Atvērtie faili

Šā gada sākumā noslēdzās piecus gadus ilga tiesāšanās par Nacionālās bibliotēkas būvniecības izmaksām. Celtnieku prasību no valsts piedzīt 12 miljonus eiro tiesa ir noraidījusi. Taču domstarpības starp juristiem par tiesvedības sākotnējo spriedumu, kas bija valstij nelabvēlīgs, turpinās.

Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī kultūras ministre: „Pirmā instance, kas mums bija patiešām - nu jāsaka kaut kur (tas bija) pat šoks.”

Centieni sodīt pirmās instances tiesnesi ar skandalozu reputāciju ir izgāzušies. Tā vietā tiesu varas amatpersonas skaidrojas, ka kļūdīties var ikviens.

Valerijs Maksimovs, Augstākās tiesas senators, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs: „Kļūda vai nepareiza rīcība ir cilvēka dabas sastāvdaļa. Visi kļūdās, visās profesijās.”

Par tiesneses lēmumu savā rakstā skaudri izsakās juridisko zinātņu profesors Kalvis Torgāns. Rakstu pēc viņa nāves publicē tiesību zinātnei veltīts žurnāls.

Dina Gailīte, žurnāla „Jurista vārds” galvenā redaktore: „Diemžēl mēs nekādu reakciju neesam sagaidījuši.”

Kādā mērā juridisko zinātņu autoritāte Kalvis Torgāns ar pārmetumiem pirmās instances tiesnesei atklāja problēmas, kas raksturīgas tiesu sistēmai? Vai tiesu vara, aizbildinoties ar tiesneša neatkarību, cenšas aizsargāt savējos, pētām Atvērto failu pusstundā.

Patlaban Rīgā ministrijas un to padotības iestādes ir izvietotas vairāk nekā 200 dažādās ēkās. Liela daļa no birojiem atrodas tiem nepiemērotās telpās. Ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Rihards Kancēvičs, Zemkopības ministrijas Administratīvā departamenta direktors: "Ja ziemā kabinets ir ciet, tad var uzturēt siltumu, bet šīs vietas, šie logi nesiltinātie, šeit nāk viss aukstums."

Šādi darba apstākļi neveicina valsts pārvaldes darbinieku vēlmi doties uz darbu.

Olga Mihailova, "Colliers" biroja vadītāja: "Ja mēs nenodrošinām ergonomiku, tad, vai mēs varam sagaidīt, ka cilvēki nebūs pārāk bieži "uz slimības lapas"?"

Ierēdņi plāno ministrijas izvietot vairākās ēkās - gan tādās, kas patlaban stāv tukšas, gan arī jau daļēji apdzīvotā biroja kompleksā.

Andris Vārna, "Valsts nekustamie īpašumi" valdes loceklis: "Doma ir tāda, ka mēs šo ēku veidojam kā energoefektīvu namu, bet tajā pašā laikā saglabājot visu, kas te jau vēsturiski ir."

Cik lietderīgi ministrijas un to pakļautības iestādes apdzīvo to biroju ēkas un vai attālināta darba dēļ ēkas nestāv pustukšas, pētām Atvērto failu pusstundā.

Pēc prokuratūras iestāžu reorganizācijas Organizētās noziedzības un specializēto lietu prokuratūras prokurori ir pievienoti Rīgas apgabala prokuratūrai un turpmāk pamatā vairs jaunus kriminālprocesus nesaņems.

Jānis (vārds mainīts), bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors: „Mūsu veiksmes stāsts, ar ko tik ļoti mēs lepojāmies 2019., 2020. gadā, ka mēs esam pārvarējuši „Moneyval”, mums viss ir izdevies – viņš ir pilnībā sagrauts.”

Ģenerālprokurors Juris Stukāns gan kritiku noraida. Īpaši svarīgas lietas joprojām šiem prokuroriem tiks dotas, taču vispirms jālikvidē vecie lietu uzkrājumi. Savukārt pirmā līmeņa prokuroriem jāspēj uzraudzīt arī lietas par liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Juris Stukāns, ģenerālprokurors: „Doma ir tāda – ja viņam gadā ir viena, divas lietas, kurās viņam ir jādomā, viņam neatrofēsies smadzenes.”

