateikt, ka mēs būtu jau gatavi nākamajā gadā.”

Ja rīt Latvijā sāktos karš, veselības aprūpes sistēma strauji nonāktu katastrofas priekšā. Nokomplektētas nav ne slimnīcu, ne arī katastrofu gadījumiem paredzētās rezerves. 

Hosams Abu Meri: „[Tās] Ir! Tikai nav tik pietiekoši, teiksim tā, ja.

Andrejs Vasks: Par cik procentiem viņas ir nodrošinātas? Par 70? Par 30?

Hosams Abu Meri: Nu es negribu runāt par to!”

Kamēr  Igaunijā jau gadu darbojas no Somijas pārņemti un pielāgoti zāļu krājuma modeļi, Latvijā vispārpieejamo zāļu uzkrājumu cer sākt veidot tikai nākamgad.

Kristīne Jučkoviča, Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore: „Šīm lietām jābūt sakārtotām! Tad, kad mēs aizbraucam uz Igauniju un redzam, ka tas tur ir, tad mums iestājas neliels žēlums, kāpēc mums tā nav?”

Kāpēc Latvijā nav medikamentu krājumu krīzēs situācijām un kad nepieciešamās rezerves būs nokomplektētas, pētām Atvērto failu pusstundā.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir teju trīskāršojies to jauniešu skaits, kas pēc tīša paškaitējuma izdarīšanas ir nonākuši Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.

Karīna Beinerte, bērnu psihiatre BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā: „Mūsu nodaļa stacionārā ir pilna ar šiem jauniešiem, kuri vai nu ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību, vai regulāri paškaitējas un dara to ļoti smagā formā, vai kuriem ir ļoti intensīvas pašnāvības domas.”

2022. gadā pašnāvības Latvijā veica trīs skolas vecuma jaunieši, kuri mācījās vienā ģimnāzijā.

Anete Olava, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolas psiholoģe: „Mēs neesam atraduši nekādas kopsakarības starp šiem gadījumiem.”

Eksperti stāsta, ka jauniešu uzvedība ir impulsīvāka, līdz ar to – grūtāk paredzama.

Bērna māte, anonīma: „Bērns vismaz ar draugiem bija dzīvespriecīgs. Bija intereses. Gāja uz dažādiem pasākumiem, ārpusskolas aktivitātēm. Varbūt tas deva maldinošu iespaidu, ka viss ir kārtībā.”

Kāpēc Latvijā tik ļoti ir pieaudzis paškaitējumu skaits jauniešu vidū? Un, vai tas, ka skola ir elitāra negatīvi ietekmē pusaudžu mentālo veselību? To Atvērto failu pusstundā pēta žurnālisti Ieva Alberte un Raimonds Rudzāts.

Jūrmalā pēdējos septiņos gados uzbūvēti vai pārbūvēti desmitiem viesu namu, tomēr vairums ēku viesus tā arī neuzņem.

Uldis Kronblūms, Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis, Jūrmalas domes opozīcijas deputāts: „Šeit nekas neliecina, ka šeit būtu viesu nams. Neredzam nekādas reklāmas.”

Lielu daļu no ēkām pēc to uzbūvēšanas pārdod pa domājamām daļām kā dzīvokļu īpašumus.

Andris Lazarevs, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks: „Ja šie objekti tiek izmantoti patstāvīgai dzīvošanai, tad tā ir patvaļīga ekspluatācija.”

Jūrmalas domes vadība pārmetumus noraida un šādu praksi tikai atbalsta.

Gatis Truksnis, Jūrmalas domes priekšsēdētājas Ritas Sproģes padomnieks: „Šeit nav runa par neatļautu izmantošanu kā tādu. Piemēram, kad mēs dzīvoklī taisām cūku audzēšanu vai slimnīcā taisām kazino. Tā ir neatļauta izmantošana.”

Kādēļ Jūrmalā desmitiem viesu namu vietā jau gadiem patiesībā top dzīvojamās mājas, pētām Atvērto failu pusstundā.

Rīgas Centrāltirgū brīvi strādā divi uzņēmumi, kuri vairāku gadu garumā pieķerti tirgojam pārtikas preces ar viltotiem derīguma termiņiem.

Laura Bagātā, SIA “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja: “Bija arī atsevišķi produkti, kuri principā netiek ražoti no 2022. gada. [..] Līdz ar to, cik vecs ir tas produkts, mums pat nav īsti sajēgas.”

Par spīti regulāriem sodiem, ko par pārkāpumiem piemēro Pārtikas un veterinārais dienests, Centrāltirgus pārvaldnieks “Rīgas nami” uzņēmumiem piešķir arvien jaunas tirdzniecības vietas.

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents: “Jāsaka, ka šobrīd “Rīgas Nami” ir nu, manuprāt, rīkojušies pret sabiedrību un pret Rīgas domi bezatbildīgi.” 

Kāpēc Rīgas Centrāltirgū gadiem neizdodas ierobežot negodprātīgu tirgotāju praksi? Un kāpēc vietējie zīmoli pieļauj, ka uzņēmumi tirgo viņu produkciju ar viltotiem derīguma termiņiem?

Valdībai drīzumā jāpieņem lēmums par to, kurus no dabas skaitīšanā atklātajiem Eiropas nozīmes biotopiem mēs turpmāk sargāsim. Par vienu no Latvijas dabas bagātībām – mežiem, arvien pieaug spriedze starp vides aizstāvjiem un mežsaimniecības biznesu, kas cenšas kavēt politiķu lēmumu.

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors: „Mēs atkal redzam, ka meža nozares pārstāvji kā „Latvijas valsts meži” saka: “Nē, stop! Mēs šādu uz priekšu nevaram virzīt.”

