Atvērtie faili

Latvijā dzīvo gandrīz 100 tūkstoši ārvalstnieku no daudzām pasaules valstīm. Savas atšķirīgās etniskās izcelsmes un rases dēļ viņi ikdienā sastopas ar naidīgiem komentāriem.

Domeniko Graciozo, pārcēlās uz dzīvi Latvijā no Gvatemalas: „No tiem cilvēkiem, kuriem ir cita ādas krāsa es esmu dzirdējis pat šausmu stāstus, ka viņiem uz ielas uzbrūk, ka viņus aizskar verbāli, ka viņiem sabiedriskā transportā izsaka dzēlīgus jokus.”

Ar rasistiskiem komentāriem cilvēki sastopas ne tikai uz ielas un internetā, bet arī Latvijas augstskolās.

Samirs no Indijas (vārds mainīts): „Mēs ieguldām valsts ekonomikā, maksājam nodokļus un cienām valsti, bet universitātēs pret ārvalstu studentiem izrāda negatīvu attieksmi.”

Statistika par naida uzbrukumiem neparāda patieso ainu valstī.

Jekaterina Tumule, biedrības „Latvijas Cilvēktiesību centrs” juriste: „Ja mēs skatīsimies tikai uz oficiāliem datiem, kas ir policijā, tad mēs vispār neko neredzēsim un domāsim, ka mums ir paradīze un super iekļaujoša sabiedrība (smejas).”

Cik dziļi Latvijas sabiedrībā ir iesakņojušies aizspriedumi pret cilvēkiem ar atšķirīgu etnisko izcelsmi, rasi un reliģisko piederību un kādā mērā mūsu sabiedrība ir atvērta šādiem cilvēkiem, vērtējam Atvērto failu pusstundā.

Pēc 17 gadus ilgas izmeklēšanas pagājušā gada nogalē pierādījumu trūkuma dēļ izbeigts kriminālprocess, kas plašākā sabiedrībā ir zināms ar nosaukumu - “tā dēvētā Lemberga stipendiātu lieta”.

Aivars Lembergs, Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes deputāts: „Nu, labi, ka ir izbeigts kaut kas (smejas)”

Lietā figurē informācija par liela apmēra slēptu finansējumu gan partijām, gan individuāliem politiķiem divtūkstošo gadu pirmajā pusē.

Indra Sprance: „Jums nebija sajūta, ka jums tagad ir kaut kā jāatstrādā tas viss?

Einars Repše: Nu, es jau arī atstrādāju!"

Vienā atsevišķā gadījumā prokuratūrai pat izdevies izsekot naudas plūsmai, kā Ventspils tranzītuzņēmēju nauda aizplūda līdz politiķa dzīvesbiedres kontam, taču - lieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ.

Māris Urbāns, prokurors: „Tiesas prasa augstāku šo pierādījumu slieksni.”

Kāpēc izmeklēšana par Lemberga stipendiātiem izgāzās? Un kāpēc tās izmeklēšanai bija vajadzīgi 17 gadu, interesējamies Atvērto failu pusstundā.

Latvijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši uzturlīdzekļu parādnieku. Tas ir apmēram tikpat daudz, cik ir iedzīvotāju Ventspilī un tās novadā. Viņi valstij ir parādā apmēram pusmiljardu eiro.

Inita Ilgaža, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos: „Priekš Latvijas apstākļiem šis ir milzīgs cipars.”

Nospiedošais vairākums no alimentu nemaksātājiem ir vīrieši, kuri rūpes par bērniem liek sievietei iznest uz saviem pleciem.

Diāna, vārds mainīts: „Es neesmu droša par rītdienu. Kas var būt?”

Atbildīgās amatpersonas plāno ieviest jaunus un papildināt esošos instrumentus, lai vērstos pret uzturlīdzekļu parādniekiem.

Dana Rone, sertificēta mediatore un zvērināta advokāte: „Sabiedrībā tolerances līmenis ir par augstu pret nemaksātājiem.”

Vai naudas summa, kuru alimentu nemaksātāji ir parādā valstij, turpinās palielināties? Un vai atbildīgās iestādes dara pietiekami, lai mudinātu vecākus finansiāli rūpēties par saviem bērniem, pētām Atvērto failu pusstundā.

Par Krievijas agresijas nosodīšanu partija „Saskaņa” samaksāja ar vietas zaudēšanu Saeimā. Tagad partija gatavojas Eiropas parlamenta vēlēšanām un no šīs retorikas neatsakās.

Nils Ušakovs, Partijas „Saskaņa” līdzpriekšsēdētājs: „Vienīgais cerīgais scenārijs, ja mēs runājam par krieviem, kas dzīvo Latvijā, tas ir, ka Krievija šajā karā zaudē.”

