Atvērtie faili

Latvijā vienmēr ir bijusi ļoti stingra imigrācijas politika. Kad pirms pieciem gadiem Eiropas Savienības vienošanās prasīja uzņemt noteiktu skaitu Eiropas dienvidvalstis pārpludinājušo bēgļu, Latvija izveidoja tādu sistēmu, ka pat uzņemtajiem patvēruma meklētājiem palikt šeit bija praktiski neiespējami. Tagad šo sistēmu uz savas ādas izbauda baltkrievi, kuri bēg no Aleksandra Lukašenko represīvā režīma.

Par bēgļu likteņiem Latvijā stāsts raidījumā Atvērtie faili.

Hei, apstājies un ieklausies! Vai tu zināji, ka janvāris ir īstais tievēšanas mēnesis – tā ir.

Un nē, es negāju pie dārgiem uztura speciālistiem, bet izlēmu izmēģināt slaveno Stokholmas diētu!

Ir pagājis tieši viens gads, kopš es biju uzticīgs Stokholmas diētai, kamēr biju uzticīgs, viss bija kārtībā, bet nu paslīdēja kāja…

Stokholmas diētu reklamē aktieris Imants Strads, aktrise Evija Krūze un horeogrāfs Agris Daņiļēvičs.

Stokholmas nosaukums, slavenības reklāmās un agresīvs mārketings – tie ir vaļi, uz kuriem balstās Stokholmas diētas popularitāte. Bet Atvērto failu savāktā informācija liek domāt, ka aiz brīnumainus panākumus sološās diētas slēpjas prasta naudas pelnīšanas mašīna, kas balansē uz likumu robežas. Speciālistiem par pārsteigumu, apšaubāmās diētas piedāvātājs Latvijā tagad ir reģistrēts kā ārstniecības iestāde. Kā tas bija iespējams? Un kā darbojas Stokholmas diētas bizness, skaidrojam raidījumā.

 

Tievēšanas programma radīta pirms desmit gadiem. Un jau pirmsākumos tā piesaistīja dažu mediju uzmanību. Reklāmās redzamo cilvēku pārsteidzošās „pirms un pēc” fotogrāfijas un vilinošie solījumi 2013.gadā diētu, kurai gan tolaik bija cits nosaukums - “NordenHealth”, pamudināja izmēģināt TV3 raidījuma “Bez Tabu” žurnālisti.

Lai saņemtu individuālo tievēšanas plānu, žurnālistei internetā bija jāaizpilda bezmaksas tests. Tieši tāpat kā tagad. Toreiz diēta bija papildināta ar rūdīšanās uzdevumiem, piemēram, pirms miega 25 minūtes jāpatur ledus paka pie kakla aizmugurējās daļas.

„Šis ir vistrakākais tajā, kas nav pareizi, sākas ar ledus aukstu vannu četras minūtes, normāls cilvēks taču cistītu var dabūt vai vēl kaut ko, viegli pateikt – tu neiekāpi ledus aukstā, tāpēc tu nenotievēji,” raidījumam komentēja dietologs Atis Tupiņš.

Iepazinies ar septiņu dienu ēdienkarti, Tupiņš tomēr to nosauca par klasisku mazkalorāžas diētu un atzina, ka īstermiņā tā kaitējumu veselībai nenodarīs. Tagad, pēc astoņiem gadiem, Latvijas diētas ārstu asociācija, kuru pārstāv arī Atis Tupiņš, kļuvusi par Stokholmas diētas oficiālo atbalstītāju.

Zili zaļi brīnumi ar “Bez Tabu” žurnālisti toreiz nenotika, viņa atbrīvojās no diviem kilogramiem. Par diētas plānu sastādītājiem informācijas nebija, tikai norāde, ka to atbalsta kāda Ziemeļeiropas veselības aģentūra. Vēlāk uzņēmuma komercpraksi vērtēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un atklāja vairākus pārkāpumus. Pozitīvās atsauksmes reklāmās, izrādās, sniedza neeksistējoši cilvēki un pašu diētas piedāvātāju radīta biedrība.

