Atvērtie faili

Pēc divarpus gadu ilgas izmeklēšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidz krimināllietu pret bijušo uzņēmuma „Latvijas valsts ceļi” valdes locekli Edgaru Strodu.

Anda Rumjanceva, KNAB Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšniece: „Bez šī te pamatpierādījuma – iegūtajām sarunām, izmeklēšanas gaitā netika iegūti citi pārliecinoši pierādījumi.”

Pēc skandāla ar Stroda aizturēšanu valstij piederošais uzņēmums „Latvijas valsts ceļi” maina iepirkumu kārtību.

Jānis Lange, Rīgas pilsētas izpilddirektors un bijušais VSIA „Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs: „Reputācijas kaitējuma vilnis vēlās pēc tam pāri, viņš protams bija ļoti liels.”

Ceļu nozare gaida lēmumu no Konkurences padomes, vai starp „Latvijas valsts ceļu” sludināto iepirkumu dalībniekiem ir atklāts kartelis. Sekas var būt dramatiskas.

Skaidrīte Ābrama, bijusī Konkurences padomes vadītāja, Saeimas deputāte no partijas „Progresīvie”: „Ir spēkā stājies jaunais regulējums, kas izslēdz jau uz trīs gadiem no dalības publiskajos iepirkumos.”

Kāpēc KNAB neizdevās pierādīt noziegumu uzņēmuma „Latvijas valsts ceļi” iepirkumos? Un vai KNAB atklātais sekmēs Konkurences padomes izmeklēšanu iespējamā ceļu būves firmu karteļa lietā?

Latvijā ik gadu simtiem cilvēku kļūst par agresīvu mārketinga shēmu upuriem. Iedzīvotāji ir spiesti maksāt abonentmaksu par produktiem, kurus viņiem nevajag.

Erna Bērziņa, Siguldas iedzīvotāja: „Tur nauda ir vajadzīga. Pārskaiti naudu un būsi ticis vaļā.”

Ja mārketinga darboņiem nesamaksā rēķinu, tad pensionārei draud ar parāda piedziņu.

Aina (vārds mainīts), senāk strādāja par pastnieci: „Viņa bija ļoti sašutusi un drebošām rokām man deva izlasīt šo vēstuli, lai es saprotu viņas situāciju.”

Bet atbildīgās iestādes shēmu upuriem neko daudz nespēj palīdzēt.

Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore: „Latvieši nav lieli informācijas devēji uzraudzības iestādēm.”

Vai uzņēmumus, kas piekopj agresīvu mārketingu un uzspiež iedzīvotājiem abonēšanas līgumus par dažādiem produktiem sauc pie atbildības, pētām Atvērto failu pusstundā.

Šā gada pēdējais raidījums Atvērtie faili izskan citādākā formātā nekā ierasts. Studijā ir sanākusi Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas komanda, kura ikdienā veido Atvērtos failus. Žurnālisti diskutē par pieciem tematiem, kuri ir bijuši aktuāli 2022. gadā un būs svarīgi arī nākamajā gadā.

Raidījuma veidotāji vērtē notikumus saistībā ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un Latvijas drošību, kā arī analizē norises ekonomikā un situāciju ar klimata pārmaiņām.

Latvija pēdējo 10 gadu laikā ir samaksājusi vairāk nekā 15 miljonus eiro naudas balvās par izciliem sasniegumiem sportā. Dāsnas prēmijas no valsts budžeta saņem ne tikai sportisti un viņu treneri, bet arī atsevišķu sporta federāciju darbinieki.

Peldēšanas trenere Gaļina Broka: „Federācija saka, ka viņiem alga ir ļoti maza un, lai strādātu, vajag naudu.”

Daži ievērojamākie Latvijas sportisti naudas balvām nemaz nekvalificējas.

Latvijas Motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis: „Tā ir sporta sabiedrību sašķeļoša. Lielai daļai sabiedrības nav skaidri kritēriji.”

Atbildīgās amatpersonas gatavojas rosināt prēmiju vietā olimpiskajiem un paralimpiskajiem medaļniekiem izmaksāt ilgstošus pabalstus. Ne visi to atbalsta.

Roberts Uldriķis, futbolists: „Sports ir brīva izvēle. Ja nevari ar to nopelnīt naudu, nav jāgaida no valsts prēmijas par izciliem sasniegumiem vai ko tādu.”

Kādēļ naudas balvas, kuras valsts par izciliem sasniegumiem izmaksā sportistiem, nonāk arī citu cilvēku kabatās un vai metode, ar kuru nosaka izcilību Latvijas sportā, ir pareiza, Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

Mārupē būvnieki dižozolam apcērt saknes un vēlāk nezināmi ļaundari koku arī nozāģē. Sabiedrībā tas izraisa plašu rezonansi.

Andra Rožukalne, Mārupes valsts ģimnāzijas sākumskolas skolotāja: „Tiešām, ka kaut kas ļoti skaists ir iznīcināts.”

Lai izdabātu teritorijas attīstītājiem, Mārupes pašvaldības amatpersonas ir gatavas riskēt ar kriminālatbildību.

Mārupes domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Bojārs: „Man nav bailes, lēmums pieņemts un viss!”

Simtiem gadus vecā koka iznīcināšana parāda robus vides aizsardzības likumos.

Mārupes novada pašvaldības domes deputāts no partijas „Latvijas Attīstībai” Aivars Osītis: „Tas nozīmē to, ka šādi gadījumi būs simts un viens.”

