Atvērtie faili

Aprīļa sākumā Valsts ieņēmumu dienests ziņoja par plašu aizturēšanu Terehovas muitas kontroles punktā.

Panorāma: Aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā aizturētas 29 muitas amatpersonas. (..) VID iekšējās drošības pārvalde īstenojusi plaša mēroga izmeklējošas darbības muitas kontroles punktā, īstenojot vienu no vērienīgākajām pretkorupcijas aktivitātēm Latvijas vēsturē.  

Man ir zināms, ka starp sākotnēji aizturētajiem ir arī trīs muitnieki, kuru vārdi jau pirms divdesmit gadiem figurēja korupcijas shēmā. Tās atklāšanu minēja kā iespējamo iemeslu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ludzas pārvaldes priekšnieka Vjačeslava Liscova slepkavībai.

Ziņu arhīvs: Šorīt dodoties uz darbu, nošauts VID ludzas rajona nodaļas direktors Vjačeslavs Liscovs. 

Kādu informāciju muitnieki un nodokļu inspektori uzrāda savās ienākumu deklarācijās? Mēs izpētījām deklarācijas diviem tūkstošiem VID darbinieku. Kāda muitniece bankā uzkrājusi divus miljonus eiro. Daudzas amatpersonas saņēmušas vairāk nekā simt tūkstošu vērtus dāvinājumus no tuviniekiem. Bet citiem muitniekiem ir ļoti ienesīgi papildu darbi.

Indra Sprance: Tomēr tie ienākumi nu pieklājīgi, salīdzinot ar to algu, ko jūs VID nopelnat. 

Andris Streikuss: Nu, protams, nu diezgan pieklājīgi arī strādāju.

Atvērtie faili pēta, kā VID sokas ar korupcijas izskaušanu pašu darbinieku vidū.

Ilgus gadus draudzīgi sadzīvojusi ar diktatoru, tagad Latvija piedzīvo Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto hibrīdkaru. Pāri Baltkrievijas robežai plūst migrantu straume.

Atsevišķos gadījumus Balkrievijas robežsargi mērķtiecīgi, ar nolūku, pielietojot fizisku spēku, cenšas izbīdīt šos cilvēkus uz Latvijas teritoriju. 

Karu nākas izcīnīt Latvijas robežsargiem – neaizsargātās vietās un nepietiekami bruņotiem.

Tāds žogs, tas nav 100% garants, ja nav tehnikas un mobilitātes, un cilvēku resursu.

Kas notiek hibrīdkara frontē un kāpēc Latvijas Austrumu robeža joprojām ir caura? Raidījums pēta nelegālo imigrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai un kāpēc Latvija Lukašenko režīma izvērstajam hibrīdkaram nebija gatava.

Neviens, kuram Latvijā ir iemīļots kāds vecs un dabisks mežs, nevar būt drošs, ka to vienā dienā nenocirtīs.

“Tas, kā mēs pamanījām - mēs ieraudzījām vienkārši oranžās svītras uz kokiem,” stāsta arhitekte Ieva Lange.

Dabas aizstāvji ir pārliecināti, ka Latvija pamazām zaudē vecos, Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos meža biotopus.

"Biotopa vairs nav, jo mežs ir nocirsts kailcirtē. Tas ir valsts mežs," norāda vides aizsardzības speciāliste biotopu eksperte Ieva Mārdega.

Lai nosargātu dabas vērtības, viņiem nākas stāties pretī kam lielam, varenam un ietekmīgam.

"Šis ir uzņēmums, kam mēs esam uzticējuši pusi Latvijas mežu," saka Latvijas ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus.

Kas notiek Latvijas valstij piederošajos mežos?  Raidījums pēta, kāpēc Latvijas valstij piederošajos mežos izcērt Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamus biotopus.

