Atvērtie faili

Putins savu Ukrainā sākto karu finansē no naftas un gāzes ieņēmumiem. Katru reizi, kad pērkam Krievijas degvielu vai gāzi, mēs ar saviem eiro palīdzam piepildīt agresora kasi.

Zbigņevs Stankevičs: Paskatieties, kas bija ar Vāciju, ar „Gazprom”. Šrēders līdz šodienai tur ir valdē iekšā.

Tiešas sankcijas Krievijas enerģētikai līdz šim Eiropā nav nopietni apspriestas.

Juris Ozoliņš: Morāli par to nav šaubu nekādu. Tālāk seko, kā to vislabāk izdarīt, nenogriežot kādu gabalu no sevis.

Bet vai nav pienācis laiks Eiropas valstīm nokāpt no Krievijas enerģētikas adatas? Un kāda nostāja šajā jautājumā ir Latvijai, kurā vienmēr bijis spēcīgs Krievijas gāzes lobijs, skaidrojam raidījumā Atvērtie faili.

Ātrais karš Ukrainā Putinam nav izdevies. Ukraiņi izrāda negaidītu pretestību, un pasaule tam aplaudē. Taču tas nozīmē, ka Krievijas karaspēks bumbo vairs ne Ukrainas militāros objektus, bet mierīgos iedzīvotājus. Viņu ikdiena paiet bumbu patvertnēs. Okupantu aplenktajās pilsētās cilvēkiem nav ko ēst, bērni mirst no ūdens trūkuma. Tikmēr citur iedzīvotāji gatavojas pašaizsardzībai, brīvprātīgajiem pievienojas pat vecie un slimie.

Mihails: Pie mums atnāca visi, kas nav derīgi armijai. Visi, kas derīgi – aizgāja armijā.

Nepietiek ne ieroču, ne ekipējuma, bet ukraiņi gatavo Molotova kokteiļus un kara šausmās joko.

Oļegs: Ja jau mēs esam banderovieši, tad tas ir „Banderu kompots”.

Karu viņi izcīna vieni paši un jautā – vai Eiropa atkal tikai noskatīsies?

Svetlana: Aiztaisiet debesis! Aizveriet debesis! Pārējo izdarīsim mēs paši. 

Par ukraiņu dzīvi zem kara stobriem Atvērto failu pusstundā.

Apmēram tūkstoš kilometru attālumā no Latvijas visu acu priekšā notiek neiedomājama katastrofa. Pēc Kremļa tirāna dotas pavēles raķetes skalda Ukrainas pilsētu dzīvojamos kvartālus un nešķiro – vai tā bērnu onkoloģijas slimnīca vai privātmāja, kurā dzīvo sirmgalvji. Ēku vietā paliek milzu bedres, uz ielām izkaisīti cilvēku līķi.

Andrejs: Paklausoties Krievijas prezidenta uzrunu, es sapratu, ka mūs grib vienkārši iznīcināt, kā tas notika arī citos gados… es vairs nevaru

Cilvēku tūkstoši pārpildītos vilcienos un auto straumēs meklē glābiņu Eiropas Savienības valstīs. Citi dodas uz fronti.

Vitālijs: Tagad dodos uz komisariātu pierakstīties brīvprātīgajos.

Indra: Uz Kijevu?

Vitālijs: Jā, mēģināšu izlauzties līdz Kijevai.

Brīvprātīgi aizstāvēt Ukrainu piesakās arī latvieši. Franči. Gruzīni. Amerikāņi.

Indra: Tu taču uzmanīgs būsi, vai ne?

Gundars: Nu, kā karā, jā.

Atis: Čau, Gundar, tad tiekamies drīz!

Kāda ir dzīve valstī, kur notiek karš, par to Atvērto failu speciālreportāžā.

Kopš pandēmija lika ieviest pulcēšanās ierobežojumus, no pilsētu ielām pazudušas arī sievietes, kas pārdeva savu miesu. Taču tas nenozīmē, ka pazudusi arī prostitūcija.

Viņu vienkārši aizveda uz turieni, lai viņa atstrādā to naudu.

Seksuālo pakalpojumu tirdzniecība tagad notiek internetā, bet to regulējumā radušies robi.

Aizliegta viņa mums nav, bet oficiāli par nozari mēs arī neatzīstam. Nu tāds – ne miers, ne karš.

Prostitūcijā lielākoties nonāk jaunas, nabadzīgas meitenes ar traģisku pagātni, bet izkļūt no tās šobrīd palīdz tikai brīvprātīgie.

Ja mēs būtu bijuši tajos pašos apstākļos, gājuši cauri tām pašām lietām, visticamāk, mēs būtu turpat, kur viņas.

Kāda ir prostitūcijas seja Latvijā? Raidījums pēta, kas ir tās sievietes, kuras Latvijā nonāk prostitūcijā un cik efektīvs ir prostitūcijas regulējums.

Trīsdesmit vienu gadu pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā vēl joprojām ir cilvēki, kuri ir spiesti sadzīvot ar padomju laikā psihiatru uzliktām diagnozēm.

Sandrs Rīga: Viņš mani burtiski piecu minūšu laikā atzina par nepieskaitāmu.

Psihiatri vērsa represijas pret cilvēkiem, kuri iestājās pret okupācijas varu un ticēja brīvai Latvijai.

Pēteris Lazda: Ja tu kritizē padomju iekārtu, tad tu esi slims. Nu, vārdu sakot, murgo.