Aiz Stokholmas diētas biznesa stāv apņēmīgs jaunietis Kristofs Blaus, kurš plašāku atpazīstamību ieguvis kā sabiedrības iniciatīvu portāla manabalss.lv līdzdibinātājs. Tagad Blaus no manabalss.lv ir prom.

Intervijai par diētu biznesu Kristofs Blaus nav pierunājams, uz Latvijas Radio jautājumiem viņš atbild rakstiski. Par diētas atbalstītāju – Ziemeļeiropas veselības aģentūru – Blaus skaidro, ka tā dibināta ar domu nākotnē izveidot platformu, kurā apvienot vietējos un ārvalstu uztura speciālistus. Tomēr ieceres palikušas „prototipa līmenī”.

Gatavojot šo raidījumu, aprunājos ar četriem cilvēkiem, kas savulaik strādājuši vai stāvējuši klāt ar Blauu saistīto diētu projektiem. Tikai viens no viņiem bija ar mieru runāt atklāti ar savu vārdu, un viņš ir Vilnis Baltiņš.

Statistika rāda, ka Latvijā ar demenci slimo astoņi ar pusi tūkstoši cilvēku. Taču tā, iespējams, ir viena no visbiežāk nediagnosticētajām vai nepareizi diagnosticētajām slimībām mūsu valstī. Patiesībā ar demenci saskaras daudz vairāk cilvēku. Un ļoti daudzi informācijas un atbalsta trūkuma dēļ nonāk sociālajā izolācijā, kas padara neciešamu ne tikai pašu demences pacientu, bet arī tuvinieku dzīves.

Par noklusēto diagnozi – demenci – runājam raidījumā Atvērtie faili. Kāpēc smaga un nedziedināma slimība Latvijā kļuvusi par noklusētu diagnozi? Tiek lēsts, ka tūkstošiem cilvēku sadzīvo ar šo slimību, bet nav diagnosticēti, un arī palīdzību nesaņem ne paši, ne tuvinieki, kuriem 24 stundas diennaktī nākas uzņemties rūpes par demences slimnieku.

Šo slimību izraisa dažādas izmaiņas galvas smadzenēs un asinssvados. Biežākais demences cēlonis ir Alcheimera slimība, kas vairumam saistās ar smagiem atmiņas traucējumiem. Taču demences iespaidā slimnieki arī zaudē orientēšanās spējas telpā, laika izjūtu, mainās viņu raksturs, garastāvoklis un uzvedība. Iespējamas redzes, dzirdes un pat smaržas un garšas halucinācijas. Turpinājumā ar savu pieredzi dalās Ginta.

Raidījumā uzklausām sešus tuviniekus. Praktiski visos gadījumos pirmie simptomi paslīdēja garām tuvinieku uzmanībai. To, ka tie nav nedz untumi, nedz ekstravaganta rakstura iezīmes vai kaprīzes, pat paši tuvākie cilvēki pamana novēloti.

Jebkuras citas neārstējamas slimības gadījumā astoņi ar pusi tūkstoši nedziedināmu cilvēku liktos daudz. Taču Latvijas gadījumā statistikā atspoguļotā aina ir ļoti nepilnīga. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD lēš, ka Eiropas Savienības valstīs demence ir aptuveni septiņiem, astoņiem procentiem iedzīvotāju, kas vecāki par 60 gadiem. Un pat 40% jeb katram otrajam vai trešajam vecumā virs 90 gadiem.

Salīdzinoši zemāks demences pacientu skaits ir tikai valstīs ar īsāku dzīves ilgumu. Latvija patiešām ir valsts ar zemu vidējo dzīves ilgumu uz citu attīstīto valstu fona. Taču pat tādā gadījumā demences rādītājam būtu jābūt vismaz divas vai trīs reizes augstākiem. Latvijas rādītājs ir tikai 1,6 procenti iedzīvotāju, kas vecāki par 64 gadiem.

Citiem vārdiem sakot, valsts nav informēta par vēl aptuveni astoņiem ar pusi tūkstošiem cilvēku, kas sirgst no nedziedināmas slimības.

Raidījumu veidoja Imants Frederiks Ozols.

