Atvērtie faili

Latvijā kompensējamos medikamentus saņem vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku. Tomēr ne visiem izdodas pie zālēm tikt savlaicīgi.

Madara Zārdiņa, farmaceite,  SIA „Madaras aptieka” īpašniece: „Pacienti ir neapskaužamā situācijā. Un tādi īstenībā ir daudzi.”

Lai gan zāļu nepieejamība ir visas Eiropas problēma, Latvijā grūtības tikt pie zālēm vēl vairāk saasinājās pirms nepilniem trīs gadiem, kad Veselības ministrija ieviesa jauno kārtību – aptiekas drīkst izsniegt aktīvo vielu par zemāko cenu.

Artūrs Bikovs, portāla „Tvnet” žurnālists: „Tā meklēšanas spēle nemaz nav tik aizraujoša kā varētu likties, jo tiklīdz neatrod zāles, nav tā – nu ak, meklēšu kur citur! Nē tā nav.”

Nereti cilvēkiem zāles ir dzīvības un nāves jautājums.

Inese Mauriņa, biedrības „ParSirdi.lv” vadītāja: „Teiksim atšķirībā no kurpēm vai t-krekla, kur mēs varam pagaidīt, kad būs mūsu izmērs. Medikamentus mēs gaidīt nevaram.”

Kādēļ kompensējamo medikamentu sistēma klibo un kā jaunās kārtības nepilnības izjūt pacienti, kuriem zāles jāmeklē pa vairākām aptiekām un reizēm nākas palikt bešā, pētām Atvērto failu pusstundā.

Septembrī Saeima apstiprināja ministriju un drošības iestāžu sagatavoto Nacionālās drošības koncepciju nākamajiem četriem gadiem.

Linda Liepiņa, Saeimas deputāte (Latvija Pirmajā vietā): “18 minūtes pirms sēdes sākuma es saņēmu e-pastu ar šīs drošības koncepcijas tekstu. 18 minūtes pirms sēdes sākuma — tik nopietnam dokumentam kā valsts drošības koncepcija! Nopietni?”

Nopietnas diskusijas gan deputātu, gan mediju pārstāvju vidū izraisīja tajā ietvertais nosacījums divu gadu laikā pilnībā atteikties no satura krievu valodā sabiedriskajos medijos.

Jānis Siksnis, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs: “Tas nedrīkst notikt šādā veidā, ka tas notiek ar padomi nesaskaņojot, kā vienas politiskās partijas ministra, nu, es teiktu, slepus izvirzīts priekšlikums, kurš kaut kādu iemeslu dēļ ir palicis nepamanīts.”

Priekšlikuma idejas autors ir bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības.

Nauris Puntulis, Saeimas deputāts, bijušais kultūras ministrs (Nacionālā apvienība): “Sabiedriskais medijs krievu valodā nav nekas cits kā okupācijas sekas.”

Kā nosacījums par mediju slēgšanu ar konkrētu izpildes termiņu iekļuva Nacionālās drošības koncepcijā un kā to vērtē mediju nozare, ar kuru izmaiņas neviens neapsprieda, pētām Atvērto failu pusstundā.

Kļūdas labojums

Atvērtie faili redakcija atsauc 26.oktobra raidījumā izskanējušo  kļūdaino informāciju, ka Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš publiski būtu paziņojis, ka Valsts drošības dienests ieteicis slēgt Krievijas televīzijas kanālu "Doždj".

Īstenībā, pamatojot lēmumu anulēt "Doždj" apraides atļauju, Āboliņš atsaucās uz Valsts Drošības dienesta vēstuli, kurā, kā teica Āboliņš: ”skaidri norādīts uz draudiem nacionālajai drošībai kopumā”.

Saskaņā ar Āboliņa skaidroto, Valsts drošības dienesta vēstule bija viens no iemesliem lēmumam anulēt apraides atļauju.

Atvainojamies Ivaram Āboliņam un klausītājiem par kļūdu!

