Atvērtie faili

Gada sākumā ģenerālprokurors Juris Stukāns Rīgas domei nosūtīja iesniegumu, lai pašvaldība atceļ gandrīz 6 miljonu vērtu darījumu ar lietuviešu investoru par lidostai pieguļošu zemes gabalu pārdošanu. Nauda sen jau iztērēta, reputācija sabojāta, turklāt daļai deputātu un ierēdņu tagad draud lielas nepatikšanas.

Armīns Reinis, Ģenerālprokuratūras prokurors: „Droši vien tiks risināts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu.”

Nelikumīgajam darījumam ir 12 gadu sena pagātne. Visu šo laiku domes ierēdņi un juristi ignorēja brīdinājumus, ka zemes gabalu pārdot ir nelikumīgi.

Oļegs Burovs, Saeimas deputāts, bijušais Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors: „Es neredzu nekādu nolaidību, nepareizu rīcību no īpašuma departamenta puses, ne no manis, ne no kolēģiem!”

Saistībā ar darījumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs februāra beigās aizturēja Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāju Jāni Vaivodu.

Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs: „Man laikam tā personiski jāatzīst, ka man likās, ka es cilvēkus diezgan labi pazīstu, bet laikam man nākas secināt, ka es tomēr nepazīstu tik labi cilvēkus.”

Vai lidostai vajadzīgās zemes pārdošana jau no sākta gala bija iecerēta kā afēra, kuras dēļ desmitiem deputātu un ierēdņu, visticamāk, būs jādodas uz KNAB? Un kurš atbildēs par lietuviešu investoram nodarītajiem zaudējumiem? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Visā Latvijā var sastapt vienu no mūsu vērtīgākajiem derīgajiem izrakteņiem – kūdru. Vairums no purviem, kur to iegūst, pieder valstij, kas šīs vietas iznomā kūdras produktu ražotājiem.

Maksis Apinis, biedrības „Zaļā brīvība” darbinieks: „Tradicionāli kūdra tiek tiešām uzskatīta kā tāds nacionālais lepnums. Tas ir tāds, kā pat Latvijas ogles.”

Kaut arī Latvija ir kūdras eksporta lielvalsts, to, kas notiek nozarē, atbildīgās iestādes nepietiekami uzrauga.

Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle: „Kā tu vari saimniekot, nezinot, kas tev ir, cik attiecīgajā gadā nomnieks ir izmantojis un, ko tu esi saņēmis?”

Kūdras biznesmeņi, kuri ik gadu apgroza miljonus, noliedz, ka nozare būtu vāji kontrolēta, un ir apmierināti ar pašreizējo lietu kārtību.

Ilze Ozola, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības vadītāja: „Ir jau jāsaprot arī tas, ka tie uzņēmumi, viņi jau arī paši viens otru uzmana.”

Kāpēc kūdras nozari Latvijā, kas apgroza miljoniem eiro, nepietiekami kontrolē, pētām Atvērto failu pusstundā.

Pirms gada bērnu namā „Ezermala,” kas atrodas Mežaparkā, no narkotiku pārdozēšanas naktī nomira jaunietis.

Elīna Kariņa, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centra struktūrvienības "Ezermala" vadītāja: „Tad viņa sazinājās ar medicīniskās palīdzības dienestu un šai brīdī viņa konstatēja, ka puisis vairs neelpo.”

Rehabilitācijas iestādē, kurai būtu jāpalīdz bērniem bez vecākiem, tā vietā jaunieši tajā slīgst arvien dziļāk atkarībās.

Emīlija (vārds mainīts), rīdziniece un bojā gājušā Alekša māsa: „Es to nevaru nosaukt par bērnu namu. Vienīgais par pritonu. Nepilngadīgo narkomānu pritonu.”

Atbildīgās iestādes kā risinājumu redz atkarīgos jauniešus ieslodzīt cietumā.

Inese Ērgle, Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieces pienākumu izpildītāja: „Šobrīd iznāk tā, ka, cik labi, ka bērns ir nonācis Cēsīs, tur viņš vismaz netiks ārā un netiks pie kārtējās devas!”