Vēl ne tik sen Baiba Broka bija politikas jaunā, uzlecošā zvaigzne. Divās Rīgas pašvaldības vēlēšanās viņa bija Nacionālās apvienības saraksta līdere. Kādu laiku – arī tieslietu ministre.

Taču - cik ātri viņas zvaigzne parādījās, tik ātri nokrita. Punktu Baibas Brokas politiskajai karjerai pirms pusotra gada pielika viņas aizturēšana aizdomās par kukuļņemšanu. Toreiz savu vainu Broka noliedza, tomēr krimināllieta šā gada sākumā ir nodota tiesai.

Raidījumā Atvērtie faili rekonstruējam notikumus, kas ir Baibai Brokai izvirzīto apsūdzību pamatā.

Ir jāņem rokā slota un jāizmēž māja no tiem mēsliem, kas ir sakrājušies 30 gados. Kas velkas mums līdzi un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas. Piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija.

Ar šādiem vārdiem pirms nepilniem diviem gadiem, 2019.gada 8.jūlijā, stājoties amatā, Saeimu uzrunāja jaunais Valsts prezidents Egils Levits. Viņa uzruna tās dienas notikumiem trāpīja kā naglai pa galvu. KNAB tajā pašā dienā bija aizturējis bijušo tieslietu ministri, tobrīd Latvijas Universitātes rektora vietnieci un Rīgas domnieci Baibu Broku.

No KNAB tobrīd publiskotās informācijas varēja secināt, ka Broka aizturēta, jo, būdama valsts amatpersona, no Skonto būvniekiem Gunta Rāvja un Ivara Millera pieņēmusi kukuļa piedāvājumu ne mazāk kā 20 tūkstošu eiro apmērā. Kukulis bijis noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai, bet kukuļdevēju intereses saistījās ar Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra būvniecību - konkrēti Rakstu mājas projektu. Latvijas Universitātē Broka tobrīd darbojās divās iepirkumu komisijās.

Izlaista no Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatora, Baiba Broka sarīkoja preses konferenci. Broka stāstīja, ka kriminālprocesā viņai piemērots drošības līdzeklis, tāpēc nevarot izpaust detalizētu informāciju, tomēr iespēju robežās vēloties sniegt savu skaidrojumu.

“Gadījumā, ja biedrība pieņem ziedojumus tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, ziedojumu pieņemšana nav uzskatāma par kukuli. Tā nav kukuļošana krimināllikuma izpratnē,” tā Broka teica par Guntim Rāvim daļēji piederošās firmas „Roadeks” 20 tūkstošu eiro ziedojumu Biatlona federācijai, kas kriminālprocesā figurē kā kukulis.

Tāpat Broka norādīja, ka ziedojuma saņemšanas laikā pirms diviem gadiem vēl neesot bijusi Rakstu mājas iepirkumu komisijas locekle. Arī vēlāk “Skonto” izdevīgus lēmumus neesot pieņēmusi. Un savu uzrunu Broka noslēdza ar pārdomām, vai viss notiekošais neesot pārpratums.

Latvijas Universitātē tovasar patiesi notika varas cīņas. Izglītības un zinātnes ministrija kavējās rektora amatā apstiprināt Brokas darba devēju Indriķi Muižnieku. Viņš bija uzvarējis rektora vēlēšanās, tomēr balsojuma tiesiskumu apšaubīja gan ministrija, gan daļa augstskolas mācībspēku.

Vai Brokas aizturēšanu tiešām izraisīja augstskolas varas cīņas, būvnieku spēkošanās par naudas sadali vai tā tomēr bija prasta korupcija? Skaidru atbildi uz šo jautājumu varētu dot tiesvedība.

Bet ko savā preses konferencē noklusēja Baiba Broka?

Arnolds Laksa: Katrs bijušais Lemberga partneris parakstās, ka gadījumā, ja viņš stāstīs patiesību, tad tas jāuzskata par apmelojumu.

Ainārs Gulbis: Ja jūs man šīs akcijas neatdosiet, vācieties prom no Ventspils.

Šo pirmdien, 22. februārī, tiesa Aivaru Lembergu pasludināja par vainīgu korupcijas noziegumos un piesprieda piecu gadu cietumsodu, piesprieda viņam piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un naudas sodu.