Vai smagu un sarežģītu kriminālprocesu uzraudzības nodošana pirmā līmeņa prokuroriem nevājinās prokuratūras darba kvalitāti laikā, kad Latvijai jāsāk gatavoties jaunam „Moneyval” novērtējumam, analizējam Atvērto failu pusstundā.

Politiķi īsi pirms aizvadītajām Saeimas vēlēšanām grozīja Imigrācijas likumu un nolēma, ka Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem būs jāprot latviešu valoda. Ja vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku, lielākoties pensionāri, nenokārtos eksāmenu, tad Latviju viņiem var nākties pamest.

Anna Poļakova, Krievijas pilsone un Latvijas iedzīvotāja: „Kādu apdraudējumu es varu radīt? Ar slimo vīru tikai līdz veikalam, uz slimnīcu, pa ārstiem un viss.”

Pret šo ieceri cīnās jau ilgus gadus Latvijas drošības dienesta uzmanības lokā nonākusi prokrieviska aktīviste, kura pārstāv klientus tiesā.

Elizabete Krivcova, partijas „Saskaņa” biedre un Krievijas tautiešu politikas aktīviste: „Es arī redzu diezgan labas izredzes aizstāvēt savas tiesības un arī vinnēt tiesas administratīvajā kārtībā.”

Kaut arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi vairākas lietas, Saeimas juridiskais birojs, kas analizē deputātu pieņemtos lēmumus, uzskata, ka likums nepārkāpj konstitūciju.

Jānis Priekulis, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks: „Valstij [ir] samērā plaša rīcības brīvība ierobežot cilvēktiesības, ja tik tiešām tas tiek darīts valsts drošības aizsardzības labad.”

Vai izmaiņas Imigrācijas likumā, kuras Saeimas deputāti pērn pieņēma steigā, ir rūpīgi izsvērtas un samērīgas? Un vai Krievijas pilsoņus, kuri nenokārtos latviešu valodas eksāmenu un neizpildīs vēl citas prasības, tik tiešām izraidīs no valsts, pētām Atvērto failu pusstundā.

Lai palīdzētu Ukrainai un vājinātu Krieviju un tās armiju, Eiropas Savienība pret agresora militāro rūpniecību vērš ekonomiskās sankcijas. Tomēr ir okupantu armijas piegādātāji, kuri līdz šim ir palikuši nepamanīti un mierīgi tirgojas Eiropā.

Ahija Zahrebeļska, Ukrainas Nacionālās Korupcijas novēršanas aģentūras Korupcijas risku mazināšanas sankciju piemērošanas politikā virziena vadītāja: „Katra tāda kompānija kā „Gavary (Group)”, kas piegādā savu produkciju Krievijas militārajam kompleksam, pagarina karu.”

Koncerns, kas lepojas ar piegādēm „Kalašņikova” rūpnīcai un Krievijas armijai, strādā arī Latvijā.

Uzņēmējs Haiks Zakojans: „Viņi nebija pamanījuši.”

Ukraiņi lūdz mūsu dienestus palīdzēt iekļaut koncernu sankciju sarakstos. Lai to paveiktu, nepieciešams savākt pierādījumus.

Andžejs Viļumsons, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un politiskais direktors: „Tev jāpiesēžas pašam un pāris nedēļas jāparok, lai tu varētu saprast, vai tur kaut kas apakšā ir.”

Vai Latvijā var strādāt uzņēmēji, kas ziedojuši Krievijas armijai? Un, kāpēc firmu, kas lepojas ar piegādēm Krievijas militārajai rūpniecībai, Latvija nav virzījusi iekļaušanai sankciju sarakstos, pētām Atvērto failu pusstundā.

Vērienīgā starptautiskā pētījumā “Forever Pollution Project” jeb “Mūžīgā piesārņojuma projekts” žurnālisti pirmo reizi Eiropā kartē piesārņojumu ar kaitīgām ķīmiskām vielām - perfluoralkilsavienojumiem jeb PFAS. Arī Latvijā.

Ivars Ružāns: „Šajā gadījumā bija skaidrs, ka tas ir toksiskais piesārņojums.”

Šīs vielas ir bez garšas, bez smaržas un ir ārkārtīgi noturīgas.

