Bērnības traumas - kad un kā tās rodas? Un vai aizvien bērnības traumas nozīmīgākas nekā pieaugušo? Kādas ir attīstībās psiholoģijas jaunākās atziņas par personības veidošanos? Ģimenes studijā analizē attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes profesore Anika Miltuze un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste

Karīna Beinerte.

Nepietiekama mīlestība no vecāku puses, aizvainojoši izteikumi, vecāku strīdi, šķiršanās - tas var radīt bērnības traumas, kas liedz pilnvērtīgi dzīvot pieaugušā vecumā. Kā iespējams atbrīvoties no bērnībā gūtās traumatiskās pieredzes un piedot vecākiem par pāridarījumu? 

"Trauma ir ievainojums, respektīvi, kad cilvēkam ir nodarīts pāri, un psiholoģiska trauma, un, ja fokuss ir tieši uz bērnības traumām, tur varam runāt dažādos griezumos: viens, ka tā var būt vispār tāda traumatizējoša vide, kurā bērns dzīvo ikdienā un īstenībā cieš un tiek ievainots katru dienu. Otrs veids varētu būt kaut kādi notikumi, kurus mēs uztveram kā traumatiskus un kas arī atstāj sekas, un no šādām psiholoģiskām traumām īstenībā dzīvē nav pasargāts neviens. Arī pieaugušie sastopas gan ar traumatiskiem notikumiem, kas atstāj sekas," skaidr Anika Miltuze.