Kādēļ Mārupes novada pašvaldība nerīkojās, lai paglābtu vietējo dižozolu no bojāejas? Vai bezkaunīgais noziegums liks politiķiem mainīt likumus, lai aizsargātu dabas vērtības, pētām Atvērtajos failos.

Dzenam pēdas noziegumiem, pētām aizdomīgus biznesa darījumus, atmaskojam negodīgus politiķus, izgaismojam robus likumdošanā un saucam pie atbildības tos, kuri vēršas pret mūsu sabiedrībā vismazāk aizsargātajiem.

 

Spied pogu "sekot" podkāstam "Atvērtie faili" un klausies jaunākās epizodes ik ceturtdienu Latvijas Radio lietotnē un visās populārākajās straumēšanas platformās!

Kopš Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā, Latvijā patvērumu no asiņainā kara ir guvuši desmitiem tūkstoši ukraiņu bēgļu. Starp viņiem ir arī daudz bērnu, kuri šogad sāka mācīties Latvijas skolās.

Vladislava, skolniece no Ukrainas: „Es sēžu stundās un vispār neko nesaprotu.”

Kaut arī ukraiņu bērniem būtu jāmācās tikai skolā Latvijā, viņi vienlaikus ir spiesti attālināti mācīties arī Ukrainā.

Irina, ukrainiete, kuras dēls mācās skolā Latvijā: „Bet viņš taču nevar fiziski pavilkt divas skolas reizē!”

Paši ukraiņu bērni, kuriem pēkšņi skolā jāmācās tikai latviski, uz jebkādām atlaidēm var necerēt.

Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā eksperte Olita Arkle: „Mēs piedāvājam iespēju palikt uz otro gadu un atkārtoti mācīties.”

Cik gatava ir mūsu izglītības sistēma integrēt sabiedrībā ukraiņu bērnus, kuri ar savām ģimenēm ir guvuši patvērumu Latvijā, Atvērto failu pusstundā pēta Vita Anstrate.

Daudzviet Latvijā uz no jauna saremontētiem ceļiem akmens šķembas apdraud autovadītāju drošību.

Traktora vadītājs Jānis: „Mašīnai nomainījām šogad logu, četri akmeņi logā.”

Ceļu remontam no Covid-19 ekonomikas atveseļošanas fonda ir iztērēti miljoni, bet darbu rezultātā cieš iedzīvotāji.

SIA „Limbažu ceļi” Būvniecības daļas vadītājs Edžus Voss: „Tehnoloģija, kas bija izstrādāta uz konkrētiem materiāliem, viņa principā vairāk nestrādāja.”

Bet par ceļu uzturēšanu atbildīgais uzņēmums „Latvijas valsts ceļi” ļauj vilkt garumā brauktuvju garantijas remontu.

VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes loceklis Gundars Kains: „Vizuāli viņš neizskatās smuki, es pat teiktu, neskaisti.”

Kāpēc teju trešā daļa no reģionāliem ceļiem, kuri ir salaboti par Covid-19 naudu, ir nekvalitatīvi? Vai atbildīgie ceļu būves uzņēmumi salabos šosejas atbilstoši projektam, pētām Atvērto failu pusstundā.

Ik gadu vairāk nekā simts bērnu Latvijā nonāk jaunā ģimenē. Uz ārzemēm adoptētos uzrauga līdz pilngadības sasniegšanai, taču pie mums bāriņtiesām viņi jāpieskata vien pirmos divus gadus.

Karīna Pētersone, bijušais sistēmas bērns: „Pat viens kliedzošs gadījums ir signāls, ka kaut kas ir jādara.”

Izrādās, adoptēti bērni nereti dzīvo nevis ģimeniskā vidē, bet izglītības iestāžu internātos.

Ieva Pīpiķe, Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta Sektora vadītāja: „Kā vispār ģimenei var dot šos bērnus. Tai jāsniedz pakalpojums, bet bērns ir internātā!?”

Adopciju var atcelt astoņpadsmit gadu vecumā, ja abas puses tam piekrīt. Taču, kā rāda pieredze, to var izdarīt arī ar viltu.

Amanda, vārds mainīts: „Un viņa saka, lai pametu skolu un meklēju, kur dzīvot.”

Vai atbildīgās iestādes adopcijas jomā primāri ievēro bērna vislabākās intereses, pētām Atvērto failu pusstundā.

Kopš augusta sākuma Latvijā pilnā apmērā ir sākusi darboties depozīta sistēma iztukšotām stikla un plastmasas pudelēm, kā arī skārda bundžām.   

Jānis Ulme: „Nu jāatzīst arī, ka šis solis ir novēlots 20 gadus vēlāk, nekā vajadzēja to ieviest.”

Valdības ministrs mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām publiski apgalvoja, ka Latvijas depozīta sistēma esot atzīta par labāko Eiropā.

Latvijas Radio: Tātad bija šāds paziņojums?

Artūrs Toms Plešs: Jā, pēc manā rīcībā esošās informācijas tas bija!

Pasākumā, uz kuru atsaucas ministrs, šāds vērtējums gan neizskanēja.

Anna Larsone: „Es vēlos teikt, ka mēs nenāksim klajā ar kaut kādu paziņojumu.”

Bet cik efektīva patiesībā ir nule ieviestā depozīta sistēma mūsu valstī, pētām Atvērto failu pusstundā.