Tā nav parasta prāva un nav parasts tiesājamais. Ilgus gadus Lembergs spēlēja pirmo vijoli Latvijas politikā un biznesā, augsta līmeņa prokurori iebilda pret viņa noziegumu atklāšanu, bet Drošības policija tam pretojās, izspiegojot izmeklēšanas vadītāju.

Andis Mežsargs: Visi tiesas dalībnieki gaida viņu nopratināt un atnāk ziņa, ka viņš naktī nomiris. Nokritis no trepēm.

Raidījumā Atvērtie faili rekonstruējam prāvas gaitu, ieskatāmies liecībās un izmeklēšanas aizkulisēs.

Pirms divām nedēļām KNAB darbinieki Magoni pieķēra ar, iespējams, lielāko kukuli iestādes vēsturē. 

Tas bija lielākais skaidras naudas kukulis, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jebkad ir izdevies pārtvert. 

Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki pirms piecarpus gadiem aizturēja toreizējo Latvijas Dzelzceļa šefu Uģi Magoni, to sauca par vienu no vērienīgākajām kukuļošanas lietām. Un šķietami neapstrīdāmāko – Magoņa auto bagāžniekā atrada pus miljonu eiro, turklāt Igaunijas Drošības policija neilgi pirms tam bija uzfilmējusi, kā kukuli iedod.

Taču tiesa Uģi Magoni nupat atzinusi par nevainīgu, tāpat kā naudas devēju – igauņu miljonāru Oļegu Osinovski. Raidījumā Atvērtie faili skaidrojam, kāpēc it kā tik pārliecinošā kukuļošanas lieta pirmajā instancē izgāzās.

„Es biju histērijā, es vienkārši nezināju, ko darīt ar savu dzīvi.”

„Diemžēl mans bērns mani noraida un ir tā, ka es pati eju pie psihiatra un vispār es jūku prātā.”

„Tāpat tu esi bioloģiska būtne un tad tam katram tas limits ir… lūzt visi. Tikai atkarībā, cik liels tas slogs ir."

Pandēmija ir kļuvusi par lielu pārbaudījumu cilvēku psihiskajai veselībai. Vēl pirms sērgas saņemt palīdzību krīzes brīdī Latvijā nebija vienkārši, runāt par savu mentālo veselību – gandrīz tabu, un tā visa rezultāts – nelaimīgas dzīves un augsti pašnāvību rādītāji.

Veselības ministrija (VM) šogad tikusi pie 7 miljoniem eiro, lai īstenotu īpašu psihiskās veselības plānu. Cik tas ir efektīvs, interesējamies Atvērto failu pusstundā.

Mazā Latvija pēdējās desmitgadēs ir kļuvusi par koksnes granulu ražošanas lielvalsti. 2019.gadā mēs saražojām trešo lielāko granulu apjomu Eiropas Savienībā, un esam kļuvuši par nozīmīgu kurināmās koksnes piegādātāju citām valstīm. Rūpnieki ar to lepojas, bet vides aktīvisti brīdina, ka par dabai draudzīgo uzskatīto kurināmo īstenībā iegūst uz Latvijas mežu noplicināšanas rēķina.

Vai tiešām granulu ražošana veicina mežu izciršanu un vai tās vispār ir klimatam draudzīgs kurināmais, pētām raidījumā "Atvērtie faili".

Granulas ražo no koka un tā blakus produktiem. Inčukalna granulu rūpnīcu mums izrāda uzņēmuma izpilddirektors Haralds Vīgants. Teritorijā redzami lieli koku krāvumi. Pie vārtiem – rinda ar smagajiem auto, kuru piekabēs apaļkoks. Haralds Vīgants stāsta, ka viņi lielākoties izmanto alksni, vītolu, apsi. Viņš rāda uz apsēm un skaidro – koki izskatās lieli, bet redzams, ka iekšā ir iztrupējuši.

Apmēram puse no izejvielām, ko uzņēmums izmanto granulu ražošanai, ir šāda, kā to sauc industrijā, mazkvalitatīva koksne. Otru pusi veido zāģētavu blakusprodukti – skaidas un šķelda.

