Vai mazu meiteņu drēbes joprojām ir izteikti šaurākas un īsākas, vai atbilst vecumam? Vai mācību iestādes pievērš uzmanību skolēnu ģērbšanas stilam, Ģimenes studijā vērtē Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja, asociētā profesore Marita Zitmane, bloga „Es pats” veidotāja un piecu bērnu mamma Viktorija Ozola, privātās pirmsskolas "Pepijas skoliņa" vadītāja, trīs bērnu mamma Kristīne Straume un otrajā daļā sarunai pievienojas Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Irita Skirmante. Ierakstā uzklausām Ekseperī starptautiskās skolas direktoru Artūru Piļkēviču.

Pirms kāda laika Ģimenes studijas uzmanību piesaistīja tviterdiskusija, kas sākās ar kādas mammas ierakstu: Mana meita saņem lietotas drēbes no divām radu ģimenēm - vienas rozā, otras ar dinozauriem. Tās rozā vienmēr ir krietni plānākas, īsākas un šaurākas." 

Bet kāda cita sieviete raksta: "Un tās meiteņu kleitas... Cik nav parkā un pagalmā jādzird vienu un to pašu, lai kustas uzmanīgāk, jo biksītes būs redzamas, tā vietā, lai bērnam uzvilktu apģērbu, kas ļauj brīvi justies."

Varētu jau šķist, ka šīs ir tādas mammu sarunas garāmejot, bet papētot, nākas  secināt, ka arī daudzi pētnieki runā par agrīnu meiteņu seksualizāciju tieši caur apģērbu, gan ar apģērba piegriezumu, gan ar vēstījumiem gan sabiedrībai, bet galvenais, pašām meitenēm nes gan mammu, gan skaisti sapucēto leļļu ārējais izskats, kā arī ražotāju piedāvātās mazās kurpītes jau ar papēžiem, mazuļu peldkostīmi jau ar atsevišķiem krūšturiem, īpaši pieguļošie sporta tērpi un arī svētku drēbes, kas, pēc pētnieku domām, visas norāda mazai meitenei, ka tev galvenais būt smukai un mīlīgai un māca, ka ārējā pievilcība ir sievietes galvenā vērtība. Tāpēc arī veltām uzmanību šim tematam.