Darījumu shēmas ar fiktīviem firmu īpašniekiem ir sen zināma problēma. Mazāk zināms ir fakts, ka Uzņēmumu reģistrā kā biznesa īpašnieces un vadītājas ir reģistrētas dučiem sieviešu, kas patiesībā iztiku pelna, uz ielas pārdodot savu ķermeni.

Nadīna: Uz mani ir atvērtas vairākas firmas. Un pēkšņi es uzzinu, ka esmu valstij parādā 58 tūkstošus.

Kā prostitūtas nokļuvušas uzņēmumu valdes priekšsēdētāju un īpašnieču statusā?

- Es tā baigi neinteresējos, kam viņš pārdod un ko.

- A kāpēc man būtu jāatbild uz tādiem jautājumiem?

Par prostitūcijā iesaistītu personu lomu nelegālās darījumu shēmās Atvērto failu pusstundā.

Latvijā nav neviena oficiāli apstiprināta gadījuma, kad cilvēks būtu nomiris no Covid-19 vakcīnas. Taču daudzi no jums būs dzirdējuši stāstus par paziņām, kuri pazīst cilvēkus, kuru nāvē vainojama šī pote.

Ja ciemam naktī cauri iziet cilvēks melnā plašķī, un 30 mājās no rīta ir cilvēki nomiruši. Nu tad ir vai nav saistība ar to vīru melnajā plašķi, kas naktī gāja cauri?

Kāds pamats ir šīm runām un vai oficiālās iestādes no mums tiešām slēpj informāciju par vakcīnu kaitīgumu?

Šis risks ir pielīdzināms, teiksim, riskam, ka jūs vienkārši ejat pāri ielai un sabīstaties no mašīnas un jums var sākties aritmija.

Raidījumā “Atvērtie faili” skaidrojam arī, kā Latvijā pārbauda, vai cilvēks miris no Covid vakcīnas un vai šajā izmeklēšanā var nonākt pie patiesa secinājuma.

Kad Azerbaidžānas autoritārā vara centās piekukuļot Eiropas politiķus, naudas pārskaitījumiem tā izmantoja firmu ar kontiem Latvijas bankās. Kad vajadzēja paslēpt šīs valsts prezidenta meitu īpašumus, arī tad darījumiem izmantoja ārzonas firmu ar kontu Latvijas bankā.

“Mēs atradām šo saikni un publicējām lielu pētījumu par gandrīz miljardu lielu kukuli, ko “TeliaSonera” samaksājusi meitām,” stāsta Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centra žurnāliste Miranda Patručiča.

Raidījums Atvērtie faili turpina pētīt, kāda nauda ir plūdusi caur Latvijas bankām un kādēļ Latvijai draudēja iekļūšana finanšu nozares „pelēkajā sarakstā”. Mūsu rīcībā ir nonākusi informācija par vairāk nekā simts augsta riska klientu pārskaitījumiem no 2013. līdz 2018.gadam. To kopējā summa ir nepilni divi miljardi eiro, kas plūduši caur “ABLV” un citām bankām.

“Es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, ka konkrētais klients ir vai nav mūsu bankas klients,” norāda Juris Bogdanovs, kurš “Swedbank” Baltijas filiālēs atbild par cīņu ar finanšu noziegumiem. “Swedbank” ir vienīgā no bankām, kas atsaucās Latvijas Radio aicinājumam uz interviju.

Kādus klientus no Azerbaidžānas, Uzbekistānas un Krievijas apkalpojušas Latvijas bankas?

Pirms pusotra gada Latvija par mata tiesu izspruka no finanšu nozares „pelēkā saraksta”. Tajā nonākot, Latvijas bankas un uzņēmumus starptautiskajos norēķinos uzskatītu par riskantiem partneriem.

Ilgi gaidīta ziņa – Latviju tomēr neiekļaus pelēkajā sarakstā un mūs nesauks pa naudas atmazgātāju valsti.

