Atvērtie faili

Joprojām nav skaidrības, kā Latvija turpmāk palīdzēs šeit iebraukušajiem Ukrainas kara bēgļiem. Galvenās bažas ir par dzīvesvietu.

Visu laiku viņus ved un ved, mums zvana no pašvaldības vai vēl ir vietas, es saku, ka nē.

Pēdējo mēnešu laikā Latvijā reģistrēti ap 30 000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Ļoti laipni cilvēki, kamēr jautājums neskar dzīvošanu. (smejas).

Kā Latvija rūpējas par ukraiņiem un cik ilgi vēl to varēs darīt, to raidījumā Atvērto faili.

Viņa mums piezvanīja pagājušā rudens sākumā. Sabiedrībā zināma dāma, sauksim viņu par Mariju. Marija izstāstīja briesmīgu stāstu – viņas adoptētais bērns, tobrīd desmitgadīgs puika, atzinies, ka agrāk audžuģimenē ticis seksuāli izmantots.

Bērni ir iedoti ģimenē, uzsēdināti uz kaut kāda porno…

Marija pauda aizdomas, ka bērns kļuvis par kāda pedofilu tīkla upuri, bet likumsargi vilcinās lietu izmeklēt. Tāpēc viņa vēlējās iesaistīt žurnālistus.

Ir pagājuši deviņi mēneši kopš mēs šai lietai sekojam līdzi, un patiesi – kriminālprocess ir iestrēdzis, un neviens pie atbildības nav saukts. Taču šajā laikā pieredzējām negaidītus pavērsienus – kā piemēram, Marijas centienus bērnu atdot bioloģiskajai mātei. 

Tas vispār ir, nu, lai neteiktu kaut kādā mērā pretdabiski, tas ir pretlikumīgi.

Kas īstenībā ir noticis ar puiku un kāpēc šī lieta joprojām nav izmeklēta, pētām raidījumā Atvērtie faili.

Mēs zinām, ka mediji ir svarīgs Latvijas demokrātijas balsts. Bet kas balsta pašu balstu?

“Dinamika rāda, ka uzticēšanās krīt.”

Sabiedrību mērķtiecīgi uzrunā politiķi, viedokļu līderi vai politizētas “ciltis” sociālajos medijos, kurās dominē stāsts: “mēs pret viņiem”.

Aldis Gobzems: ”Jūs bijāt tik drosmīgi un nenobijāties no tiem meinstrīma medijiem.”

Taču demokrātija nevar pilnasinīgi darboties bez spēcīgiem, neatkarīgiem medijiem, kuri bauda auditorijas uzticēšanos. 

“Tas var nodarīt lielu kaitējumu demokrātijai, ja cilvēki vienkārši neņem vērā to, ko ziņo žurnālisti.”

Mans vārds ir Rita Ruduša un raidījumā Atvērtie faili šoreiz pētīsim faktorus, kas ietekmē uzticēšanos medijiem, un meklēsim risinājumus tam, lai to stiprinātu.

Kamēr Krievijas armija īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu un iznīcina viņu valsti, simtiem padomju pieminekļu un apbedījumu vietu Latvijā sludina Kremļa agresiju.

Gundars Kalve: Vai man kā latvietim ir jāpiecieš šis apkaunojums?

Cilvēkam, kurš brīvprātīgi palīdz aizstāvēt Ukrainu no Krievijas okupantiem, Latvijā draud kriminālatbildība par veca padomju armijas pieminekļa sabojāšanu.

Gundars Kalve: Uzdevums man ir uzticēts, noturēt pozīcijas, neielaist diversantus, iespējams – iznīcināt viņus.

Valdības partija, kas vārdos cīnās par padomju pieminekļu demontāžu, darbos  apgrūtina to novākšanu. 

Ieva Akuratere: Es tomēr būtu par to, ka tas būtu jāsaglabā.

