Vasara tuvojas un, cerams, arī peldsezona drīz sāksies. To gaidot, pārņem gan priecīgas, gan arī bažīgas noskaņas, jo katru vasaru Latvijas ūdeņos noslīkst arī bērni. Vai šo situāciju var mainīt, vairāk domājot par peldētapmācību bērniem, vai var cerēt, ka bērns labi iemācīsies skolā un ko vispār nozīmē mācēt peldēt profesionāļu izpratnē. Par šiem jautājumiem Ģimenes studijā diskutē biedrības „Peldēt droši” dibinātāja un SIA „Olimpiskais sporta centrs”valdes locekle Zane Gemze, sertificēta peldēšanas trenere un glābēja Agnese Gedrovica, Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs.

Arī Latvijā ir pārņemta prakse, ka mācēt peldēt nozīmē spēt brīvi nopeldēt 200 metrus, 50 metrus no tiem uz muguras, spēt izkāpt no ūdenstilpnes, neaizelsties, apsēsties un spēt mierīgi patērzēt ar draugiem un justies viegli.

"Ja cilvēks to spēj izdarīt, nonākot riskantā situācijā ūdenī, viņš spēs sevi pasargāt," atzīst Zane Gemze. 

Aivars Platonovs norāda, ka bērni, kas regulāri nodarbojas ar peldēšanu, viņi nav tik pārgalvīgi ūdenī, apzinās riskus. Peldēšanas apmācība dod arī izpratni par situāciju un potenciāliem riskiem.

 Obligātās peldētapmācības Latvijā nav, ir atsevišķas pašvaldības, kas to organizē. Labi būtu sākt jau 5-6 gadu vecumā, ne 2. klasē, ka tas biežāk ir praksē.

Sazināmies ar Pūres pamatskolas direktoru Haraldu Lučkovski, kurš raksturo situāciju savā skolā, kur tuvākais peldbasiens ir teju 50 kilometru attālumā.

Kā veicas skolās, kur ir pieejams peldbaseins, stāsta Ludzas pilsētas vidusskolas sporta skolotāja Solvita Narnicka un Līvanu 1. vidusskolas sporta skolotājs Andrejs Bondarevs.