Latvijas Radio rīcībā tagad nonākuši dokumenti, kas paver skatu uz naudas plūsmām, kuru dēļ valstij draudēja nepatikšanas. Latvijas bankas apkalpoja gan Kremlim tuvas aprindas, gan Ukrainas, Azerbaidžānas un Uzbekistānas prezidentu sabiedrotos, kuri, visticamāk, slēpa pašu autoritāro vadoņu īpašumus. Klientu sarakstos ir arī starptautiskos naudas atmazgāšanas skandālos iesaistītas firmas. Mums ir zināmi viņu vārdi un konkrēti naudas pārskaitījumi.

Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa: .. šie ir diezgan tipiski, tāda vidēja mediāna par to, kas notika Latvijas bankās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile: Mēs savu kā valsts kopumā, visi kopā pļauku sejā par šīm darbībām esam dabūjuši.

Kāda nauda plūda caur Latvijas banku kontiem, skaidrojam raidījumā Atvērtie faili.

Atvērtie faili ir pētnieciskās žurnālistikas raidījums, ko veido Latvijas Radio žurnālisti. Stāsti par skaļām tiesu prāvām, pēdu dzīšana noziegumiem pašu spēkiem, tiek pavērts skats uz politikas aizkulisēm un pētīti aizdomīgi biznesa darījumi, apskatīti sāpīgi sabiedriski procesi un meklēta izeja no strupceļa. 

Jauna epizode katru ceturtdienu.

Seko šim podkāstam, lai nepalaistu garām jaunākās epizodes! Ja saturs šķiet interesants, iesaki to saviem sociālo tīklu sekotājiem!

Un es uzprasīju ārstam, ko man darīt? Nu es nezinu, mēģiniet kaut kādas lietas dabīgas, dziedniekus un viss. – To iesaka ārsts? – Nu kad vairs nav nekas, tad paliek tikai tas, ko jūs paši varat atrast.

Gundega Šmite ir 44 gadus veca valmieriete, divu bērnu mamma. Pagājušā gada oktobrī Gundega uzzināja, ka viņai ir vēzis. Ārstēšanu sāka tikai šogad februārī.

Četrus garus mēnešus Gundega pavadīja, staigājot pa onkoloģijas pacientiem radīto, it kā prioritāro, zaļo koridoru. Vīlusies un neatbalstīta.

Es kā pacients arī neinteresēju vispār, absolūti nemaz.

Tagad Gundega dzer zāļu tējas, atkal gaida rindā uz ārsta konsultāciju un paļaujas uz savu dzīvotgribu.

Ar kādiem izaicinājumiem veselības aprūpes sistēmā pašlaik saskaras onkoloģijas pacienti, skaidrojam raidījumā Atvērtie faili.

“Kašers ar mīļoto vīrieti apsver veidot ģimeni Itālijā” – zem ziņas ar šādu nosaukumu pērn aprīlī kāds vīrietis sociālajā vietnē ierakstīja komentāru: “divi diršmīļi – atšaut!” un pievienoja emocijikonu “ierocis”. Šis ir vienīgais gadījums pēdējos gados, kad tiesībsargi agresiju pret homoseksuāliem cilvēkiem atzīst par naida noziegumu. Komentāra autors dabūja četru mēnešu nosacītu cietumsodu.

Parasti gan uzbrukumi seksuālajām minoritātēm paliek nesodīti – policisti šīs lietas vienkārši izbeidz.

Draudēja konkrēti tieši viņu nosist, Latvijā. Viņš aizgāja uz policiju – kad sitīs, tad nāciet! Vai Mana pieredze bija draudi, nāves draudi.

Cilvēki izvēlas neziņot, paslēpties un turēt sevī šī naida augļus.

Raidījumā Atvērtie faili skaidrojam, kāpēc naida noziegumu izmeklēšana Latvijas policijai ir tik grūts uzdevums.