Kādēļ Latvijai līdz šim nav izdevies atbrīvoties no padomju armijas memoriāliem, kas ir izkaisīti pa visu valsts teritoriju? Un kādēļ valdošās koalīcijas partija, kas cīnās par Uzvaras pieminekļa demontāžu Rīgā, neiebilst, ka simtiem citas padomju armijas piemiņas vietas turpina sargāt līgums ar Krieviju, pētām Atvērto failu pusstundā.

Cilvēku interese par saules paneļu uzstādīšanu strauji aug. Tam atbalstu sniedz arī valsts. Taču atbalsta nosacījumi liek uzdot jautājumus par izvirzīto prasību samērīgumu.

Edijs Vegners: Man ir divas saimniecības ēkas ar ideāli izvietotiem jumtiem, kāpēc es uz viņiem nevaru likt, bet uz zaļās zonas es drīkstu likt. Būtībā absurds.

Privātpersonām valsts atbalsta programmas nodrošina divas ministrijas.

Iveta Muceniece: Ja viņš strādā savā mājā, tad mēs nevaram viņu klasificēt kā privātpersonu, bet kā komersantu, saimnieciskās darbības veicēju.

Cik efektīvi šobrīd strādā valsts piedāvātās programmas saules paneļu iegādei un kas notiktu, ja pēkšņi visi Latvijas iedzīvotāji izlemtu kļūt par saules enerģijas “mājražotājiem”, skaidrojam raidījumā Atvērtie faili.

 

Jau pēc raidījuma sagatavošanas VARAM informēja, ka šonedēļ ir atcelta prasība par konkrētu saules paneļu novietojumu. Atbalstu varēs saņemt arī tad, ja saules paneļus liks uz zemes vai citas īpašumā esošas ēkas.

Onkoloģijas pacientiem izredzes izdzīvot Latvijā ir mazākas nekā citviet Eiropā. Seši tūkstoši mūsu iedzīvotāju ik gadu zaudē cīņu ar vēzi.

Venita: Vienā stresā es dzīvoju. Bez terapijas, vai piešķirs vai nepiešķirs, vai savāks ziedojumus, vai nesavāks.

Finansējums vēža ārstēšanai nav pietiekams un pirms gandrīz gada izstrādātais jaunais onkoloģijas plāns iestrēdzis Ministru kabinetā. 

Olga: Tīri cilvēcīgi es viņus saprotu, Covid un viss pārējais, bet no otras puses pacienti turpina mirt.

Daļai onkoloģijas pacientu Latvijā neatliek nekas cits, kā vērsties pie labdarības organizācijām. Var rakstīt arī individuālo kompensāciju pieteikumus valstij – taču lielākā daļa saņem atteikumus.

Guntars: Liecies nu tāds tā kā nevajadzīgs.

Kāpēc Latvijā onkoloģijas pacientus gremdē “Excel” tabulās, kur meklēt glābiņu nevienlīdzībai zāļu piekļuvē un vai pacienti var gaidīt kādus uzlabojumus, stāstām raidījumā Atvērtie faili.

Krievijas iebrukums Ukrainā un okupantu karaspēka pastrādātie kara noziegumi pret miermīlīgiem iedzīvotājiem pamudinājuši 11 Latvijas iedzīvotājus pievienoties Ukrainas aizstāvjiem.

Juris: Kad karš sākās, tad arī nedēļu vēlāk Saeima pieņēma to likumu, ka vairs nav problēmu pievienoties, un tā es arī atbraucu uz tejieni.

Latvieši bijuši klāt gan Kijivas piepilsētas Irpiņas aizsardzībā, gan piedzīvojuši uzbrukumu Javoviras militārajā bāzē.

Jenots: Aizverot aiz sava biedra atejas logu, kur viņš, pārkāpjot iekšējo reglamentu, pīpēja, redzēju, kā detonē aviācijas munīciju, ar ko mūs pacienāja krievu aviācijas spēki.

Bet kā ekipēti ir mūsu karavīri Ukrainā?

Leitis: Nebūtu tās saziņa ar tiem pašiem voluntieriem, tiem, kas sniedz humantitāro palīdzību, tad mēs vispār te pliki staigātu apkārt.

Jenots: Mājas drēbēs.