Vēsturisks audio ieraksts atklāj, ka padomju Latvijā psihiatri bija cieši saistīti ar čeku un komunistiskās partijas centrālkomiteju.

Anita Apsīte: Mums bija lūgums, lai mēs šos cilvēkus ieliekam psihiatriskajā slimnīcā.

Psihiatre, kura pirms trīsdesmit gadiem to atzina, šodien turpina praktizēt atbildīgā amatā un represijas noliedz.

Anita Apsīte: Es neesmu savā garajā ārsta psihiatra praksē sastapusies ar ārstiem, kas būtu nepamatoti noteikuši kādu diagnozi.

Kādā mērā Latvijas psihiatri bija iesaistīti represijās pret tiem iedzīvotājiem, kuri nepakļāvās padomju režīmam? Un, kādēļ politiķu centieni ar īpašu likumu reabilitēt padomju psihiatrijas upurus ir beigušies ar izgāšanos, pētām raidījumā Atvērtie faili.

Ekonomisko lietu tiesa šīs nedēļas sākumā pasludināja spriedumu, kurā uz apsūdzēto sola sēdēja par oligarhiem dēvētie Andris Šķēle un Ainārs Šlesers.

Tiesnesis: Aināru Šleseru atzīt par nevainīgu apsūdzībā un attaisnot. Andri Šķēli atzīt par nevainīgu apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Tiesvedība pirmajā instancē noslēdzās ar pretrunīgu atziņu. Tiesnesis piekrita, ka savulaik Šlesera vadītā ministrija prāvas centrā esošo digitālās televīzijas konkursu sarīkojusi par labu firmai, kuras uzvarā ieinteresēts Šķēle. Taču krāpšanu tajā nesaskatīja.

Prokurors: Krāpšana tā nav, bet tad, kas tas ir?

Kādi bija lietas apstākļi un cik pamatots ir tiesas secinājums, ka krāpšana nav notikusi, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Viņi zina, kā ir baidīties nākt mājās no skolas.

Dace: Mēs vienkārši cerējām, kaut viņš šodien atkal nebūtu dzēris, kaut viņš būtu skaidrā.

Skandāli un nedrošības sajūta bija viņu bērnības neatņemama sastāvdaļa.

Juris: Tu jau nekur nevari baigi nolīst, tāpat tā kliegšana pa visu māju iet.

Latvijā ir daudz ģimeņu, kuras posta alkohols. Daudz bērnu, kuri auguši alkoholiķu ģimenēs. Patiesībā alkohola atkarība ietekmē un apdraud visu sabiedrību. Mūsu valstī ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropā.

Stirna: Tas ir vienkārši nožēlojami.

Raidījumā Atvērtie faili pētām, kāpēc Latvijas iedzīvotāji tik ļoti mīl iedzert un kādas tam ir sekas.

Pagājušā gada nogalē Rīgas dome apstiprināja jaunu pilsētas teritorijas plānojumu. Pretēji apkaimju iedzīvotāju vēlmēm tajā ir palikuši plāni apbūvēt divus zemesgabalus Rīgas mežos.

Alija Turlaja: Nu, ne visu var atsist naudā, teiksim tā. Jo arī mežs ir resurss kā gaisa tīrītājs pilsētā.

Kā 18 hektāri Mežaparka zemes nonākuši īpašumā firmai, starp kuras patiesā labuma guvējiem atrodams arī bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova padomnieks Ēriks Teilāns?

Juris Radzēvičs: Ja dome nolemj, tad padotajām personām ir jāizpilda domes lēmums. 

Kas slēpjas aiz nekustamā īpašuma attīstītājiem Mežaparkā un Biķernieku mežā, pētām raidījumā Atvērtie faili.

Kad Ķekava nolēma aizliegt azartspēles, par pašvaldībām atbildīgā ministrija šo lēmumu apturēja. 

Toms Plešs: Tas var patikt vai nepatikt, bet tas ir legāli.

Ministrijas trieciens Ķekavai uztraucis citas pašvaldības, kas plāno ierobežot azartspēles. 

Linda Ozola: Tad gan mums varētu būt interesantas sarunas Rīgas domes koalīcijā.

Vai pašvaldībām tiešām nav tiesību savā teritorijā aizliegt spēļu zāles? Vai arī azartspēļu lobijs to vienkārši negrib pieļaut?

Ķekavniece: Man bija bērnam tēvs, nu tas ir briesmīgi, ka viņi spēlē!

Par azartspēlēm raidījumā Atvērtie faili. Raidījums pēta, kāpēc par pašvaldībām atbildīgā ministrija neļauj Ķekavai aizliegt azartspēles un vai tas pats sagaida citas pašvaldības, kas vēlas ierobežot spēļu zāles.

Latvijā ik gadu no ārstu kļūdām cieši pacienti, kuri meklē taisnību Veselības inspekcijā. Kāpēc Veselības inspekcijas apmeklējums parasti beidzas ar vilšanos?

„Man vispār bija ļoti liels stress par to, kā to var sajaukt vispār!”

Ārstniecībā nodarītais kaitējums var nozīmēt traģēdiju tuviniekiem.

„Es uzskatu, ka daktere palaida manu dēlu mājās jau ar sepsi.”

Bet daudziem, kuri grib panākt taisnīgu izmeklēšanu, nākas dziļi vilties. Veselības inspekcija lielākoties nostājas ārstu pusē.

„Ārsta kļūda var nebūt pārkāpums.”

Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir cietuši ārstniecības procesā, ir maz izredžu, ka ārstus sauks pie atbildības, pētām raidījumā Atvērtie faili.