“Tas bija vakars. Un mēs gājām ar manu tā laika dzīves biedru pa ielu no Ķengaraga promenādes. Mums līdzi bija suns, franču buldogs, tāds pavisam neliels. Un mēs gājām vienkārši gar tirgu, Ķengaraga tirgu. Gribējām šķērsot tramvaja līniju. Un tur, kreisajā pusē, ir ziedu kioski,” tā Rīgas Stradiņa universitātes profesors, kultūrpētnieks Deniss Hanovs sāk stāstu par pērnā rudens vakaru, kad viņš uz savas ādas pavisam tieši izjuta, ko nozīmē naids. Abi ar dzīvesbiedru tovakar gāja uz puķu kiosku pēc svaigiem ziediem, ko ielikt vāzēs.

“Un mums garām pagāja divi vīrieši. Tas bija novembris. Tāds mijkrēslis. Viņi pagāja garām. Un tad no aizmugures bija viens tāds ļoti rupjš komentārs par suni. Mēs pagriezāmies, lai uz to kaut kādā veidā reaģētu vismaz ar skatienu. Un tad mēs turpinājām mūsu pastaigu. Un tad es sajutu tādu diezgan stipru sitienu ar kāju pa muguru,” turpina Hanovs.

Deniss pagriezās un, kā pats saka, sākās skaidrošanās. Lai izvairītos no fiziskas agresijas, Deniss rīkojās tā, kā mēdz darīt Eiropas pilsētās – meklēja patvērumu publiskās telpās. Piemēram, Berlīnē sabiedriskajā transportā ir zīmītes, ka briesmu gadījumā te var patverties.

Ziedu kioskā Deniss turēja durvis, kamēr varmākas centās ielauzties iekšā. Draugs palika ārā ar suni un izsauca policiju. Profesors atminas, ka ziedu pārdevēja bijusi šokā un uz viņa lūgumu zvanīt policijai nav reaģējusi. Viens no uzbrucējiem atkailinājies.

Notikuma vietā ieradās policija. Pēc Denisa un viņa drauga apraksta abus uzbrucējus aizturēja. Tiesa, viens no viņiem palicis nezināms, jo likumsargiem nosauca neīstu vārdu un uzvārdu, un policija to nepārbaudīja. Policija arī nepārbaudīja abu alkohola reibuma pakāpi, lai gan, pēc Deniss stāstītā, viņi acīmredzami bija dzēruši.

Policistiem viņi skaidroja, ka uzbrukuši, jo neesot paticis, ka divi vīrieši iet apskāvušies. Deniss saka – tie ir meli. Viņš nestaigā apskāvies, publiska sadošanās rokās vairāk raksturīga tīņu gadiem, kas viņam jau ir garām.

Pat ja tā būtu bijis, arī homoseksuāliem cilvēkiem ir tiesības apskauties un sadoties rokās. Lai vai kā, uzbrucēju paskaidrojums rāda, ka rīcības iemesls bija nepatika pret vienu konkrētu sabiedrības grupu – homoseksuāliem cilvēkiem. Un viņi savu nepatiku pauda vardarbīgā veidā.

Deniss uzskata, ka policija notikušo banalizējusi, tomēr iesniegumu uzrakstījis. Izmeklēšanas laikā vienreiz izsaukts uz iecirkni. Notikuma vietā bija ieradušies, teiksim tā – ierindas policisti, kuri rajonā tobrīd dežurēja, bet lietu izmeklēja jau rangā augstāka policiste-izmeklētāja.

Maijā Deniss saņēma policijas lēmumu, ka kriminālprocess pārkvalificēts par administratīvā pārkāpuma lietu. Tas nozīmē, uzbrucējus varētu saukt pie atbildības par vieglāku pārkāpumu - sīko huligānismu.

Uzbrukumu Denisam policisti izmeklēja kā huligānismu. Citu krimināllikuma pantu, piemēram, sociālā naida noziegumu policija nesaskatīja. Deniss Hanovs nav vienīgais, kura mēģinājumi panākt sodu par naida noziegumu beigušies ar fiasko.