Katram septītajam bērnam Latvijā ir uzvedības problēmas vai pastāv to iestāšanās risks. Mums apkārt ir ap desmit tūkstošiem jauniešu, kuri pārkāpj likumu, klaiņo, ilgstoši neiet uz skolu un ir atkarību varā.

Niks, cietumsodu izcietis jaunietis (vārds mainīts): „Pielejot seju, atkal gājām zagt.”

Lai gan nepilngadīgo noziedzība pēdējo desmit gadu laikā mazinās, sevišķi smagu noziegumu skaits nemainās.

Tatjana Caune, Valsts policijas Riska grupu prevencijas nodaļas priekšniece: „Vēl neesam, iespējams, atraduši to veidu kā ietekmēt tieši sevišķi smagos nozieguma veidus.”

Nav arī prognožu, ka bērnu ar uzvedības traucējumiem paliktu mazāk.

Kārlis Mednieks, biedrības „Resiliences centrs” valdes loceklis: „Vecāks, kurš ir tikai darbā, tas noteikti neveicina veseļošanos.”

Kāpēc Latvijā ir tik daudz bērnu ar uzvedības problēmām un kas tiek darīts, lai šo skaitu mazinātu, pētām Atvērto failu pusstundā.

Ēnu ekonomika Latvijā jau gadiem ir līdz pat ceturtajai daļai no visa naudas apgrozījuma, taču cīņa ar to nevedas. Vārdos un uz papīra ēnu ekonomikas apkarošana vienmēr ir bijusi prioritāte, taču būtiski to samazināt līdz šim neizdodas.

Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (Jaunā Vienotība): „Nu, tur ir pavisam traki!”

Desmit gadus nav pieņemti likumi, kas ļautu salauzt nodokļu nemaksāšanas līkni.

Ieva Jaunzeme, VID ģenerāldirektore: „Krikumi, detaļas, kas nedod nekādu rezultātu”.

Finanšu ministrijā top jauns ēnu ekonomikas apkarošanas plāns. Tajā ir paredzēta ikgadēja ienākumu deklarēšana katram un būtiska skaidras naudas aprites ierobežošana. Eksperti saka – šie instrumenti varētu nostrādāt.

Ilze Berga, KPMG Baltics partnere Latvijā, Ārvalstu investoru padomes nodokļu eksperte: „Kādam tā būs robeža, vai es varu naktī gulēt, vai es nevaru.”

Kāpēc piecpadsmit gadus nav izdevies samazināt „aplokšņu algu” apmēru? Un vai politiķi spēs pretoties ēnās ieslīgušu nozaru lobijiem un nenobīsies ieviest iedarbīgus instrumentus sistēmas sakārtošanai, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā ar katru gadu alkohola patēriņš tikai pieaug. Pērn vidēji viens cilvēks izdzēra teju 13 litrus tīra alkohola.

Ieva Rikveile, Gulbenes iedzīvotāja: „Mērķis bija viens – apskatīties akcijas, izrēķināt, ko varēs, ko nevarēs nopirkt, kurā brīdī varēs lepnāk, kurā varbūt nē. Esi gatavs aizņemties, gatavs iet vairāk strādāt, gatavs darīt jebko, lai dabūtu. Kā kārtīgam dzērājam.”

No alkohola atkarīgam cilvēkam gan piekļuve dzērieniem, gan arī to reklāmas ir spēcīgs stimuls.

Ilze Maksima, narkoloģe: „Alkohola pieejamība ir diezgan brīva un uzmācīga. Man nav saprotams, kāpēc veikalā pretim čipsiem atrodas viskija pudeles.”

Lai gan statistikas dati rāda, ka no alkoholisma Latvijā cieš ievērojams skaits iedzīvotāju, Saeimā ikviens likuma grozījums, kas skar alkohola apriti vai reklāmu, saskaras ar spēcīgu nozares lobiju.

Elēna Zviedre, Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte: „Pretestība ir gana augsta. Jāpatur prātā, ka industrijas galvenais mērķis ir nopelnīt. Tas jau nav nekāds noslēpums.”