Anete Kubuliņa: „Nu es varu pieņemt, ka nelielā koncentrācijā tās būs arī dzeramajā ūdenī.”

PFAS ir arī mūsu asinīs.

Filips Grandjēns: „Man uzreiz radās aizdomas, ka tās var būt toksiskas cilvēka imūnsistēmai.”

Bet atbildīgajai ministrijai nav plāna, kā cīnīties ar piesārņojumu.

Ģederts Ģelzis: Vai jums ir plāns pie tāda strādāt?

Rudīte Vesere: Tuvākajā laikā nē!”

Kas ir tā dēvētās mūžīgās ķimikālijas un kādā mērā ar tām ir piesārņota Latvijas teritorija, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

--

PFAS izmanto dažādu sadzīvē plaši izplatītu preču ražošanai, piemēram, ūdensnecaurlaidīgam apģērbam, ēdienu iepakojumam, nepiedegošam pannu pārklājumam, audumiem, lai uz tiem nepaliktu traipi. PFAS dēvē arī par mūžīgajām ķimikālijām, jo tās vidē nesadalās un ir ļoti mobilas, tāpēc tās atklātas ūdenī, gaisā, zivīs, cilvēkos. PFAS var izraisīt vēzi, neauglību un citas slimības.

Žurnālisti “Mūzīgā piesārņojuma projektā” (secināja, ka Eiropā ar šīm vielām ir piesārņotas vairāk nekā 17 000 vietas – daudz vairāk, nekā līdz šim bijis publiski zināms.

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati rāda, ka PFAS piesārņojums ir visā Latvijas teritorijā. Vislielākais piesārņojums ir zivīs – tas konstatēts zivīs lielākajā daļā ezeru, upju un citu ūdenstilpņu, kur LVĢMC ņēma zivju paraugus. Tāpat PFAS sastopams pazemes jeb gruntsūdeņos, virszemes ūdeņos un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Ar PFAS, visticamāk, ir piesārņotas arī teritorijas lidostu, militāru bāžu un ugunsdzēsēju mācību poligonu apkaimēs.

Šis raidījums ir tapis starptautiska pētījuma “Forever Pollution Project” jeb “Mūžīgā piesārņojuma projekts” ietvaros, kura laikā žurnālisti pirmo reizi Eiropā kartē piesārņojumu ar šīm ķimikālijām.

Katru gadu Latvijā būvvaldes izsniedz vairākus tūkstošus būvatļauju – gan jauniem projektiem, gan senu ēku rekonstrukcijai. Blakus esošām mājām tas var sagādāt pamatīgas problēmas.

Mārtiņš Ķīsis, Ģertrūdes ielas 32. nama īpašnieks: „Šos pāļus viņi ieurba, acīmredzot, pazemē slēptos pamata fragmentos. Sienas līgojās, kad te tas viss notika. Tūlītēji parādījās plaisas.”

To, kā jaunu māju būvniecība ietekmē blakus esošās ēkas ne vienmēr uzreiz var pamanīt.

Inta Ērgle, Krišjāņa Valdemāra ielas 117. nama iedzīvotāja: „Eksperti norādīja arī par vides ietekmi uz mūsu ēku pamatiem, kādēļ arī šīs plaisas veidojās – gan transporta kustība, gan ģeoloģija.”

Pašvaldības amatpersonas no atbildības izvairās un par radušies bojājumiem vaino pašus īpašniekus.

Ingūna Urtāne, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece būvniecības jautājumos: „Es domāju, ka ļoti daudzi dzīvokļa īpašnieki dzīvo ilūzijā, ka būvvalde varētu parūpēties par viņu īpašuma stāvokli. Mēs sakām: ļoti žēl, bet mēs to nevaram izdarīt.”

Kādā mērā atbildīgās iestādes, pirms izsniedz atļaujas jaunu ēku būvniecībai vai esošo māju rekonstrukcijai, ņem vērā apkārt esošo māju stāvokli? Cik lielu vērību pirms būvdarbu sākuma projektu attīstītāji pievērš apkārtējās vides izpētei jeb ģeoloģijai, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā ir kāda ģimene ar četriem bērniem, kura dzīvo izolēti no pārējiem iedzīvotājiem. Abi vecāki ir nolēmuši nesūtīt savus bērnus skolā, jo negrib, lai viņi piedalītos valsts dzīvē, bet gan būtu ārpus sistēmas.