Kādēļ bērnu namā „Ezermala” no narkotiku pārdozēšanas varēja nomirt jaunietis? Kādēļ šajā Rīgas iestādē jaunieši var gadiem ilgi lietot un pat tirgot narkotikas, pētām Atvērto failu pusstundā.

Latvijā dibinātā draudžu kustība “Jaunā paaudze” ik nedēļu pulcē tūkstošiem cilvēku ne tikai Rīgā un virknē citu pilsētu, bet arī daudzās pasaules valstīs.

Reliģiskās organizācijas „Jaunā paaudze” draudzes locekle: “Paklanīsimies visi mūsu Kunga priekšā!”

Tās vadītājs ir viens no dibinātājiem starptautiskai pret gejiem un lesbietēm vērstai kustībai.

Kaspars Zālītis, nevalstiskās organizācijas “Mozaīka” valdes loceklis: “Izrādās, viņi arī bija pauduši savu naidu pret LGBT kopienu Ugandā.”

Nesen policija noslēdza vairākus gadus ilgu izmeklēšanu lietā, kas ir saistīta ar reliģiskās organizācijas „Jaunā paaudze” dalībniekiem.

Gita Miruškina, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” valdes locekle: “Tas bija agrs rīts. Šie cilvēki bija gatavojušies tā kā brokastot un doties uz darbu, bet tad policija to apturēja un veica savas operatīvās darbības.”

Kāpēc Latvijā šīs draudzes vārds izskan saistībā ar izmeklēšanu par cilvēku tirdzniecību un naudas atmazgāšanu un saistībā ar kādiem cilvēktiesību pārkāpumiem šīs organizācijas līdera vārds izskan starptautiskajā vidē, pētām Atvērto failu pusstundā.

Rīgas apgabaltiesa par otro digitālās televīzijas krimināllietu dēvētajā procesā vasarā attaisnoja visus apsūdzētos, tostarp arī bijušo premjeru Andri Šķēli un politiķi Aināru Šleseru. Tagad tiesa ir uzrakstījusi pilnu spriedumu, taču tas nekliedē aizdomas par to, vai senais darījums bija likumīgs.

Guntars Stūris, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis: „Nav noticis tas noziedzīgs nodarījums, par ko personas tikušas apsūdzētas. Ir kaut kas cits bijis!”

Tiesnesis pārmet prokuroram Monvīdam Zelčam, ka apsūdzībās izvēlēti nepareizi krimināllikumi panti. Prokurors tam nepiekrīt un saka - tiesa nevēlas skatīties uz visu afēru kopumā.

Monvīds Zelčs, Ģenerālprokuratūras prokurors: „Tiesnesis uzskata, ka Valsts kontrole neko nesaprot un nezina, un ir nekompetenta. Lietā uzaicinātie eksperti nekompetenti, neko nesaprot un nezina. Un arī prokurors tāds pats.”

Politiķis Ainārs Šlesers vaino, ka prokurors ir personīgi ieinteresēts un priecājas par attaisnošanu nu jau divās tiesu instancēs. Savu atbildību viņš neredz. 

Ainārs Šlesers, Saeimas deputāts, bijušais satiksmes ministrs: „Nu pagaidiet, ko jūs tagad gribat? Ministrs ir politiska persona, ministrs nevada ministriju.”

Vai jau otrais attaisnojošais spriedums digitālās televīzijas ieviešanas lietā nozīmē, ka izmeklētāji un apsūdzētāji kļūdījās, kad vainoja par oligarhiem dēvētos Andri Šķēli un Aināru Šleseru krāpšanā? Vai tomēr kļūdījās tiesa, kas izmeklēšanā apšaubītos darījumus atzina par normālu komercdarbību, pētām Atvērto failu pusstundā.

Šomēnes aprit jau divi gadi, kopš Krievija īsteno pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Bēgot no kara šausmām, Latvijā ieradās desmitiem tūkstošiem ukraiņu. Vieni ilgi neuzturējās, jo aizbrauca uz kādu citu valsti, vai arī atgriezās dzimtenē. Bet citi nolēma palikt.