Cik spēcīgs Latvijā ir alkohola ražotāju, izplatītāju un tirgotāju lobijs un cik caurskatāma ir lobija ietekme uz politiķiem, kuri lemj par nozari, vērtējam Atvērto failu pusstundā.

Par novārtā atstātiem suņiem un kaķiem Latvijā rūpējas vairāk nekā 20 dzīvnieku patversmju. Lielākā no tām ir biedrība — dzīvnieku pansija „Ulubele.”

Ilze Džonsone, Dzīvnieku patversmes „Ulubele” vadītāja: „Mums dzīvnieku ir ļoti daudz, nu šobrīd jau nekad vairs nav mazāk par 500 ikdienā uz vietas.”

„Ulubele” simtiem tūkstošu eiro ik gadu saņem ne tikai no Rīgas un Pierīgas pašvaldībām, bet arī no ziedotājiem. Pērn tikai puse no ziedotās naudas tika pašiem dzīvniekiem un patversmes uzturēšanai.

Krista Asmusa, „Sabiedrības par atklātību „Delna”” juriste: „Vai tie cilvēki, kas ziedo „Ulubelei” ir informēti par to, ka līdzekļi tālāk aiziet uz citu nodibinājumu, ne jau uz „Ulubeli”?”

Patversme apgalvo, ka rūpīgi izvērtē nākamos saimniekus un neatdod dzīvniekus turēšanai sliktos apstākļos. Realitātē viņus nodod pat bezpajumtniekiem.

Angela Naturina, rīdziniece: „Tā ir maziņa, burtiski kartona, finiera mājiņa, salikta no kaut kādiem dēļiem. Tur divi piedzērušies vīrieši un divi suņi, kuri var uzbrukt kuru katru brīdi, tiešām ļoti maz vietas — divi trīs metri.”

Cik caurspīdīgi strādā Latvijā lielākā dzīvnieku patversme, kas saņem ievērojamu nodokļu maksātāju un ziedotāju naudu? Un cik godprātīgi „Ulubele” ievēro dzīvnieku aizsardzības prasības, par kurām pati publiski iestājas, pētām Atvērto failu pusstundā.

Vecāku strīdos par aizgādības tiesībām Latvijā ik gadu ir iesaistīti apmēram 900 bērnu.

Valentīna Gorbunova, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājas vietniece: „Tie nav tie bērni, kas, kā saka, „velkas” gadu no gada. Nē!”

Lai izcīnītu aizgādību, tēvs un māte nolīgst advokātus un psihologus, iestādēm raksta sūdzības un bērnu noskaņo pret otru vecāku.

Tatjana (vārds mainīts), trīs bērnu māte: „Viņš apgalvo, ka bērni negrib tikties.”

To, ka valsts nespēj nodrošināt vecāka saskarsmes tiesības ar bērnu parāda arī tiesvedība, kurā Latvija nesen zaudēja. 

Inese Nikuļceva, tiesību zinātņu doktore, zvērināta advokāte: „Eiropas Cilvēktiesību tiesa šajā spriedumā ļoti skaidri norādīja, ka bāriņtiesas darbības ir bijušas ļoti neaktīvas.”

Kāpēc valsts pieļauj, ka vecāki var gadiem ilgi ieraut bērnus savstarpējos strīdos par aizgādību? Vai atbildīgās iestādes rīkojas, ja māte vai tēvs noskaņo bērnu pret otru vecāku, pētām Atvērto failu pusstundā.

Pēc triju gadu darba šovasar izjuka tā sauktā Rīgas domes „pārmaiņu koalīcija”. Varas maiņa pilsētā rada aizdomas, ka „Jaunās Vienotības” politiķi cenšas slēpt likumapārkāpumus un saglabāt ietekmi naudīgos ielu uzturēšanas pasūtījumos.

Mārtiņš Staķis, bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs: „Es lūdzu toreiz, lai Ķirša kungs un Pulka kungs uzņemas arī par to atbildību!”