Jānis (vārds mainīts): „Tas, no kā es gribētu aiziet, ir paverdzināšanas sistēma. Un cilvēki jau pietiekami daudz šobrīd gan Latvijā, gan pasaulē to ir aptvēruši.”

Atbildīgo valsts iestāžu darbinieki uzskata, ka vecāki šādi nepilda likumus - arī par obligāto izglītību. 

Laila Grāvere, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja: „Vai tas patīk vai nē konkrētajiem vecākiem, bērnam ir jābūt reģistrētam kādā skolā. Un tālāk jau var izvēlēties.”

Kaut arī bērniem ir tiesības uz izglītību un nākotnes iespējām, amatpersonas vien noplāta rokas.

Valentīna Gorbunova, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece: „Ja ir ģimene, kura ir policijas meklēšanā un neizdodas noskaidrot, kur ir ģimenes dzīvesvieta, tad bērnu tiesību aizsardzības institūcijas, teiksim, bāriņtiesa nemaz nevar būt kontaktā ar šo ģimeni.

Kādēļ atbildīgās iestādes nespēj panākt to, ka ģimenē, kuras vecāki vēlas piekopt kardināli citādāku dzīvesveidu, nenodrošina to, kas institūciju ieskatā atbilstu bērna vislabākajām interesēm? Un kādā mērā cilvēki Latvijā ir tiesīgi dzīvot pilnībā nošķirti no pārējās sabiedrības, pētām Atvērto failu pusstundā.

Vairāk nekā desmit gadus Daugavpilī brīvi uzdarbojās pedofils, kuram patika mazgadīgi zēni.

Zēna māte un sieviete, kuras ģimene vērsās policijā: „Prasu, kurā vietā? Viņš saka - es esmu pie drauga, dzīvoklī. Prasu – cik draugam gadu? Tāds kā Tu? Atbild – nē. Prasu tālāk – vecāks? Jā.”

Vietējiem viņš bija labi zināms interneta trollis jeb cilvēks, kurš internetā tīši raksta provocējošus izteikumus.

Andris (vārds mainīts), bijušais uzņēmējs Daugavpilī: „Viņš nosauca sevi "Paša", kā viņš arī bija komentāros, un es sapratu vienkārši, ka tas ir viņš.”

Interneta forumu lietotāji zināja, ka Paša ir sēdējis cietumā par seksuālām attiecībām ar nepilngadīgo. Bet pēc iznākšanas brīvībā policija divreiz palaida garām iespēju viņu apturēt.

Vladislavs Okuņevs, Valsts policijas Dienvidlatgales iecirkņa priekšnieks Daugavpilī: „Secinājums bija, ka viņa darbības nav kvalificējamas pēc noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm.”

Kādēļ policija, kaimiņi un lielākā sporta skola Daugavpilī gadiem ilgi neredzēja, ka uzdarbojas pedofils, un kāpēc bija vajadzīga kāda anonīma lasītāja vēstule žurnālistiem, lai viņu apturētu? To Atvērto failu pusstundā pēta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” redaktore un žurnāliste Sanita Jemberga.

Eiropas Savienības zaļais kurss pieprasa sargāt arvien lielākas dabas platības. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vilcinās, jo cietīs ietekmīgas saimnieciskās intereses.

Māris Sprindžuks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs: „Nu es to spiedienu izjūtu katru dienu!”

Ieilgušo nenoteiktību izmanto privātie meža īpašnieki, kuri izcērt nozīmīgus biotopus. Tas notiek arī valstij piederošajos mežos.

Gita Strode, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore: „Tie procesi notiek gan aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpusē”.

Zemkopības ministrija uzņēmuma „Latvijas valsts meži” vadībā ilgstoši izvairās iesaistīt vides ekspertus.

Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs: „Ļoti švaki mums konkursā bija ar pretendentiem!”

Vai Latvijā kokrūpniecības industrija ir pārāk liela Latvijas mežiem un vai vides prasības izdosies līdzsvarot ar industrijas pieprasījumu, pētām Atvērto failu pusstundā.