Atvērtie faili

Rīgas rajona tiesā Jūrmalā ar notiesājošu spriedumu noslēgusies viena no skaļākajām pēdējo gadu krimināllietām. Tajā par kukuļošanu tiesāja bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu.

Gundega Lapiņa, Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama tiesnese: „Ilmāram Rimšēvičam noteikt brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem.”

 

Rimšēviču apsūdzēja par kukuļņemšanu - gan apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku, gan arī par naudas pieņemšanu un tās atmazgāšanu.

Ilmārs Rimšēvičs, bijušais Latvijas Bankas prezidents: „Šajā lietā visas man izvirzītās apsūdzības ir izdomātas, nepatiesas un vienkārši viltotas.”

Rimšēvičs lietas iztiesāšanas laikā centās atspēkot viņam izvirzītās apsūdzības un skaidroja notikumus no sava redzējuma.

Viorika Jirgena, Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurore: „Nevar pārbaudīt visus viņa melus. Bija jāiegulda darbs.”

Līdz kukuļošanas skandālam Ilmārs Rimšēvičs iemantoja labu reputāciju. Viņš bija ceturtā augstākā valsts amatpersona un sabija Latvijas Bankas vadītāja amatā gandrīz 20 gadus.

Anda Rumjanceva, KNAB Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes vadītāja: „Korupcijas lietas ir balto apkaklīšu lietas. Tas nozīmē, ka mēs strādājam ar mazliet savādākiem cilvēkiem.”

Kā notika izmeklēšana un tiesvedība bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā, kas izraisīja starptautisku skandālu un pamatīgi iedragāja valsts reputāciju, pētām Atvērto failu pusstundā.

Par novārtā atstātiem dzīvniekiem Latvijā rūpējas ne tikai virkne dzīvnieku patversmju, bet arī daudz biedrību.

Zanda Paeglīte, biedrības „Zanimal Hope” dibinātāja: “Mēs ņemam dzīvnieciņus pie sevis mājās, viņi mums ir mājas apstākļos, viņi mums nav būros, mums ir cilvēku grupa kā auklītes, kuras nāk palīgā un uzņem tos dzīvnieciņus kā savus dzīvnieciņus.”

Kaut arī biedrību brīvprātīgie vāc un izmitina bez saimniekiem palikušos dzīvniekus, oficiāli neviena iestāde viņu darbu nekontrolē. 

Mairita Riekstiņa, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja: “Savā ziņā viņas darbojas pelēkajā zonā, jo neviens nezina, cik ir šādu biedrību, cik šādas biedrības veic šo darbību, un cik ir šādas privātpersonas, kas to dara.”

Tas iepriekš ir novedis pie dzīvnieku ciešanām un bojāejas.

Ivo, Balgales mājas iemītnieks, video fragments feisbukā: “Te mums pagaidām ir četri kaķi, kas kādas varbūt divas dienas nav ēduši, nav dzēruši varbūt. Tūlīt iedos jums kādu ūdeni vai vēl kaut ko. Aiz dīvāna tur vēl ir kaut kāda sauja [kaķu].”

Kādēļ desmitiem biedrību, kas rūpējas par novārtā palikušiem dzīvniekiem, strādā gandrīz ārpus likuma? Un kas būtu jādara, lai turpmāk vairs neatkārtos līdzīgi gadījumi, kad cieš dzīvnieki, pētām Atvērto failu pusstundā.

Turpinot jau iepriekšējos gados aizsākto tradīciju, arī šā gada pēdējā ceturtdienā Atvērtie faili skan diskusijas formātā. Studijā ir sanākusi visa raidījuma veidošanas komanda. Pārrunājam nozīmīgākos pētījumus aizejošajā gadā. Apspriežam katra autora vienu, viņa vai viņasprāt, būtiskāko raidījumu – dalāmies savās pārdomās un secinājumos par pētījumu, kāda bija klausītāju reakcija un pie reizes atklājam – ko neizdevās iekļaut raidījumā jeb, citiem vārdiem sakot –  kas palika „ārpus ētera”?