Centieni pasargāt Satiksmes departamenta ierēdni no izmeklēšanas pārsteidz  pretkorupcijas ekspertus.

Inese Tauriņa, „Sabiedrības par atklātību - Delna” direktore: „Šis piemērs parāda, kā ar tiesiskiem līdzekļiem var nolaist podā svarīgu uzdevumu!”

Satricinājumi Rīgas domē notiek īsi pirms jauna, simtiem miljonu vērta ielu uzturēšanas konkursa izsludināšanas.

Jānis Aizbalts, „Pilsētas Eko Serviss” valdes priekšsēdētājs: „Gaidām nolikumu! No tā jau viss būs atkarīgs!”

Kāpēc „Jaunās Vienotības” deputāti Olafs Pulks un Vilnis Ķirsis bija gatavi riskēt ar savu reputāciju un politiķu karjeru, lai saglabātu amatu par ielu remontiem atbildīgam ierēdnim? Vai Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas ir rīkojušās rīdzinieku interesēs, pētām Atvērto failu pusstundā.

Šogad uz Krieviju eksportējuši vairāk nekā 300 uzņēmumu. To rāda saraksts, kuru Centrālā statistikas pārvalde vasaras beigās publicēja plašākai sabiedrībai.

 

Aigars Balodis, SIA "Puratos Latvia" ģenerāldirektors: „Tie uzņēmumi, kas to dara, tas ir atbilstoši noteikumiem, un vienā vai otrā veidā, tā ir uzņēmumu izvēle.”

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ievērojami pieaudzis arī Latvijas uzņēmumu eksports uz Krievijas kaimiņzemēm – Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju.

Matīss Mirošņikovs, Latvijas bankas ekonomists: „Protams, ka ir skaidrs, ka daļa no šī eksporta pieauguma ir skaidrojama ar sankciju apiešanas mēģinājumiem.”

 Lai apietu sankcijas, uzņēmumi īsteno dažādas shēmas.

Arturs Kovaļenko, Valsts ieņēmumu dienesta Riska vadības daļas vadītājs: „Preces tiek eksportētas uz Kazahstānu, bet līdz Kazahstānai un Kirgizstānai fiziski nenonāk.”

 

Kādēļ uzņēmumi pusotru gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā aizvien turpina eksportēt uz agresīvo kaimiņvalsti? Un kādi sankciju apiešanas riski slēpjas aiz straujā eksporta pieauguma uz Kazahstānu, Kirgizstānu un Armēniju? To „Atvērtajos failos” pētīs Linda Zalāne.

Latvijā naidīgas attieksmes dēļ pastāvīgi cieš lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas. Fizisku uzbrukumu dēļ viņi uz ielām nevar justies droši.

Līvajs Amareins, Daugavpils iedzīvotājs: „Viņš paspēja man iesist vēl kādas četras reizes, pēc tam viņš mani pagrūda un turpināja sist pa galvu, pa seju.”

Noziegumus pret cilvēkiem no LGBT kopienas iedrošina naida runa ne tikai sociālajos tīklos, bet arī nievājoša attieksme no Saeimas tribīnes.

Aleksandrs Kiršteins, Saeimas deputāts no Nacionālās Apvienības: „Divi vīrieši, kas nodarbojas ar homoseksuālismu, ir pederasti. Nu ir kaut kādi geji. Kas ir gejisms, neviens jums nevar pateikt.”

Pētījums rāda, ka homoseksuālus cilvēkus visvairāk nosoda iedzīvotāji Latgalē, kā arī krievvalodīgie.

Aleksandrs (vārds mainīts), Krievijas pilsonis, kurš dzīvo Latvijā: „Es nepieņemu tādus uzskatus, kurus pasniedz Krievija. Protams, ka transcilvēkam… es pat nezinu, ko darītu tur.”

Kāpēc iedzīvotāji Latgalē vairāk nosoda seksuālās minoritātes nekā citviet Latvijā un kādā mērā cilvēku attieksmi pret LGBT kopienu ietekmē Krievijas propaganda un dezinformācija, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.