Leitis: Burtiskā nozīmē (iesmejas), karā ar džinsiem un kedām nepakarosi.

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji devušies uz Ukrainu karot un ko šajā laikā pieredzējuši, par to reportāžā no Kijivas.

Neviens, kurš atklāti runā par mežu izciršanu Latvijā, nevar būt drošs, ka pret viņu nevērsīsies.

Jurģis Jansons: Tā skolotāja ārkārtīgi satraucās. Protams, mēs piedraudējām, ka iesim pie direktora.

Aizvadīto gadu laikā ar agresīvu un dusmīgu attieksmi no mežsaimniecības industrijas ir saskāries arī teātra režisors.

Valters Sīlis: Kādu cilvēku šie te vārdi – mēs pārtrauksim mežu izciršanu, tie aizvainoja.

Bet dabas aizstāvjus, kuri iestājās par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu pratināja drošības policija.

Jānis Rozītis: Man tā bija kaut kādu stundu, divas sarunas.

Meža nozares flagmanis – valstij piederošs desmitiem miljonu pelnošs ietekmīgs uzņēmums – pārmetumus noraida.

Edvīns Zakovics: Mēs nekādā veidā nevienam neuzbrūkam. Neizturamies nekādā veidā agresīvi, teiksim, vai mēģinot kādu ietekmēt.

Kādēļ mežizstrādes nozare agresīvi vēršas pret iedzīvotājiem, kurus satrauc mežu izciršana un kailcirtes Latvijā? Un kādēļ drošības policija pirms vienpadsmit gadiem saistībā ar mežu apsaimniekošanu pratināja nevalstiskās dabas aizsardzības organizācijas darbiniekus un žurnālistu Latvijā, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Kad pār pasauli pārlaidās Covid-19 infekcija, tai līdzi nāca arī lielas bailes. Gan no pašas slimības, kuras bīstamība un ārstēšana sākotnēji bija neskaidra, gan vēlāk arī no radītās vakcīnas pret to. Daudziem šīs bailes no slimības un potes bija vienas – ja nu man notiks kas briesmīgs?

Gundars: Viss ķermenis šāds, dedzinoši niezošs, apģērbu nevari uzvilkt, lai nekam neskaras.

Vakcinācija pret Covid-19 Latvijā sākās pirms vairāk nekā gada. Dati rāda, ka pārliecinoši lielākā daļa vakcinēto ar veselības problēmām potes dēļ nesaskaras. Tiem, kuriem tādas radušās un būtiski ietekmē dzīvi, valsts sola kompensāciju.

Indra Dreika: Tas ir politisks uzstādījums, valsts apņemšanās pacientiem kompensēt šo būtisko kaitējumu.

Gundara pieredze rāda, ka par naudu veselību nenopirksi. Kāpēc viņa gadījumā solītā kompensācija nepienāksies un kā notiek blakņu izvērtēšana, skaidrojam raidījumā Atvērtie faili.

Rīgas domes plāni nākotnē apkurei neļaut izmantot gāzes katlus sacēla lielu vētru. Taču tas nav vienīgais, ko pašvaldība iecerējusi darīt, lai pilsētā uzlabotu gaisa kvalitāti.

Edmunds Cepurītis: Ja mēs centrā samazinātu auto plūsmu par 20%, mēs visus piesārņojuma veidus novestu zem robežlīmeņiem. 

Gaisa piesārņojums Rīgā atsevišķos gadījumos pārsniedz pieļaujamās normas. Ziemā un pavasarī ir augsts putekļu jeb cieto daļiņu piesārņojums, ko Eiropas Savienībā uzskata par vienu no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem.

Iveta Šteinberga: Es viņas ieelpoju un viņas man lielākoties arī paliek plaušās un tad tā krājās, krājās, krājas, kamēr tie kancerogēnie elementi varbūt sasniedz robežslieksni. 

Iveta Indriksone: Mēs elpojam paši savus apkures dūmus!

Kas ir galvenie gaisa piesārņojuma avoti Rīgā un vai pašvaldības plāni risinās problēmu, skaidrojam raidījumā Atvērtie faili.