Aptuveni trešdaļa jauno vecāku ļauj saviem bērniem publiskās vietās skatīties video vai klausīties mūziku, nelietojot austiņas. Kāda ir bērnu un jauniešu tehnoloģiju lietošanas kultūra mājās un publiskajā vidē un kā uz šo jāraugās nākotnē, diskutējam Ģimenes studijā.

Mobilais tālrunis jau sen vairs nav vienkārši balss pārraides vai datu komunikācijas rīks. To ir jāmāk lietot atbilstoši sabiedrībā pieņemtām, tomēr ne vienmēr skaidri formulētām normām. Piemēram, 80% Latvijas iedzīvotāju kaitina, ka citi cilvēki publiskās vietās savā telefonā skaļi bez austiņām klausās mūziku vai skatās video. Daļa šādās situācijās arī reaģē un ir aizrādījušie tiem, kas ir skaļi. Savukārt apmēram trešdaļa jauno vecāku ļauj saviem bērniem publiskās vietās šādi, nelietojot austiņas, skatīties video vai klausīties mūziku. Kāda ir mūsu tehnoloģiju lietošanas kultūra publiskajā vidē un mājās, diskutē Latvijas Universitātes profesore, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes zinātņu prodekāne, LU doktora studiju programmas "Izglītības zinātnes direktore" Zanda Rubene, "Tele2" zīmola vadītāja, divu pusaudžu mamma Ilze Žukova un tehnoloģiju apskatnieks Lauris Āboliņš.

"Viedtālruņu invāzija mūsu ikdienā ir būtiski izmainījusi cilvēka sociālos paradumus," norāda Zanda Rubene. "Būtiskākā tendence ir vērstība uz sevi, komunicējot ar tehnoloģiju, mēs vairāk orientējamies uz sevi. (..) Tīkšķīšu un pašbilžu kultūra vairāk domā par savu labizjūtu, nekā par citu cilvēku labizjūtu. Tāpēc grēkojam, nedomājot kā jūtās otrs blakus."

Vēl Zanda Rubene min, ka ļaujam bērniem klausīties mūziku bez austiņām, jo paralēli notiek diskusija, ja jaunieši un bērni pārvietojas visur ar austiņām un rada dzīvībai bīstamas situācijas. Vēl viens aspekts ir bailes kaut ko nepalaist garām.

"Šobrīd būtiski pētām tādu parādību, kas saucas tehnoference, kas ir komunikācijas pārtraukums tehnoloģiju izmantošanas dēļ. Tas ir stāsts par svinībām, ka nesarunājamies, bet skatāmies telefonā," norāda Zanda Rubene.

Lauris Āboliņš uzskata, ka tas, kā sabiedrība pēdējos 10 - 15 gadus ir attīstījusies, liecina, ka cilvēkiem ir neinteresanti būt kopā ar cilvēkiem, un satura radītāji rada kultūru, ka īsā laikā ir jāspēj noķert 15 sekundes, pārslēgties uz nākamo, un attiecīgi iesaiste kaut vai pusstundas saruna kļūst jau pārāk gara, pat mokpilna, jo tu nedabūt to ātro adrenalīnu savām smadzenēm.

Lauris Āboliņš arī min, ka tehnoloģijas kļūs aizvien interesantākas cilvēkiem ar paplašinātās realitātes ienākšanu, pēc gadiem atkal sēdēsim pie galda un diskutēsim, ka cilvēki staigā ar brillēm uz galvas, neredz, kur iet un ko dara, nesaprotami komnicē.