Atvērtie faili

Jau astoto mēnesi turpinās Krievijas noziedzīgais iebrukums Ukrainā un astoto mēnesi norisinās arī ukraiņu varonīgā cīņa pret okupantiem.

Sīvās kaujās ukraiņiem izdevies atbrīvot plašas teritorijas Harkivas apgabalā un tajās atklājas tā pati aina, kas pavasarī bija redzama arī Kijivas pievārtē – izpostītas ēkas un infrastruktūra, spīdzināti un nogalināti civiliedzīvotāji.

Kā tas ir – būt par dzīvo vairogu okupantu karaspēka vienībai un izdzīvot?

Ivans: Te cilvēki mira un te gulēja līķi. .Ja no rīta nomira, varējām līķi iznest. Ja vakarā vai pa dienu, tad ārā nelaida.. Te bērni staigāja blakus līķiem…

Vairāk nekā trīs simti Jagidnes ciema iedzīvotāju 27 dienas pavadīja pagrabā zem Krievijas karavīru armijas bāzes štāba.

Ludmilla: Mēs pa septiņiem cilvēkiem savācām kaut ko, kādu kartupeli, lai pabarotu viņu..

Kādus postījumus okupanti nodarījuši Čerņihivas apgabalā Ukrainas ziemeļos un kādu atbalstu šī apgabala iedzīvotāji sagaida no Latvijas? Par to reportāžā no Ukrainas.

Krievijas neatkarīgās žurnālistikas centrs tagad ir Rīga. Šie mediji karu sauc par karu un ziņo par Krievijas armijas zvērībām Ukrainā.

“Izkāpa no mašīnas, krievu karavīri viņam uzmeta uz galvas maisu un aizveda”

Ir viegli argumentēt, kāpēc no neatkarīgo mediju satura iegūst Krievijas auditorija.

Jānis Sārts: Dot Krievijas iekšējai auditorijai informāciju un ziņas par to, kāda ir reālā pasaule

Bet kādu labumu no vairāku simtu žurnālistu uzņemšanas gūst Latvija?

Rita Ruduša raidījumā Atvērtie faili pēta Krievijas neatkarīgo mediju klātbūtnes ietekmi Latvijā.

Igaunijā un Lietuvā ir lielākas algas un ātrāk augoša ekonomika. Latvija iepaliek.

Mārtiņš Kazāks: Ja mēs diemžēl turpināsim augt lēnāk nekā lietuvieši un igauņi, tad šī plaisa pletīsies.

Latvieši brauc peļņā uz Igauniju un pārceļas uz dzīvi Tallinā.

Krista Meinarde:  Par tām pašām astoņām stundām es saņēmu vairāk naudiņas.

Latvijas biznesa nišas aizņem kaimiņu kapitāls.

Pēteris Strautiņš: Kas Rīgā būvē birojus? Igaunijas un Lietuvas uzņēmumi.

Kāpēc Latvijā dzīves līmenis atpaliek no pārējām Baltijas valstīm? Vai mums ir skaidrs plāns, kā kaimiņus panākt, vai arī jāsamierinās, ka viņi mūs apsteigs par veselu paaudzi un mēs viņiem būsim darbaspēka avots? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Kopš kara sākuma Ukrainā un notikumiem ap pieminekli Uzvaras parkā sociālajos tīklos, presē un pirmsvēlēšanu debatēs izskan dažādi viedokļi par to, kā Latvijā vērtēt integrācijas politiku.

Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore:  Kā lai saka, ir atvērušās acis cilvēkiem plašāk.

Krievu jaunieši stāsta, ka viņu piederības sajūtu Latvijai iepriekšējos gados ir veicinājusi latviska vide un labi skolotāji.

Vladislava Romanova, reklāmas speciāliste, augusi Daugavpilī: Man 9.maijs bija mīļākie svētki gadā. Un tad mēs sākām runāt par to ar manu skolotāju Ingu.