Septembrī Latvijas skolās sākās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. 

Pāvels Terjohins, skolēna tēvs: “Pagrūti. Pagaidām pagrūti. Lielākā problēma nav latviešu valoda, bet tie jēdzieni, jauni termini.”

Grūtības komunicēt valsts valodā ikdienas mācībās ir trešdaļai skolēnu. Tā secina izglītības kvalitātes uzraugi. 

Rolands Ozols, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors: “Lielākās grūtības viennozīmīgi ir pirmsskolā, pirmajās un trešajās klasēs.”

Un valodas prasme nav tikai skolēnu problēma. Kopš pērnā gada sākuma par nepietiekamām valsts valodas zināšanām visā Latvijā sodīti 312 pedagogi. 

Ilmārs Zučiks, Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas direktors: “Daļa skolotāju tomēr izvēlējās pārtraukt darba attiecības. Tādu nebija daudz, bet bija.”

Kā uz vienotu skolu pāriet Daugavpilī, kur latviešu ir dzimtā valoda labi ja katram piektajam pedagogam? Un kā uz to raugās ģimenes, kuru bērniem tagad jāmācās tikai latviski, Atvērto failu pusstundā stāsta "Re:Baltica" žurnālistes Evita Puriņa un Annija Petrova.

Pirms trim gadiem mājdzemdībās nomira četru bērnu māte. Šobrīd notiek tiesvedība, kurā par nolaidīgu rīcību uz apsūdzēto sola sēž divas vecmātes.

Igors Benze, Brigitas vīrs un daudzbērnu tēvs: „Nu viss… viņai gaisa nebija, asiņu nebija”

Kamēr sieviete dzemdībās noasiņoja, vecmātes apsūdz par to, ka novēloti izsaukušas neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Valdis Skotelis, anesteziologs - reanimatologs: „Istaba izskatās tā izmēzta – tīrāka nekā es nezinu kur – veikalā. Un tas neiet kopā ar klīnisko situāciju. Es nekā citādi kā par bezkaunību to nevaru nosaukt.”

Liecinieki tiesā stāsta, ka vecmātes slēpa pierādījumus par zaudēto asiņu daudzumu.

Igors Benze, Brigitas vīrs un daudzbērnu tēvs: „Ir acīmredzams, ka Brigita nomira pēc bērna piedzemdēšanas kaut kādu tādu apstākļu dēļ, kurus, manā ieskatā, pieļāva vai varēja novērst tomēr vecmātes.”

Kādēļ divas vecmātes, kuras sēž uz apsūdzēto sola par rīcību mājdzemdību laikā, var turpināt praktizēt, Atvērto failu pusstundā pēta žurnālistes Ieva Alberte un Linda Spundiņa.

Sociālās korekcijas izglītības iestādē „Naukšēni” tās pastāvēšanas pēdējos gados uz ilgāku vai ne tik ilgu laiku dzīvoja apmēram 100 bērnu un jauniešu.

Emīlija (vārds mainīts), kādreizējā „Naukšēnu” iemītniece: „Ko darīja ar mums nepilngadīgiem! Manuprāt, ļoti daudzi no tā nevar attapties.”

Pēc atklātajiem bērnu tiesību pārkāpumiem „Naukšēnus” 2022. gada rudenī likvidēja.

Estere (vārds mainīts), kādreizējā „Naukšēnu” iemītniece: „Es kopumā kaut kādus četrus mēnešus esmu nosēdējusi namiņā. Jumtiņš tur brauca prom četrās sienās sēdēt.”

Pēc iziešanas no „Naukšēniem” ne visiem jauniešiem sniedza psiholoģisko atbalstu.

Emīlija (vārds mainīts), kādreizējā „Naukšēnu” iemītniece: „Ar ko es sazinos, nevienam nebija palīdzība no sociālā dienesta vai psihologa. Visiem pašiem ar visu bija jātiek galā.”

Ne visiem dzīvē ir izdevies nostāties uz stabilām kājām.

Gustavs (vārds mainīts), kādreizējais „Naukšēnu” iemītnieks: „ Ir daļa, kas ir ārzemēs, citi sēž cietumā, daudzi lieto narkotikas.”