Līdz nesenam laikam granulu ražošanai izmantoja tikai vietējos materiālus, taču pirms trijiem gadiem tas mainījās. Siltā ziema apturēja mežizstrādi Latvijā, savukārt Skandināvijā to izdarīja mežu ugunsgrēki. Koksne Baltijas valstīs kļuva dārga.

„Graanul Invest” uzņēmumu grupa ir lielākais granulu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Latvijā atrodas puse no tā 12 rūpnīcām. Bez Inčukalna rūpnīcas vēl ir Launkalnē, Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē, un daļa no tām pazīstama ar „Latgran” nosaukumu. Uzņēmums granulas vēl ražo Igaunijā, Lietuvā un ASV.

„Graanul Invest” pieder igauņiem, un tā lielākais īpašnieks ir Rauls Kirjanens. Granulu industrijas uzplaukums pēdējās divās desmitgadēs Kirjanenam ir ļāvis kļūt par Igaunijas ceturto bagātāko cilvēku, kura aktīvus pērn lēsa 350 miljonu eiro vērtībā.

Arī Latvijā granulu rūpnīcas šajā laikā savairojušās kā sēnes pēc lietus. Pavisam to ir 27. Daudzas gan ir mazas ražotnes, ko uzbūvējušas zāģētavas kā blakusbiznesu, lai lietderīgi izmantotu atkritumus. „Graanul Invest” uzņēmumu grupa Latvijā saražo apmēram pusi no kopējā granulu apjoma.

Kā liecina Eiropas granulu nozares pārskats, 2019.gadā Latvijā saražoja tikpat granulu cik Francijā vai Zviedrijā. Lielāki apjomi Eiropā bijuši tikai Vācijā un Krievijā. Pamatu granulu nozares sprādzienam ir devis Rietumeiropas valstu pieprasījums. Latvijā paliek tikai sīka daļiņa granulu, ko izmanto privātmāju apkurei. Pārējo eksportē, un lauvas tiesa aiziet uz Lielbritānijas, Dānijas un Nīderlandes valstu lielajām spēkstacijām. 2019.gadā Latvija eksportēja visu laiku lielāko apjomu - 2,2 miljonus tonnu granulu.

Koksne Eiropas Savienībā ir atzīta par atjaunojamu energoresursu, tāpēc Eiropas valstis, cīnoties pret klimata pārmaiņām, fosilo kurināmo savās spēkstacijās aizstāj ar koksni jeb, kā to mēdz dēvēt, biomasu.

Janīna Ņikitina medicīnā strādā jau 52 gadus. Viņa ir Daugavpils slimnīcas Plaušu slimību un tuberkulozes centra galvenā medicīnas māsa un arī radiologa asistente. Savulaik nominēta par Daugavpils Gada cilvēku kategorijā “Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe”. Medmāsai ir arī citi tituli un pacientu atzinība. Kādā rakstā Daugavpils novada portālā medicīnu viņa sauc par savu misiju. Janīna Ņikitina ir arī Covid-19 vakcīnas skeptiķe. Tādu cilvēku ir daudz.

Lai arī zinātne lepojas ar ātrā tempā radītu vakcīnu pret Covid-19, liela daļa sabiedrības no tās baidās. Cik pamatotas ir bažas par vakcīnas drošību un cik tajā mītu un sazvērestību, analizējam raidījumā Atvērtie faili.

Ikviens, kuram nācies mājās ko būvēt, zina, ka lietas var nokārtot neoficiāli. Ir cena ar PVN un ir cena bez PVN.

Būvniecības pelēkā zona Latvijā ir milzīga. Pēdējos gados skrūves ir pievilktas stingrāk un situācija mazliet uzlabojusies, tomēr nodokļu nemaksātāji joprojām brīvi piedāvā savus pakalpojumus. Godīgie tirgus spēlētāji neizpratnē rausta plecus, kāpēc valsts to pieļauj. Taču bez vainas nav arī būvnieku lobijs – dažas vajadzīgas likuma izmaiņas tas ir nobloķējis.

Raidījums Atvērtie faili  pēta, kāpēc nodokļu iekasētājiem neizdodas tikt galā ar būvniecības pelēko zonu.