Industrijas negausībai ceļā nostājusies Satversmes tiesa, kas pagājušajā nedēļā atcēla valdības noteikumus par jaunāku mežu ciršanu kailcirtē. Nozare sola nepadoties.

Armands Krauze, zemkopības ministrs: „Satversmes tiesa pateica, ka Ministru kabinets var pieņemt šādus lēmumus, bet, ka jābūt pietiekamam ietekmes uz vidi novērtējumam.”

Laikā, kad prasības pēc dabas sargāšanas arvien pieaug, par vērtīgu biotopu saglabāšanu valsts mežos lemj amatpersonas, kuru pārliecība balstās peļņas gūšanā.

Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs: „Tā nav ne taktika, ne nodoms, ne ļaunprātība.”

Kāpēc par valsts mežu izmantošanu joprojām teikšana ir gandrīz tikai koku cirtējiem, nevis dabas pētniekiem un zinātniekiem? Un, vai Satversmes tiesas spriedums, kas aizliedz cirst jaunākus kokus, apturēs mežu noplicināšanu, pētām Atvērto failu pusstundā.

Pēc uzvaras tiesā, pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" rīcībā pirms dažiem mēnešiem nonāca iepriekš plašākai publikai nepieejami materiāli no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Tie atklāj, kā nelikumīgi tika finansēta partija "Latvijas attīstībai".

Ineta Cīrule, KNAB vadītāja vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos: "Mēs sākotnēji ļoti cerīgi skatījāmies uz šo materiālu, un es un mani kolēģi cerējām, ka mēs varēsim uzsākt kriminālprocesu."

Partijas ziedotāju sniegtās liecības KNAB rāda, ka, lai vāktu naudu politiskā spēka darbībai, tika izmantoti starpnieki.

Māris Mičerevskis, Rīgas domes deputāts: "Viņš tā vienkārši zem galda iedeva divtūkstoš eiro un pateica - vajag noziedot partijai."

Partijas līderi gan jebkādus likuma pārkāpumus turpina kategoriski noraidīt.

Juris Pūce, partijas "Latvijas attīstībai" valdes līdzpriekšsēdētājs: "Nevienam cilvēkam nekādu naudu es neesmu devis, lai viņš ziedotu "Latvijas attīstībai"!"

Kā notika pretlikumīgā partijas "Latvijas attīstībai" finansēšana un kāpēc nevienam par to nekādas sekas nebūs? To „Atvērto failu” pusstundā pēta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Inese Braže.

Kamēr Ukraina jau trešo gadu ik dienas kara laukā cīnās ar Krievijas militāro mašinēriju, Latvijas tranzīta bizness un politiķi nav aizvēruši vārtus mangāna rūdas  kravu plūsmām uz agresorvalsti. Šo izejmateriālu Krievija pielieto kara tehnikas ražošanai. 

Juris Maklakovs, atvaļināts ģenerālmajors, bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris: „Palielinājums iet uz bruņu tehniku. Tur, kur nepieciešama tērauda kvalitāte, tur sāk iet šī mangāna rūda, jo ir iznīcināts ļoti liels apjoms bruņu tehnikas.”

Tranzīta jomā strādājošie uzņēmēji saka, kamēr mangāna rūda nav iekļauta sankciju sarakstā, tikmēr tranzīts ir legāls bizness.

Ansis Zeltiņš, Rīgas brīvostas pārvaldes vadītājs: „Jautājums: tomāti ir duālās izmantojamības prece? Frontē taču ir jāēd. To nevar novest līdz absurdam.”

Stividori apgalvo, ka visu informāciju par ostā ienākušajiem kuģiem ziņo muitai un robežsardzei.

Ivars Landmanis, AS „Ventspils tirdzniecības ostas” padomes loceklis un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes vadītājs: „Kur mums aiziet, pie parlamentārās sekretāres Ārlietu ministrijā, pieklauvēt pie durvīm un pateikt – oi, mums kaut kas liekas aizdomīgs?”

Kādēļ mangāna rūda, kas militārā jomā ir plaši izmantojams izejmateriāls, paslīdēja garām Eiropas Savienības sankciju sarakstam? Un vai mangāna rūdas tranzīta aizliegšana palīdzēs apturēt kravu plūsmu uz Krieviju, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā vairāki desmiti nekustamo īpašumu pieder Krievijai un Baltkrievijai — valstīm, kurās valda agresīvi noskaņoti diktatori. Tie ir vēsturiski nami, zemesgabali un dzīvokļi daudzu miljonu eiro vērtībā. 

Baiba Kļava: “Vai jūs gadījumā nezināt, kas dzīvo 44. dzīvoklī?

Kaimiņiene nr.1: Es nezinu...”

Mūsu valstī atrodas sanatorijas, kas pieder gan Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, gan arī viņa ciešam sabiedrotajam Aleksandram Lukašenko. Turklāt Latvija vienai no tām ir izmaksājusi pabalstus.

Iveta Strupkāja, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja: “Mums nebija nekādu likumdošanas normu, kas mums liegtu izmaksāt konkrētās naudas summas viesnīcai “Belorusija”.”

Tikmēr valsts savā īpašumā līdz šim ir pārņēmusi tikai vienu īpašumu, kas pieder Krievijai.

Beāte Livdanska, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece: “Tas nav vienkārši īpašums, tās ir aktivitātes, kas tur tiek īstenotas, uz kurām ir jāskatās.”            

Kādi īpašumi Latvijā pieder Krievijas un Baltkrievijas diktatoriem, kuri valda arvien agresīvāk noskaņotās kaimiņvalstīs? Un kādēļ atbildīgās iestādes Aleksandram Lukašenko piederošai sanatorijai pirms dažiem gadiem pārskaitīja pabalstus no mūsu nodokļu maksātāju naudas? To pētām Atvērto failu pusstundā.