Lilija Gromjaka, ukrainiete, Jelgavas iedzīvotāja: „Labāk mums šobrīd ir šeit nekā Ukrainā.”

Kaut arī Latvija Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedz dažādu atbalstu, Lietuvai ir izdevies veiksmīgāk ukraiņus iekļaut izglītības sistēmā un darba tirgū.

Viktorija Romanovska, ukrainiete, Viļņas iedzīvotāja: „Es jūtos gan kā ukrainiete, gan arī nedaudz kā lietuviete.”

Lietuvā ir nodarbināts lielākais vairums no visiem darbspējīgajiem ukraiņiem, bet Latvijā - vien trešā daļa.

Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore: „Tu vari iemācīties valodu, bet, ja tev nav darba, ja tev nav vietas, kur tu šo valodu lieto, tad visticamāk tas efekts nebūs gaidītais.”

Cik veiksmīgi valstij ir izdevies mūsu sabiedrībā iekļaut ukraiņus un vai Latvijā tam ir ilgtermiņa plāns, pētām Atvērto failu pusstundā.

Līdz ar lielāku sankciju piemērošanu Krievijai, mūsu valsts muitnieki konstatē aizvien vairāk mēģinājumu apiet sankcijas. Eksportētāji īsteno dažādas shēmas caur trešajām valstīm.

Atis Pīlāts, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs: „Muita principā lielā mērā ir pakārtojusi savu darbu, lai kontrolētu sankcijas un novērstu to sankciju apiešanu, visus šos mēģinājumus un shēmas.”

Muitnieku pūliņi vainagojušies ar vairāku simtu krimināllietu ierosināšanu un sankcionēto preču konfiscēšanu.

Jānis Nebars, Nodrošinājuma valsts aģentūras Resursu pārvaldes vadītājs: „Tas ir liels skaits ar kravām, kas glabājas mūsu noliktavās.”

Tomēr krimināllietu izskatīšana tik raiti nevedas un konfiscētās preces noliktavā glabājas mēnešiem ilgi. Tas valsts makam rada tēriņus.

Aigars Prusaks, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors: „Valsts nav izdarījusi maksimumu. Mūsu iestādei nav piešķirti resursi izmeklēšanu paātrināšanai.”

Kādēļ divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas mēģinājumi apiet sankcijas eksporta darījumos ar trešajām valstīm nevis sarūk, bet gan pieaug, un kādēļ Latvijā ierosināto sankciju kriminālprocesu izmeklēšana norit gausi, pētām Atvērto failu pusstundā.

Vairāk nekā desmit gadus Latvijā darbojas Kremlim pietuvinātā oligarha Pjotra Avena labdarības fondi. Tie dāsni sponsorēja projektus, ko bija iecienījusi arī politiskā un kultūras elite.

Karīna Zandersone, Dobeles mūzikas skolas direktore: “Viņi tiešām īstenoja visas mūsu vēlmes, manuprāt, uz to brīdi, ko mēs tik vien vēlējāmies.”

Latvijā reģistrētie nodibinājumi ļāva valstī ieplūst miljoniem eiro no Putinam tuviem Krievijas biznesmeņiem. Arī no ofšoru firmām Kiprā un Britu Virdžīnu salās.

Valts Ābols, Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Tajā laikā mēs sadarbojāmies ar cilvēku, kas bija Ordeņu kapitula izvērtēts Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris.”

Pjotram Avenam, kā arī daļai no viņa fonda ziedotājiem, kuriem ir ciešas saiknes ar Putinu, tagad ir noteiktas sankcijas.

Elīna Vrobļevska, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece: “Es neuzskatu, ka viņš bija jebkurā brīdī līdz pēdējo pāris gadu notikumiem traktēts kā kaut kas negatīvs.”

Kāpēc iestādes un organizācijas Latvijā saņēma ziedojumus no labdarības fonda, kas pieder Putinam pietuvinātam oligarham un vai šie maksājumi palīdzēja Kremlim nostiprināt Krievijas ietekmi Latvijā, pētām “Atvērto failu” pusstundā.