Sludinājumu vietne ss.lv ir pilna ar piedāvājumiem iegādāties dažādus būvizstrādājumus. Kas tās par firmām, bieži nav norādīts. Apzvanu četrus nejauši izvēlētus betona pārdevējus un interesējos par it kā mājas būvniecībai nepieciešamā betona un tā piegādes cenām. Jautāju arī, vai jāmaksā nodoklis. Visi četri apzvanītie piedāvā norēķināties bez nodokļa. To vidū arī firma „Ramkons”.

„Ramkons” savā mājaslapā lepojas, ka ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumiem nozarē. Tā pamatprodukcija ir betona izstrādājumu ražošana. 2019.gadā firma apgrozījusi 2,2 miljonus eiro. Firma pieder kādam Oļegam Repko, bet valdē darbojas Roalds Frīdenbergs. Sazvanu viņu un prasu, kāpēc piedāvā savus pakalpojumus bez PVN.

Arī zvanot uz vēl diviem numuriem, saņemu piedāvājumu iegādāties betonu, maksājot skaidrā naudā uz vietas. Ja vēlos ar pārskaitījumu, tad gan būšot jāmaksā klāt vēl 21% pievienotās vērtības nodoklis. 

Sludinājumi atspoguļo kopējo situāciju tirgū, saka būvmateriālu ražotāja „Schwenk Latvija” valdes loceklis Jegors Golubevs. „Schwenk Latvija” ir liels spēlētājs vietējā būvmateriālu tirgū. Uzņēmumam pieder vairākas cementa un betona ražotnes, arī karjeri izejvielu ieguvei. 2019.gadā „Schwenk Latvija” apgrozīja 94 miljonus eiro, un pēc nodokļu nomaksas nopelnīja 36 miljonus eiro. Firma ir daļa no starptautiskas kompānijas un, kā uzsver Golubevs, darbojas legāli – līdz ar to izjūt negodīgu konkurenci no tiem tirgus spēlētājiem, kas nodokļus nemaksā.

Rezultātā „Schwenk Latvija” gandrīz vispār neapkalpojot privātpersonas, kas pēc Golubeva aplēsēm varētu veidot aptuveni piektdaļu no visa betona tirgus. Zaudēta konkurences cīņa par šiem klientiem gan esot tikai puse no bēdas.

Uzņēmēja ieskatā tikai neliela daļa no visiem betona piedāvātājiem Latvijas tirgū darbojas legāli. „Schwenk” noalgoti eksperti analizējuši publiski pieejamās ziņas par desmit nejauši atlasītiem konkurentiem.

Izvērtējot šo firmu gada pārskatos norādīto apgrozījumu, samaksātos nodokļus, nodarbināto skaitu un vidējo atalgojumu, „Schwenk” eksperti secinājuši, ka tikai 4 komersanti strādājuši legāli. Lielākā daļa jeb 6 no viņiem varētu būt darbojušies pelēkajā zonā un nodokļus maksājuši tikai daļēji. To kopējais apgrozījums bijis 11 miljoni eiro, bet eksperti pieļauj, ka tas varētu neatspoguļot realitāti. Gadā valsts budžetā nesamaksātie darbaspēka nodokļi - viens miljons eiro.

Nevienlīdzīgo konkurenci, kas veidojas, vieniem maksājot nodokļus, citiem nē, izjūt arī citi komersanti, komentē Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Būvniecības nozare jau gadiem slīgst ēnu ekonomikā. Jaunākie pieejamie dati ir par 2019.gadu, kad nelegālo daļu būvniecībā lēsa ap 30,7%. Tas ir krietni vairāk nekā valstī kopumā, kur šajā laikā ēnu ekonomika veidoja nepilnus 24%, un tas bija augstākais rādītājs Baltijas valstīs.

Jegors Golubevs no būvmateriālu ražotāja „Schwenk Latvija” ir manījis dažus gadījumus, kad pēc valsts kontrolējošo institūciju intereses komersantu nākamajos gada pārskatos jau redzamas divreiz lielākas algas. Tomēr tie ir pavisam reti gadījumi un kopējo situāciju neuzlabo.