Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar socioloģijas zinātņu doktori un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociēto profesori Baibu Belu. Vai un kādi ārējie faktori nosaka to, kāda ir mūsu sociālā politika? Saruna par nabadzību, tās cēloņiem, par to, kas ir ilgtspējīga attīstība, par solidaritātes kultūru un agresiju sabiedrībā.

2022. gada nogalē veiktā SKDS socioloģiskā aptauja konstatēja, ka Latvijā 46% mājsaimniecību finanšu situāciju iepriekšējā gadā ir pasliktinājusies, kā rādīja iedzīvotāju aptaujas dati, pagājušais gads lielākoties negatīvi atsaucās uz ģimeņu ienākumiem, bija transporta, ikmēneša, mājokļa un pārtikas tēriņu pieaugums. Nesen arī sociālos medijos diskusiju vai satraukumu izraisīja pirms diviem gadiem apkopotie "Eurostat" dati, ka veselīgas dzīves ilgums Latvijā vīriešiem ir 52,6 gadi, sievietēm - 54,3, kas bija zemākais Eiropas Savienībā. Kādi procesi nereti stāv aiz šiem socioloģiskiem cipariem? 

"Tagad materiālās nenodrošinātības rādītāji tiek labāk nomērīti. Bet arī tie ir pietuvinājums, kas parāda aisberga redzamo daļu trūkuma ietekmei cilvēku dzīvēs. Tas, ko nozīmē dzīvot reāli ar ļoti ierobežotiem ienākumiem, tā kā esmu kvalitatīvo pētījumu speciālists, man liekas, ka daudz precīzāk tieši subjektīvo situāciju var redzēt caur intervijām. Tie mērījumi neparāda, kāda, piemēram, ir cilvēka pieejamība medicīnas pakalpojumiem vai zālēm. Tur atkal nāk citi mērījumi, bet tos reti skata kopā publiskā diskusijā," skaidro Baiba Bela.

"Viena lieta ir individuālie ienākumi, bet ja skatāmies sistēmas lomu reģionālā mērogā, tad atšķirība starp Rīgu, Pierīgu, Rīga sevišķi izceļas, un pārējo Latviju... Es domāju, cik nacionālos attīstības plānos ir iezīmēta šī reģionālās attīstības atšķirību mazināšana. Kur mēs esam tikuši? Tieši nekur," analizē Baiba Bela.

Baiba Bela rakstījusi, ka pēdējā laikā vairāk pievērsusies pētījumiem, ar kuriem sāka savu karjeru, tie ir sociālās atmiņas pētījumi.

"Tā ir smaga tēma par divu atmiņu sabiedrību, kas Latvijā ir. Tas, ka tie cilvēki, kas mājās lieto latviešu valodu, un tie, kas lieto krievu valodu, to jau vairākas desmitgades rāda pētījumi, ka

par pilsoniskām vērtībām, kā maksāt nodokļus, piedalīties vēlēšanās un  citām cilvēki var diezgan labi vienoties, un tur faktiski tās atšķirības starp latviski un krieviski runājošiem nav. Tikko mēs skatāmies attieksmi pret valodu, kultūru un vēsturi, tur parādās šī šķirtne, ļoti būtiska," atzīst Baiba Bela.

"Tagad, kad nojauca Uzvaras pieminekli, nekādi diži protesti nebija droši vien lielā mērā tāpēc, ka bija 9. maija pieredze un cita apsardze un tas karš fonā, bet faktiski tā tomēr ir problēmas paslaucīšana zem tepiķa. Tāpēc, ka diskusija ir ārkārtīgi nepieciešama un to parāda faktiski divas lietas, ka "Saskaņa" Saeimā netika ievēlēta. (..) Un man bija ārkārtīgs šoks šajā Jaungada naktī par petardēm un šaušanu 23.00. Tā rīboņa bija fundamentāla. 

Te, lūk, man ir jāsaka, es nezinu,

tādēļ, ka mēs esam tomēr šī divu kopienu sabiedrība. Tā Jaunā gada nakts to demonstrēja ārkārtīgi spilgti.

Tas mans burbulis ir vairāk vai mazāk latvisks, un es domāju, jā, kopš kara izrādās arī tie, kuri domāju, ka viņi ir krievi, izrādās, ir ukraiņu saknēm. Te daži ir burtiski tādi, kas varētu būt etniski krievi, kuriem es droši vien uzdošu to jautājumu, kā viņš to skaidro. Bet, godīgi sakot, es nezinu, ko tie cilvēki domā. Es nezinu, kādēļ vienpadsmitos tās petardes, visi tie salūti gāja gaisā ar tādu blīkšķi. Es sapratu, ka tie cilvēki dzīvo pilnīgi citā domāšanas telpā nekā es. Un tad, kad es braucu garām tam, kur bija Uzvaras piemineklis, es tiešām jūtu reālu fizisku atvieglojumu. Man tiešām ir reāli fiziskas atvieglojumu no tā, ka viņš vairs nav."

Baiba Bela ir sociālo zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore. Viņas pētnieciskās intereses ir ilgtspējīga attīstība, sociālā politika, nabadzība, sociālā atstumtība, migrācija un identitāte. Bijusi arī līdzautore vairākiem pārskatiem par tautas attīstību. 

Kopš pirmā ANO globālā ziņojuma par tautas attīstību publicēšanas 1990. gadā jēdzienu tautas attīstība plaši izmanto mediji, nevalstiskās organizācijas un politiķi. Tautas attīstība ir komplekss jēdziens, tā mērāma ar ekonomiskiem rādītājiem dažādās cilvēka dzīves jomās. Pēdējais pārskats par tautas attīstību iznāca pirms diviem gadiem, tas pētīja Latvijas eiropeziāciju, kuras viena no autorēm ir arī Baiba Bela.