Kādēļ jaunieši pēc „Naukšēnos” pārciestajiem pāri darījumiem nesaņēma speciālistu palīdzību un kā izveidojusies jauniešu dzīve pēc korekcijas iestādes slēgšanas, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā policija ik gadu konfiscē miljoniem eiro vērtas narkotikas. Tomēr tas nespēj būtiski mazināt to pieejamību.

Līva, Pierīgas iedzīvotāja: “Tur, kur jūs bijāt, tajā rajonā gandrīz pie katra otrā pieej, tu paprasīsi, tev pateiks tur, kur paņemt, kā paņemt, paši iedos [narkotikas].”

Pirms pāris gadiem pandēmijas laikā noteiktie pārvietošanās ierobežojumi strauji palielināja narkotiku pārdošanas tempus.

Sandis Radziņš, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas vadītājs: “Šī narkotiku izplatība, tā ir ļoti aktīva, tā ir pietiekoši agresīva, izmanto visas jaunās tehnoloģijas, iespējas un jaunās arī visas fīčas, kuras var pielietot vienkāršākai saziņai, vienkāršākai nodošanai, transportēšanai.”

Kamēr nelegālajā tirgū parādās jaunas vielas, arvien biežāk nepieciešama mediķu palīdzība.

Laura Pule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta intensīvās terapijas brigādes vadītāja: “Pirmajos desmit mēnešos dienests ir saņēmis jau trīs tūkstošus izsaukumu, kas ir saistībā ar narkotiku lietošanu.”

Kāpēc pēdējo gadu laikā apritē ir nonācis vairāk narkotiku un kādēļ ir dubultojies to izraisīto nāves gadījumu skaits, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā prostitūcija nav aizliegta. Ja pērk nepilngadīgā seksa pakalpojumus, draud kriminālatbildība. Taču ne visus tas attur.

Anna, bijusi iesaistīta prostitūcijā (vārds mainīts): „Es nodarbojos ar seksu par naudu. Pirmā reize man šķiet bija 12 gadi.”

Man zināmi vismaz divi gadījumi, kad nepilngadīgie, būdami narkotiku atkarībā, pārdeva savu ķermeni.

Aleksandrs, bijis iesaistīts prostitūcijā (vārds mainīts): „Lai dabūtu naudu uz narkotikām, man kaut kur vajadzēja ņemt naudu. Es sāku nodarboties ar homoseksuālu prostitūciju.”

Policijas redzeslokā šādi gadījumi nonāk apmēram reizi divos trīs gados, un likumsargi uzskata, ka nepilngadīgo prostitūcija valstī nav izplatīta.

Armands  Lubarts, Valsts policijas Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas priekšnieks: „Īstenībā prostitūcija šobrīd iet nedaudz arī pašplūsmā. Šobrīd šo jomu īsti neviens nekontrolē.”

Cik viegli nepilngadīgajiem ir iesaistīties prostitūcijā un kāpēc policija šos noziegumus nespēj pamanīt, pētām Atvērto failu pusstundā.

Pirms vairāk nekā 30 gadiem Luksemburgā izveidoja brīvprātīgu pensiju fondu Eiropas Parlamenta deputātiem. Tā mērķis bija vecumdienās politiķiem nodrošināt dāsnu papildu pensiju. Tagad fondu ir piemeklējušas nedienas.

Haralds Šūmans, Starptautiskās pētnieciskās žurnālistikas organizācijas “Investigate Europe” žurnālists: “Līdz gada beigām droši vien fondam beigsies nauda, un tad no Eiropas Parlamenta budžeta, kas ir nodokļu maksātāju nauda, visticamāk tas tiks glābts par 200 līdz 300 miljoniem eiro.”

Pensiju fondā šobrīd ir simtiem biedru, tostarp tādi Eiropā skandalozi politiķi un populisti, kā Marina Lepēna no Francijas un Naidžels Farādžs no Lielbritānijas. Uz lielām pensiju piemaksām cer arī politiķi no Latvijas.