Lai noturētu politisko ietekmi, no „Saskaņas” aizgājušie politiķi Rēzeknē un Daugavpilī cenšas spēlēt uz krievisko vērtību saglabāšanu.

Pēteris Dzalbe, Daugavpils valsts pilsētas pašvaldības domes deputāts: „Manuprāt, no Elksniņa puses tas ir tīrais aprēķins!”

"Saskaņai" un Rēzeknē topošajai partijai „Kopā Latvijai” nopietnākais konkurents ir Saeimā iekļuvusī partija "Stabilitātei" ar līderi Alekseju Rosļikovu. Viņa mīnuss ir pieredzējušu biedru trūkums.

Andrejs Klementjevs, ilglaicīgs kādreizējais partijas "Saskaņa" Saeimas deputāts: „To, ko viņš stāsta, es jūtu, ka tas ir „TikToka” vienas minūtes mesidžs.”

Vai kādreiz tik varenās partijas "Saskaņa" laiks ir pagājis? Un vai krieviski runājošo pilsoņu balsis turpmāk iegūs tie politiķi, kuri līdz galam nenosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, pētām Atvērto failu pusstundā.

Lai cīnītos ar atkarību, tūkstošiem cilvēku Latvijā ir brīvprātīgi lūguši viņiem aizliegt piekļūt azartspēlēm. Lai pretotos pārmērīgai tieksmei spēlēt uz naudu, viņi ir iekļāvuši sevi speciālā sarakstā - Pašatteikušos personu reģistrā.

Signe Birne, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja: „Tā nav panaceja, tas ir viens no veidiem kā sevi ierobežot, kā sevi atturēt.”

Pašatteikušos personu reģistram jāattur atkarīgie no spēlēšanas laimētavās gan klātienē, gan arī internetā. Tomēr tiešsaistē tas nedarbojas.

Jānis, vārds mainīts: „Ja man vēl nav izveidots elektroniskais maciņš, tad tā ir maksimums pusstunda. Ja ir jau kaut kādas iestrādnes, tad tās ir divas minūtes.”

Arī īstajās spēļu zālēs atkarīgie var šā vai tā piekļūt monētu automātiem.

Arnis, spēlējis azartspēles vairāk nekā 20 gadus: „Varbūt ne katrā. Bet, ja mēs taisītu eksperimentu, tad es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka no trijām zālēm es vienā ieietu. Tikai vajag "pasveķīt" naudiņu.”

Kādēļ Pašatteikušos personu reģistrs, kam jāpalīdz iedzīvotājiem atturēties no azartspēļu atkarības realitātē nedarbojas? Un kādēļ uzraudzības sistēma gan no inspekcijas, gan azartspēļu organizatoru puses ir nepilnīga, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā ik gadu policija izsludina meklēšanā apmēram pusotru tūkstoti cilvēku. Daudzi no viņiem nav sasnieguši pilngadību. Apmēram desmito daļu no visiem pazudušajiem cilvēkiem tā arī neizdodas atrast.

Kitija Dzintare, Kristera māsa: „Viss sākās, kad mans brālis pazuda no sakariem sociālajos medijos.”

Bez vēsts pazudušus cilvēkus meklē ne tikai policija.

Līga (vārds mainīts), Helvija māte: „Mēs to darām ar sirdi un dvēseli. Mēs meklējam savu bērnu.”

Pagājušā gada nogalē Rīgā pazuda divi jaunieši, kuri vēl joprojām ir izsludināti meklēšanā. Vai policija ir darījusi pietiekami, lai viņus atrastu?

Romāns Jašins, Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas priekšnieks: „Kāpēc neatrodam? Tāpēc, ka mēs nevaram identificēt to maršrutu, cilvēka virzienu, vai iespējamās vietas, kur viņš varētu būt.”

Kāpēc policijai nesokas ar bezvēsts pazudušu cilvēku meklēšanu un kādā mērā valsts tajā paļaujas uz nevalstiskajām organizācijām, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijas iedzīvotāji ikdienā vēl joprojām lieto liellitrāžas padomju standarta sašķidrinātās naftas gāzes balonus. Tie iepriekšējos gados ik pa laikam ir izraisījuši eksplozijas.

Egita Kancāne, gāzes balona sprādzienā cietusī: „Viņš palaida roku, viss, ko es atceros kā tādā kino kadrā - visa zeme ir ar zilām liesmām.”

Pagājušajā gadā gāzes balona sprādziens Kurzemē beidzās traģiski.

Laura, vārds mainīts: „Viņš bija smagā stāvoklī, mēs pat zārku netaisījām vaļā…”

Atbildīgās amatpersonas neredz pamatu kaut ko mainīt gāzes balonu apritē un atbildību atstāj pašu patērētāju ziņā.

Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja: „Gāze ir gāze, kamēr to lietos mājsaimniecībā šādā veidā, kaut kādi nelaimes gadījumi būs.”

Kādēļ pirms vairākiem gadiem izplēnēja politiķu plāni izņemt no aprites padomju standarta gāzes balonus, lai tos aizvietotu ar drošākiem, pētām Atvērto failu pusstundā.

Lai izvairītos no tā, ka bremzējas valsts izaugsme, politiķi nacionālās attīstības plānos lielākās cerības liek uz inovācijās balstītu industriju. Taču, lai to sasniegtu ir vajadzīgi  tūkstošiem fiziķu un ķīmiķu.

Normunds Bergs, uzņēmējs un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents: „Ap 20 tūkstošiem. Vakanču!”

Kamēr jaunieši ir maz ieinteresēti eksaktajās zinātnēs, tikmēr izglītības sistēma jau gadiem nespēj sagatavot jaunus skolotājus.

Linda Daniela, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne: „Trīs šobrīd mācās visos gados kopā fizikas skolotāji.”

Uzņēmēji fizikas un ķīmijas skolotājiem rosina strauji trīskāršot algas. Izglītības ministre Anda Čakša to nedarīs. Viņa cer, ka problēmu atrisinās pakāpeniskas reformas.

Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre („Jaunā Vienotība”): „Nu, varbūt es esmu traka, bet es ticu vienkārši.”

Vai tuvākajos gados Latvijas skolās fiziku un ķīmiju mācīs vairāk skolotāju un vai bez ieguldījumiem eksakto zinātņu pedagogos varam cerēt uz valsts attīstību, kas balstās inovācijās, pētām Atvērto failu pusstundā.

Krievija gadu desmitiem ir izmantojusi gāzi kā ieroci, lai vairotu savu ietekmi Eiropā.

Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks: „Krievija skaidri apzinās, ka gāze ir izmantojama ne tikai naudas iegūšanai, bet arī politiskai, ģeopolitiskai ietekmei.”

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropa šo gāzes ieroci ir sākusi pavērst pret pašu Krieviju. Lai nodrošinātu kritiski svarīgas infrastruktūras drošību, Polija un Vācija ir nolēmušas nacionalizēt Krievijas enerģētikas uzņēmuma „Gazprom” aktīvus.

Mārcis Balodis: „Tas ir ass pagrieziens, jo Vācijas attieksme pret Krieviju kopš Otrā Pasaules kara beigām ir balstīta uz principu  - mierīgu sadzīvošanu.”

Vai tas, ka uzņēmuma „Latvijas gāze” īpašnieku vidū ir Kremļa enerģētikas milzis „Gazprom”, apdraud Latvijas nacionālās drošības intereses un vai arī Latvija apsver iespēju nacionalizēt „Gazprom” akcijas, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Pēc divām nedēļām – 10. februārī Ekonomisko lietu tiesa Rīgā uzsāks izskatīt vienu no apjomīgākajām naudas atmazgāšanas krimināllietām Latvijas vēsturē.

Latvijas Radio ziņu izlaidums 2022. gada 21. jūlijā: „Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti vairāki toreizējie ABLV bankas vadošie darbinieki par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljarda eiro legalizēšanu.”

Uz apsūdzēto sola sēdīsies līdz 2018. gadam trešās lielākās Latvijas bankas – „ABLV Bank” līdzīpašnieks Ernests Bernis un bankas vadības komanda. Taču šis nav vienīgais kriminālprocess, kurā tiek izvērtēta „ABLV Bank” vadības atbildība. No tā dēvētās pamatlietas izdalīts un šobrīd izmeklēšanai Valsts ieņēmumu dienestā nodots atsevišķs kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Prokurors Uldis Cinkmanis: „Ir indikācijas par to.. ne tikai indikācijas, bet ir jau nodokļu aprēķins par to, ka banka ir izmantojusi savu ofšoru tīklu, lai faktiski formāli..

Prokurore Inga Savčenko: ...faktiski tirgotu…

Cinkmanis: …faktiski tirgotu ofšorus.”

Tikmēr, noslēdzoties „ABLV Bank” pašlikvidācijas aktīvajai fāzei, lielas summas bankā iesaldētas un konfiscētas, bet aptuveni 300 - 400 miljoniem eiro nav izdevies atrast saimniekus.

Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece: „Nu, ja tā pavisam godīgi, visticamāk tam ir sakars ar to, ka tā nauda nav ar legālu izcelsmi.”

Par aizdomām, kas apvij naudas atmazgāšanas skandāliem apvīto „ABLV Bank”, un to, kā sokas ar „ABLV Bank” pašlikvidāciju stāstām raidījumā Atvērtie faili.