--

Atēlu paraksti:

1. 2019. gadā atklātā rekonstruētā Dobeles mūzikas skolas ēka un tās piebūve - koncertzāle Zinta ar 200 klausītāju sēdvietām.

2. Dobeles mūzikas skolas atjaunotā aktu zāle. Tajā restaurēta lustra, ko savulaik ēkā esošajai ģimnāzijai uzdāvināja Kārlis Ulmanis.

3. Koncertzāle Zinta, kas nosaukta par godu Krievijas diktatora Vladimira Putina ilggadējā sabiedrotā Alekseja Kudrina mātei.

4. Mūzikas skolas ēku ar koncertzāli savieno plašs gaitenis. Tajā paredzēts regulāri izstādīt mākslas skolas audzēkņu darbus.

Pagājušā gada beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pabeidza izvērtēt iespējamas nelikumības Rīgas domes kādreizējā Satiksmes departamenta darbā. Par spīti skandālam par nesaimnieciski un dārgi asfaltētajām ielām, KNAB paziņoja, ka pašvaldības amatpersonas, kuras organizēja remontdarbus, tomēr nav pastrādājušas noziegumu. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis cerēja, ka ar to šis skandāls arī beigsies.

Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs: „Tagad redzam, ka visi šie te skaļie apgalvojumi, viss ar ko mētājās kolēģi, ir absolūti un pilnīgi nepamatoti.”

Lai gan dome atteicās pārsūdzēt KNAB lēmumu, to ir sākusi vētīt prokuratūra. Tikmēr, aizbildinoties ar funkciju dublēšanos, no darba pašvaldībā ir atlaists izpilddirektora padomnieks, kurš izmeklēja disciplinārlietu, - Māris Knoks.

Māris Knoks, Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks: „Uzskatu, ka mans amats tiek likvidēts tiešā veidā saistībā ar 2023. gada vasarā manis kā izmeklētāja veiktajām izmeklēšanas darbībām.”

Juceklis ar ielu uzturēšanu Satiksmes departamentā turpinās. Pretēji solītajam, simtiem miljonu vērtais ielu uzturēšanas konkurss nākamajiem pieciem gadiem joprojām nav izsludināts.

Jānis Vaivods, Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs: „Šie laika apstākļi mūs nav lutinājuši ar daudz brīvām minūtēm gatavot dokumentus.”

Kāpēc domes vadība atlaiž amatpersonu, kura izmeklēja pašvaldības darbinieku nesaimniecisku rīcību ar nodokļu maksātāju naudu, un kādēļ kavējas iespaidīgais ielu uzturēšanas konkurss, interesējamies Atvērto failu pusstundā.

Nesen stājās spēkā izmaiņas Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Tās paredz, ka cilvēkiem, kuri strādā valsts iestādēs ir jābūt lojāliem Latvijai. Pretējā gadījumā viņus varēs atlaist. Tas attiecas arī uz policistiem.

Jānis Bekmanis, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks: „Līdz šim lojalitāte tieši valstij, likumos uz pašvaldības policijas darbiniekiem nebija tieši attiecināta.”

Pirms pieņemšanas darbā, topošo policistu ierakstus sociālajos tīklos pārbauda vien dažas pašvaldības.

Laura (vārds mainīts), rīdziniece: „Parādījās bildes ar abiem policistiem, kur viens no viņiem ir Minskā, otrs ir ar Padomju Savienības karogu nofotografējies.”

Valsts policijā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā publiski ir izskanējis viens gadījums, kas ir radījis aizdomas par kādas policistes lojalitāti valstij.

Anastasija Cvirko, bijusī Valsts policijas darbiniece: „Ko atbalstīt, kā atbalstīt – tas ir katra cilvēka personīgais viedoklis. Bet es uzskatu, ka Latvijai nekāds sakars ar Ukrainu nav.”

Kādā mērā policija spēj pārliecināties, ka tās darbinieku rindās strādā valstij lojāli policisti, pētām Atvērto failu pusstundā.