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieks (Nacionālā apvienība): “Skaidrs, ka jūs ar šo atalgojumu, kas bija tajā laikā, jūs nevarat uzkrāt pensiju nākotnei, un tas bija normāls plāns cilvēkiem, kas domā arī par citiem laikiem, to darīt, tur nav nekas tāds īpašs.”

Vasarā Eiropas Parlaments lēma samazināt solītās piemaksas. Tas mudināja daļu politiķu vērsties Eiropas tiesā.

Vita Matīsa, politikas pētniece, Rīgas Juridiskās augstskolas viesprofesore: “Šī tiesāšanās, ņemot vērā šo ētisko aspektu, es personīgi uzskatu, ja jūs vēlaties, lai Eiropas vārds un Eiropas Savienības, teiksim, tēls jūsu valstī krīt vēl zemāk, tad, lūdzu, tiesājieties!”

Vai Eiropas nodokļu maksātājiem par savu naudu jāglābj bagātīgs eiroparlamentāriešu privātais pensiju fonds un ko par dalību tajā saka tie Latvijas politiķi, kuru vārdi parādās starp fonda dalībniekiem, pētām Atvērto failu pusstundā.

 

Precizējumi:

Precizējam raidījumā izskanējušo Haralda Šūmana citātu par Eiropas Parlamenta veikto iemaksu apmēru deputātu privātajā pensiju fondā. Pareizi ir, ka deputātu iemaksas “tika papildinātas ar divreiz lielāku summu no nodokļu maksātāju naudas."

Tāpat precizējam, ka Eiropas Parlaments 2023.gada jūnijā jau apstiprināja mērus, lai novērstu draudošo pensiju fonda bankrotu. To vidū ir lēmums deputātu pensionēšanās vecumu pacelt līdz 67 gadiem.

Saskaņā ar deputāta Roberta Zīles sniegto informāciju, pensijas no privātā fonda nevar saņemt, kamēr deputāts turpina strādāt Eiropas Parlamentā.

Ārvalstu spēlētāji Latvijas futbolā nav retums. Arī Jelgavas klubs 2019.gadā piesaistīja vairākus futbolistus no ārzemēm. Viens no viņiem bija nīderlandietis Džaniro Purperharts.

Sergejs Golubevs, bijušais FK “Jelgava” sporta direktors: Purperharts atbrauca uz Jelgavu. Tas bija spēlētājs no Mariana Pahara avotiem. No viņam pazīstamā aģenta vai drauga.

Amatieru līgās spēlējušais nīderlandietis neizcēlās ar spožu sniegumu Latvijas laukumos. Taču viņa parādīšanās Jelgavas klubam iedragāja reputāciju un iedzina simtseptiņdesmit tūkstošu parādos. Naudu pieprasa Nīderlandes futbola komandas, kurās amatieris trenējies.

Māris Peilāns, uzņēmējs, FK “Jelgava” prezidents: Ar teroristiskām metodēm holandietis grib ar “feikiem” spēlētājiem piedzīt naudu. Tas ir amorāli un pilnīgi mums nepieņemami. Mēs nevaram vienoties ar teroristiem.

Kluba prezidents Māris Peilāns uzskata, ka nīderlandieši īstenojuši viltīgu shēmu, par kuru zinājis arī tā laika “Jelgavas” galvenais treneris un viena no līdz šim spožākajām Latvijas futbola zvaigznēm Marians Pahars.

Marians Pahars, bijušais FK “Jelgava” galvenais treneris: Nesaprotu, kāpēc man bija jāiet uz policiju, jātiekas ar jums un jāskaidro, ka es neesmu muļķis. Tikai tāpēc, ka kaut kāds “širmaviks” ir atsitis sev galvu.

Kā viens neparastā veidā Latvijā nonācis spēlētājs varēja izraisīt tik lielas un dārgas nepatikšanas? Kā darbojas futbola spēlētāju tirgus un uz kādiem grābekļiem tajā iespējams uzkāpt, Atvērto failu pusstundā pēta sporta žurnālists Raimonds Rudzāts.