Tikmēr jauns pētījums atklāj krieviski runājošās sabiedrības daļas noskaņojumu.

Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs: Jā, es domāju, ka pētījums lauž vairākus stereotipus vai mītus, kas mums veidojas sabiedrībā.

Kuras valsts iestādes laikā, kad Ukrainā notiek karš, ir izrādījušas iniciatīvu risināt integrācijas politikas jautājumus un kādas tendences par krievvalodīgo noskaņojumu atklāj jauns pētījums, pie kura strādā Valsts kanceleja, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

No nākamā gada jauniešiem būs obligāti jādien Latvijas armijā. Valdība straujiem soļiem iet uz priekšu, lai ieviestu Valsts aizsardzības dienestu.

Artis Pabriks: „Mēs gribam veidot jaunu šo sociālo kontraktu starp pilsoni no vienas puses un Latvijas valsti un nāciju no otras puses.”

Vispārējo karaklausību politiķi īstenos pēc Somijas parauga.

Čarlijs Pasternaks: „Ja mēs paskatāmies uz Somiju, tad ir pilnīgi nepieņemama jebkāda veida fiziska izrēķināšanās un necilvēciska attieksme pret karavīriem.”

Lietuva obligāto karadienestu daļai no saviem pilsoņiem atjaunoja jau pirms septiņiem gadiem.

Žilvins Tomkus: „Mums bija diezgan liels izaicinājums rekrutēt cilvēkus un personālu profesionālajam dienestam.”

Kādēļ Latvija neatjaunoja karaklausību pēc Krimas aneksijas, kad to izdarīja Lietuva, bet dara to tikai šogad - pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā? Un kā darbojas obligātais militārais dienests Somijā, par kuru runā politiķi, to pētām Atvērto failu pusstundā.

Pērn Latvijā piedzima vismazāk bērnu simts gadu laikā. To nosaka vairāku faktoru kopums, bet viens no tiem varētu būt saistīts arī ar traumatisku pirmo dzemdību pieredzi.

Arta: Vai es būtu gatava vēl vienam bērnam? Nē.

Nesen veiktā pētījumā gandrīz katra piektā sieviete norādījusi, ka piedzīvojusi fizisku, emocionālu vai verbālu vardarbību dzemdībās.

Linda: Tas bija tik drausmīgi drastiski…

Mēs par šādiem gadījumiem parasti uzzinām no atsevišķiem stāstiem, turklāt nereti nozares pārstāvji atbildību noveļ uz pašu dzemdētāju pleciem – procesu pārāk idealizējusi, nav bijusi pienācīgi sagatavojusies, par maz uzdevusi jautājumus… 

Solvita Olsena: Šajās lietās viņi tur visi turas kopā kā maziņš kamols un viens otru piesedz visu laiku.

Kāpēc neizdodas pierādīt vardarbību dzemdībās un vai jomā gaidāmi kādi uzlabojumi, skaidrojam raidījumā Atvērtie faili.

Jau vairāk nekā pusgadu turpinās Krievijas noziedzīgais iebrukums Ukrainā. Okupantu karaspēks slepkavo, izvaro un iznīcina Ukrainu, īpaši nešķirojot, vai raķetes trāpa pa militāro objektu, dzīvojamo māju, bērnudārzu vai slimnīcu.

Irina: Viņi vienkārši iznīcina infrastruktūru, izglītības, kultūras sistēmu. Laikam visu to, kā viņiem nav, viņi grib, lai arī mums nebūtu.

Miljoniem cilvēku pametuši savas mājas, bet daļa no palikušajiem Ukrainas austrumos  cīnās ar badu.

Valentīna: Nervi netur.. katru dienu tā.. šonakt tā dārdēja  .. stāvi šajās trakajās rindās, kad šauj, nezini, kur lidos…, bet rīt taču gribās.

Tikmēr frontē turpinās sīvas cīņas pret okupantiem.

Andrejs: Šis jau ir tanks. Tie bija "gradi", bet šis jau ir tanks. Mēs nevaram zaudēt... Tas, ko mēs tagad daram, būs leģenda daudzām paaudzēm uz priekšu.

Atvērtajos failos reportāža no Ukrainas austrumiem un frontes līnijas Soledarā.

Alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā sasniedzis augstāko atzīmi OECD valstu vidū, bet Ekonomikas ministrija turpina aizstāvēt nozares lobiju.

Astrīda Stirna: „Varētu teikt, ka uzlabojam to alkohola pieejamību, mēs vedam mājās un vēl turpinām vest mājās.”

Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas, kas paredz stingrākus ierobežojumus, apbērtas ar iebildumiem ne tikai no grādīgo dzērienu industrijas, bet arī valsts institūcijām.

Sanita Lazdiņa: „Tas mani arī pārsteidza, ticiet man, tas mani pārsteidza ļoti!”

Kas notiek brīdī, kad saduras sabiedrības veselības un tautsaimniecības intereses? Un kādiem argumentiem Ekonomikas ministrija aizstāv alkohola nozari, pētām raidījumā Atvērtie faili.

Krievijas karš Ukrainā draud miljoniem cilvēku pasaulē atstāt badā. Eiropas augstākajos varas ešelonos strīdas par pārtikas drošības krīzi arī Eiropas Savienībā. 

Janušs Vojcehovskis: „Tas ir tikai saprātīgi, ka mēs atbalstām savus lauksaimniekus, lai viņi var saražot vairāk pārtikas kamēr vēl var.”

Kamēr vieni brīdina par to, ka cilvēkiem Eiropas Savienībā var nepietikt pārtikas, citi pārmet sabiedrības maldināšanu.

Frans Timmermanss: „Tagad censties cilvēkiem iestāstīt, ka ir risks, ka nebūs ko ēst Eiropā, nu tas ir pilnīgi bezatbildīgi!”

Ar iespējamu pārtikas trūkumu augsto cenu dēļ biedē arī ietekmīgs lauksaimnieku lobijs Latvijā – biedrība „Zemnieku saeima”.

Maira Dzelzkalēja-Burmistre: „Dēļ dārdzības, pārtikas pieejamība daudzām iedzīvotāju grupām noteikti būs apgrūtināta.”

Kādā mērā Latvijas iedzīvotājiem draud pārtikas drošības krīze, par kuru tagad runā politiķi Eiropā un Latvijā? Un kādēļ Zemkopības ministrija un lauksaimnieku lobijs Krievijas – Ukrainas kara ēnā cenšas panākt atkāpes no vides prasībām, kas tieši ietekmē pārtikas drošību, pētām Atvērto failu pusstundā.

Pirms četriem gadiem 30.maijā Rīgā, Aizsaules ielā, ar Kalašņikova automātu tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Dace Bunkusa: Viņš saka, māt, braucam projām, braucam projām, mēs taupīgi dzīvosim, tev nevajag strādāt.

Valsts policija pagājušā nedēļā paziņoja, ka slepkavība beidzot ir atklāta un ir noskaidroti gandrīz visi noziegumā iesaistītie. Starp aizturētajiem ir arī uzņēmējs Aleksandrs Babenko un "MONO" šefs Mihails Uļmans, ar kuru Bunkus pirms nāves gadiem tiesājies un par kura draudiem ziņojis jau 2016. gadā.

Indra Sprance: Vai jūs uzskatat, ka tajā gadījumā, ja policija būtu  adekvātāk, kaut kā savādāk reaģējusi, varbūt tas rezultāts būtu cits?

Dace Bunkusa: Es domāju, ka viennozīmīgi.

Kāda bijusi maksātnespējas administratora Bunkus cīņa ar slepkavības lietā aizturēto Uļmanu un kāpēc šī policijas versija varētu būt pamatota? Par to stāsts raidījumā Atvērtie faili.